Pērkonlode

22. pa pĒdĀm

Mantas uzbrukuma centrā valdīja dziļš klusums. Stāvot aiz vīra pie eholotes, kapteinis Pedersens laiku pa laikam izmeta pār plecu kādu Bondam un Leiteram domātu piezīmi. Abi vīrieši bija apsēdināti audekla krēslos labi tālu no dziļu­ma un ātruma mērītājiem, kas bija piesegti tā, ka tikai navigācijas komanda varēja nolasīt mērījumus. Šie trīs vīrieši sēdēja cits citam blakus uz polsterētiem sarkanas ādas un alumīnija sēdekļiem un rīkojās ar stūri, kompasu un citiem navigācijas rīkiem tā, it kā viņi būtu gaisa lainera piloti. Kapteinis pameta eholoti un piegāja pie Bonda un Leitera. Viņš mundri pasmaidīja.

- Trīsdesmit asis, un tuvākā saliņa ir jūdzi uz rietumiem. Tagad mums ir brīvs ceļš līdz pat Lielajai Bahamu salai. Turklāt mēs esam uzņē­muši labu ātrumu. Ja tā turpināsim, mums priekšā apmēram četras stundas ilgs ceļš. Pie Lielās Bahamu salas nonāksim aptuveni stun­du pirms ausmas. Ko jūs teiktu par nelielu maltīti un atpūtu? Radars vismaz stundu neko nerādīs - Berijailendas aizpildīs ekrānu, kamēr būsim tikuši tām garām. Tad seko viens liels jautājums. Kad būsim tikuši tām garām, vai ieraudzīsim, ka viena no vismazākajām saliņām ir atrāvusies no pārējām un ātrā gaitā dodas uz ziemeļiem paralēli mūsu kursam? Ja mēs to ieraudzīsim uz ekrāna, tā būs Disco. Tādā gadījumā mēs ienirsim. Jūs dzirdēsiet trauk­smes signālu. Taču jūs varat vienkārši pagriez­ties uz otriem sāniem un pagulēt vēl mazliet. Ne­kas nevar notikt, kamēr nebūs pilnīgi skaidrs, ka jahta atrodas mērķa zonā. Tad mums atkal vajadzēs domāt.

Kapteinis devās uz kāpņu pusi.

- Vai neiebildīsiet, ka eju pa priekšu? Sargiet galvas no caurulēm! Šajā kuģa daļā nav daudz plašuma.

Bonds un Leiters sekoja viņam pa eju uz labi apgaismotu ēdamistabu, kur krēmkrāsas sienas sedza paneļi sārtos un zaļos pasteļtoņos. Viņi apsēdās pie viena no plastikāta galdiem pa gaba­liņu no citiem virsniekiem un vīriem, kas ziņkāri aplūkoja abas civilpersonas. Kapteinis pamāja ar roku uz sienu pusi.

- Nelielas pārmaiņas pēc vecā kaujas kuģa pelēkuma. Jūs būsiet pārsteigti, uzzinot, cik daudz gudru prātu strādā pie šo kuģu dizaina. Tā jābūt, ja gribat, lai apkalpe saglabā možu garu, kad kuģis pavada zem ūdens mēnesi un vairāk. Psihologi neiesaka mums visu krāsot tikai vienā krāsā - visur vajadzīgi kontrasti, citādi cilvēku acis pārņemot apātija. Šajā zālē skatās kino, tele­vīziju, rīko kribidža turnīrus, bingo. Dievs vien zina ko! Visu, kas palīdz vīriem no dežūrām brīvajā laikā cīnīties ar garlaicību. Un jūs ievēro­siet, ka nekur nav jūtamas ne ēdiena, ne mašīnu smaržas. Tās iznīcina elektrostatiskie filtri, kas izvietoti visā kuģī. - Ieradās stjuarts ar ēdienkarti.

- Nu tad ķersimies pie lietas. Es ņemšu ceptu Virdžīnijas šķiņķi ar sarkano grāviju, ābolu pirā- gu ar saldējumu un aukstu kafiju. - Viņš pagrie­zās pret Bondu. - Tiklīdz tieku projām no ostas, man uzrodas apetīte. Ziniet, kapteinis ienīst nevis jūru, bet sauszemi.

Bonds pasūtīja vēršaci ar rudzu grauzdiņu un kafiju. Viņš bija pateicīgs kapteinim par mundro tērzēšanu, bet pats nejutās izsalcis. Viņu neatstāja urdošs sasprindzinājums. Tas atlaidīsies tikai tad, kad radars būs uztvēris Disco un pavērsies izredzes rīkoties. Turklāt bažas par visu operāciju pastiprināja raizes par meiteni. Vai viņš darīja pareizi, uzticot viņai tik daudz patiesības? Vai meitene viņu nav nodevusi? Vai viņa pieķerta? Vai viņa vairs ir dzīva? Bonds dzēra atdzesēto ūdeni un klausījās kapteiņa stāstā, kā ledus gabalus un ūdeni destilē no jūras ūdens.

Visbeidzot možā, nepiespiestā saruna sāka viņu kaitināt.

- Atvainojiet, kaptein, - viņš sacīja, - bet vai es drīkstētu jūs uz bridi pārtraukt un padomāt par to, ko mēs darīsim, ja mūsu pieņēmumi izrādīsies pareizi un mēs panāksim Disco pie Lielās Bahamu salas? Es īsti nevaru izdomāt, kādam jābūt mūsu nākamajam solim. Man ir dažas idejas, bet kas, jūsuprāt, būtu pareizāk - mēģināt nokļūt tai blakus un pārņemt savā rīcībā vai ari vienkārši uzspridzināt?

Kapteiņa skatienā atspoguļojās neizpratne.

- Es, zināt, to biju atstājis jūsu ziņā, puiši. Jūras spēku departaments teic, ka man jāklausa jūsu pavēlēm. Es esmu tikai šoferis. Jūs man teiksiet, kas jums padomā, un es ar prieku izpildīšu visu, ko liksiet, kamēr vien tas neap­draudēs manu kuģi… - Viņš pasmaidīja. - Tas ir, pārāk neapdraudēs. Galu galā, ja Jūras spēku departaments runā nopietni, un, spriežot pēc jūsu ziņojuma par šo operāciju, tas tā ir, ari kuģa drošībai nav izšķirošas nozīmes. Kā jau teicu jums augšā, uzbrukumu centrā, es saņēmu mū­su signāla apstiprinājumu un pilnīgu atbalstu mūsu iecerētajam rīcības virzienam. Vairāk man neko nevajag. Tagad runājiet jūs.

Atnesa ēdienu. Pabikstījis savu vēršaci, Bonds to pastūma malā. Viņš aizsmēķēja.

- Labi, es nezinu, ko tu esi izdomājis, Fēliks, - viņš sacīja, paskatīdamies uz I^eiteru, - bet, lūk, kā es redzu ainu, ko varam ieraudzīt ap pulksten četriem no rīta, tas ir, ja pareizs ir mūsu pieņē­mums, ka Disco pa seklumu kuģojusi uz ziemeļiem Berijailendu aizsegā, lai pēc tam kaut kur raķešu bāzes rajonā tuvotos Lielajai Bahamu salai. Tātad, sekojot šim pieņēmumam, es esmu kārtīgi izpētījis kartes, un man šķiet - ja viņi do­mā uzstādīt to bumbu pēc iespējas tuvāk mērķim, tad jahtai jāizmet enkurs apmēram pusjūdzi no krasta, aptuveni desmit asu dziļumā un jānogādā bumba vēl kādu pusjūdzi tuvāk mērķim, jāuzstāda tā kādu divpadsmit pēdu dziļumā, jāieslēdz laika mehānisms un jātiek pēc iespējas ātrāk projām. Tādas ir manas domas. Gaismai austot, jahta būs gabalā, un ap Vestendu, cik noprotu no loča stāstītā, braukā papilnam jahtu. Protams, bāzes radars to uztvers, taču Disco būs tikai viena no daudzām jahtām. Pieņemot, ka bumba uzstādīta uz divpadsmit stundām, kas Largo atlikušas līdz noteiktajam laikam, viņš mierīgi var atgriezties Naso vai aizkugot divreiz tālāk, ja vēlas. Varu derēt, ka viņš atgriezīsies Naso ar visu savu stāstu par bagātību meklēšanu un gaidīs turpmākos rīkojumus no SPEKTRA.

Bonds apklusa. Viņš izvairījās no Leitera skatiena.

- Tas ir, ja vien viņam nav izdevies dabūt informāciju no meitenes.

- Pie velna! - kategoriski noteica I^eiters. - Es neticu, ka tā meitene runās. Viņa ir siksta meiča. Un ja ari viņa runā? Largo tikai jāpārmet viņa pāri bortam ar kādu smagumu kaklā un jāpasaka, ka, meklējot bagātības, viņai radās problēmas ar akvalangu vai kaut ko tamlīdzīgu. Viņš pavisam noteikti atgriezīsies Naso. Šā cilvēka aizsegs ir tikpat stabils kā J. P. Morgans un kompānija.

Kapteinis viņu pārtrauca.

- Ja nerunājam vairs par to, komandieri Bond, bet par darbības principiem, kā viņš, jūsuprāt, nogādās to bumbu no kuģa mērķa zonā? Es piekritu, ka, spriežot pēc kartes, ar jahtu piekļūt tuvāk nav iespējams, turklāt, ja viņš to darītu, tad riskētu nonākt nepatikšanās ar raķešu bāzes krasta apsardzi. Cik saprotu.

viņiem ir kaut kas līdzīgs apsardzes kuterim, lai, gatavojoties izmēģinājuma šāvieniem, izdzenātu zvejniekus un tamlīdzīgi.

- Es esmu pārliecināts, - apņēmīgi noteica Bonds, - ka tieši šim nolūkam jahtā paredzēts zemūdens nodalījums. Viņiem tur glabājas zemūdens slieces un, iespējams, elektriskā torpēda to pārvietošanai. Viņi novietos bumbu uz sliecēm, un zemūdens peldētāji nogādās to paredzētajā vietā, uzstādīs un atgriezīsies jahtā. Kam gan citādi būtu vajadzīgs viss šis zemūdens aprīkojums?

- Var gadīties, ka jums taisnība, komandier, - lēni noteica kapteinis. - Tā varētu būt. Bet kas man tādā gadījumā būtu darāms?

Bonds ieskatījās kapteinim acīs.

- Ir tikai viens bridis, kad varam atmaskot šos cilvēkus. Ja parādīsimies pārāk ātri, Disco var pazust gabalā - varbūt tikai simts jardu attālu­mā - un iemest bumbas vietā, kur ūdens dziļums sasniedz simts asis. Vienīgais bridis, kad tās var dabūt, vismaz pirmo bumbu, ir tad, kad komanda ir atstājusi kuģi un devusies ceļā uz uzstādīšanas vietu. Mums jāpieveic viņu zemūdens komanda ar savu zemūdens komandu. Otrai bumbai, ja tā atrodas uz kuģa, nav nozīmes. Mēs varam no­gremdēt kuģi ar otro bumbu tajā.

Kapteinis palūkojās lejup uz savu šķīvi. Viņš rūpīgi nolika nazi blakus dakšiņai, pagrieza taisni deserta karotīti un, paņēmis savu kafiju ar ledu, s saskaloja to. Ledus gabaliņi notinkšķēja. Nolicis

glāzi atpakaļ uz galda, viņš pacēla skatienu vis­pirms uz Leiteru, tad uz Bondu.

- Jādomā, - viņš domīgi sacīja, - ka tas, ko jūs sakāt, ir pareizi, komandier. Mums uz kuģa ir daudz skābekļa balonu. Mums ir arī desmit paši labākie peldētāji visā kodolflotē. Taču vi­ņiem ir tikai naži, ar ko cīnīties. Man vajadzēs lūgt brīvprātīgos.

Viņš mirkli klusēja.

- Kas viņus vadīs?

- Es, - sacīja Bonds. - Gadījies tā, ka nirša- na ir viens no maniem vaļaspriekiem. Es zinu, no kurām zivīm jāsargājas un par kurām var nelikties zinis. Es instruēšu jūsu vīrus.

Fēlikss Leiters viņu pārtrauca.

- Neiedomājies, - viņš spītīgi teica, - ka at­stāsi mani ēdam Virdžīnijas šķiņķi. Es uzvilkšu šim te, - viņš norādīja uz savu rokas protēzi, - papildu pleznu un jebkurā laikā nopeldēšu pus- jūdzi ātrāk par tevi. Tu būsi pārsteigts, ko tik cilvēks var dabūt gatavu, kad kāds viņam nokodis roku. Mediķi to dēvē par kompensāciju, ja nu tu gadījumā neesi par tādu dzirdējis.

Kapteinis pasmaidīja. Viņš piecēlās kājās.

- Labi, labi. Es jūs, abus varoņus, atstāšu izstrīdēties, kamēr pats pārmīšu kādu vārdu ar saviem vīriem. Pēc tam mums vajadzēs tikt skaid­rībā ar kartēm, pārbaudīt, vai akvalangi ir kārtībā un tamlīdzīgas lietas. Jūs, puiši, tā arī nedabūsiet nemaz pagulēt. Es likšu, lai jums izsniedz kaujas tablešu devu. Jums tās būs vajadzīgas.

Viņš pacēla plaukstu un izgāja no ēdamzāles.

Leiters pagriezās pret Bondu.

- Tu, sasodītais nelieti! Domāji, ka atstāsi ve­co draugu uz kuģa, vai ne? Ak Dievs, cik tie angļi ir viltīgi! Nodevīgā Albiona, cik pareizi teikts, pilnīgi pareizi.

Bonds iesmējās.

- Pie velna, kā es varēju zināt, ka tu esi pabi­jis dakteru un terapeitu rokās? Nemaz nezināju, ka tu dzīvi uztver tik nopietni. Droši vien tu pat esi atradis veidu, kā mīlēties ar to savu sasodīto āķi.

- Tu būtu pārsteigts! - drūmi noteica Leiters. - Dabū meiteni ar tādu roku kā man, un tu brīnīsies, kādu iespaidu tas atstāj uz viņu veselo saprātu. Labi, pāriesim pie lietas! Kādā izkārtoju­mā mēs peldēsim? Vai mēs nevaram likt, lai dažus nažus pārveido par šķēpiem? Kā mēs zem ūdens atšķirsim savējos no viņu cilvēkiem, turklāt vēl pustumsā? Mēs gribam, lai šī operācija ir pamatīgi izplānota. Tas Pedersens ir labs cilvēks. Mēs taču negribam, lai viņa cilvēki aiziet bojā kādas muļķīgas mūsu kļūdas dēļ.

Komutatorā ieskanējās kapteiņa balss.

- Paklausieties! Te runā kapteinis. Iespējams, ka mums šīs operācijas gaitā vajadzēs riskēt. Es jums pateikšu, kāds var būt iznākums. Jūras spēku departaments ir izvēlējies šo kuģi uzdevu­mam, kas ir līdzvērtīgs kara operācijai. Es jums izstāstīšu faktus, kas līdz tālāku norādījumu saņemšanai uzskatāmi par pilnīgi slepeniem. Lūk, kas noticis…

• ••

Bondu, kas bija aizmidzis uz vienas no dežūrvirsnieku kojām, pamodināja trauksmes signāls. Komutatora dzelzs balss atkārtoja "Iegremdēšanās. Iegremdēšanās", - un viņa koja gandrīz nekavējoties viegli sasvērās, un dzinēju attālā gaudošana mainīja tembru. Bonds pie sevis drūmi pasmaidīja. Piecēlies no kojas, viņš devās uz uzbrukuma centru. Fēlikss Leiters jau bija priekšā. Kapteinis novērsās no plāna. Viņa seja bija saspringta.

- Izskatās, džentlmeņi, - viņš sacīja, - ka jums bijusi taisnība. Mēs esam viņu ieraudzījuši. Apmēram piecas jūdzes mums priekšā un divus punktus pa labi. Jahtas ātrums ir apmēram trīsdesmit mezglu. Nevienam citam kuģim tāds ātrums nebūtu pa spēkam un nebūtu ari tādas vajadzības. Turklāt jahta pārvietojas ar izslēgtām ugunīm. Rau, vai gribat paskatīties tālskatī? Aiz jahtas paliek putu sliede, un tā krietni atspīd pret debesīm. Mēness vēl nav uzlēcis, bet, kad acis apradis ar tumsu, jūs ieraudzīsiet jūrā neskaidru, baltu plankumu.

Bonds noliecās pie gumijas acīm. Pēc mirkļa pie apvāršņa, ko klāja mīksti, pūkaini paisuma vilnīši, viņš ieraudzīja baltu objektu. Viņš atlieca muguru.

- Kāds ir jahtas kurss?

- Tāds pats kā mūsējais - Lielo Bahamu rie­tumu gals. Mēs tagad iegremdēsimies dziļāk un uzņemsim mazliet lielāku ātrumu. Esam to notvē­ruši ari ar sonāru, tāpēc nepazaudēsim. Brauk­sim paralēli un mazliet vēlāk tuvosimies. Meteoro­logi ziņo par vieglu rietumu brizi rīta agrumā. Tas palīdzēs. Negribētu, lai būtu pārāk rāms laiks, kad peldētāji izkāps no kuģa. Kāpjot laukā, vir­sma vienmēr mazliet saviļņojas. Rau, - viņš norā­dīja uz spēcīgu vīrieti baltās biksēs, - šis ir jaunā­kais virsnieks Falons. Viņš komandēs peldētājus, protams, jūsu un mistera Leitera vadībā. Pieteicās visi labākie peldētāji. Viņš no tiem izvēlējās devi­ņus. Esmu viņus atbrīvojis no citu pienākumu veikšanas. Varbūt jūs, džentlmeņi, gribēsiet iepa­zīties ar savu komandu. Apspriest visas nianses. Domāju, ka disciplīnai jābūt ļoti stingrai - pazīša­nās signāli un tā joprojām. Labi? Seržants, kas atbild par ieročiem, pašlaik tos pārbauda. - Kap­teinis pasmaidīja. - Viņš ir sameklējis duci atvā­žamo nažu. Bija grūti pārliecināt vīrus, lai tos atdod, bet viņam izdevās. Viņš ir tos uzasinājis un sašaurinājis gandrīz kā durkļus, pēc tam iestipri­nājis slotaskātu galos. Droši vien viņš prasīs jūsu parakstu par slotu bojāšanu, citādi vēlāk, kad būsim izkļuvuši no šīs jezgas, dabūs pa kaklu no saimniecības pārziņa. Nu labi. Vēl redzēsimies. Prasiet visu, kas nepieciešams!

Viņš no jauna pievērsās kartei.

Bonds un Leiters sekoja jaunākajam virsnie­kam Falonam cauri apakšējam klājam uz mašīn- telpu un tālāk uz dzinēju remonta darbnīcu. Pa ceļam viņi gāja cauri reaktora telpai. Reaktors, kas bija līdzvērtīgs kontrolētai atombumbai, atgā­dināja neķītru izaugumu ceļgalu augstumā, kas pacēlās virs biezas svina kārtas uz klāja. Ejot tam garām, Leiters pačukstēja Bondam:

- Šķidrā nātrija zemūdeņu vidējais B markas reaktors.

Sāji pasmaidījis, viņš pārmeta krustu.

Bonds iespēra priekšmetam ar kāju.

- Tvaikoņu laikmets. Mūsu jūras spēkiem ir C markas reaktors.

Darbnīca, gara, zema telpa, kurā atradās visdažādākie mērinstrumenti, izskatījās visai savādi. Vienā telpas galā bija sapulcējušies deviņi peldētāji, ģērbušies vienīgi peldbiksēs, viņu glītos augumus klāja svaigs iedegums. Otrā galā divi vīrieši pelēkos uzsvārčos - mašīnu laikmeta paliekas! - strādāja pustumsā, kurā spīdēja tikai sīkas, spožas lampiņas virs virpām, kurām griežoties nažu asmeņi meta zilu un oranžu dzirksteļu strūklas. Daži peldētāji jau bija dabūjuši savus šķēpus. Pēc iepazīšanās Bonds paņēma vienu šķēpu un to nopētīja. Tas bija nāvējošs ierocis, kura asmens bija uzasi­nāts dunča asumā, augšpusē ierobots kā dzeloņdrāts un stingri iestiprināts garā, izturīgā kātā. Bonds ar īkšķi pataustīja aso tēraudu un pieskārās naža galam. Tam nespēs pretoties pat haizivs āda. Diez kādi ieroči būs ienaidniekam? gaisa pistoles noteikti. Bonds pārlaida skatienu smaidošajiem, brūni iedegušajiem jaunekļiem. Bija gaidāmas nejaušības - iespējams, daudzas.

Jādara viss iespējamais, lai ienaidnieku pār­steigtu. Taču mēnesnīcā šīs zeltainās ādas, viņa paša un Leitera bālā āda būs saskatāmas no divdesmit pēdu attāluma - pieejamas šaujam­ieročiem, bet nekādi neaizsniedzamas durkļiem. Bonds uzrunāja jaunāko virsnieku Felonu.

- Droši vien jums uz kuģa nav gumijas ap­ģērbu?

- Protams, ir, komandieri Jābūt, lai paglābtos aukstos ūdeņos. - Viņš pasmaidīja. - Vienmēr negadās kuģot starp palmām.

- Mums tie būs vajadzīgi. Vai jūs varat tiem mugurpusē uzkrāsot baltus vai dzeltenus nu­murus, lielus numurus? Tad mēs vairāk vai mazāk zināsim, kurš ir kurš.

- Protams, protams.

Tad viņš uzrunāja savus vīrus.

- Ei, Fonda un Džonson! Aizejiet pie nolikta­vas pārziņa un atnesiet visai komandai gumijas tērpus. Breken, sadabū noliktavā gumijas krāsu. Uzkrāso tērpiem mugurpusē numurus. Pēdu lie­lus. No viens līdz divpadsmit. Uz priekšu!

Vēlāk, kad spīdīgi melnie tērpi karājās pie sienas kā milzīgas sikspārņu ādas, Bonds sa­sauca kopā visu komandu.

- Puiši, mūs gaida velnišķīga zemūdens kauja. Var gadīties nejaušības. Varbūt kāds ir pārdomājis?

Viņam pretī raudzījās smaidošas sejas.

- lobi! Tātad mēs peldēsim apmēram desmit pēdu dziļumā ceturtdaļu, varbūt pusjūdzi. Tas būs samērā viegli. Spid mēness, un jūras dibenu klāj baltas smiltis un nedaudz jūraszāļu. Mēs iesim, izkārtojušies trīsstūri, es kā nr. 1 peldēšu pa priekšu, man sekos misters leiters kā nr. 2 un jaunākais virsnieks Felons kā nr. 3. Tālāk trīsstū­ris paplašināsies kā zosu kāsis. Jums atliek tikai sekot numuram, kas dodas jums pa priekšu, tad neviens nenomaldīsies. Piesargieties no atseviš­ķiem koraļļu rifiem! Cik varu spriest pēc kartes, šajā apvidū īsti rifi nav sastopami, sastopamas tikai to atlūzas. Šajā diennakts stundā zivīm sā­kas rīta barošanās laiks, tāpēc uzmanieties no lielām zivīm. Taču lieciet tās mierā, ja vien zivis nekļūst pārāk uzmācīgas. Tādā gadījumā uzbrū- ciet trijatā ar šķēpiem. Taču neaizmirstiet, ka diez vai kāda zivs mums uzbruks. Barā mēs izskatīsi­mies kā viena ellišķīgi liela, melna zivs, un es nojaušu, ka visas pārējās dos mums ceļu. Piesargieties savā ceļā uzkāpt kādam jūras ezim un neaizmirstiet par savu šķēpu galiem. Turiet tos taisni uz augšu, saņemot netālu no asmens. Pats galvenais, esiet klusi! Mums jāmēģina pār­steigt ienaidnieku. Tas apbruņots ar gaisa iero­čiem, kuru diapazons ir apmēram divdesmit pē­du. Taču, lai šos ieročus pārlādētu, vajadzīgs visai ilgs laiks. Ja kāds uz jums nomērķējis, centieties būt pēc iespējas mazāks mērķis. Turieties ūdenī horizontāli. Nelieciet kājas uz zemes, lai uz jums nevar nomērķēt visā auguma garumā. Tiklīdz ienaidnieks izšāvis, nekavējoties uzbrūciet viņam ar šķēpu. Viens dūriens gandrīz jebkurā galvas vai ķermeņa daļā, un jūs viņu esat pieveikuši. Ievainotajiem būs jārūpējas par sevi pašiem. Mēs nevaram atjauties vilkt kādu nopakaj. Ja esat ievainoti, izstājieties no cīņas, atgriezieties pie koraļju rifa un palieciet uz tā! Vai ari dodieties uz krastu seklumā! Ja kāds jums iedūris ar šķēpu, neraujiet to laukā, bet turiet, kamēr kāds līdz jums nokļūst. Jaunākajam virsniekam Felonam būs viens no kuģa signāllukturiem. Tiklīdz sāk­sies uzbrukums, viņš to palaidīs virspusē, un jū­su kapteinis nekavējoties liks zemūdenei pacelties un nosūtīs palīgā glābšanas laivu ar apbruņotiem vīriem un kuģa ķirurgu. Vai ir kādi jautājumi?

- Ko mēs darīsim tūlīt pēc tam, kad izkļūsim no zemūdenes, ser?

- Centieties nesaviļņot ūdens virsmu! Steig­šus ienirstiet desmit pēdu dziļumā un ieņemiet savu vietu trīsstūri! Visticamāk, ka mums talkā nāks viegla brīze, taču nesacelt pilnīgi nekādu kustību neizdosies. Centieties to pēc iespējas mazināt.

- Kādi būs zemūdens signāli, ser? Ja kaut kas notiek ar masku vai tamlīdzīgi.

- īkšķi uz leju jebkurā nelaimes gadījumā. Taisni izstieptas rokas, ja tuvojas lielas zivis, īkšķi uz augšu nozīmē "es sapratu" vai "nāku palīgā". Vairāk nekas nav vajadzīgs.

Bonds pasmaidīja.

- Paceltas kājas nozīmē, ka ar mani ir cauri.

Vīri iesmējās dažādus smieklus.

Pēkšņi atskanēja balss skaļrunī.

- Peldētāji pie rezerves lūkas. Atkārtoju, pel­dētāji pie rezerves lūkas. Uzvilkt ekipējumu. Uzvilkt ekipējumu. Komandieri Bondu uz uzbru­kuma centru, lūdzu!

Dzinēju gaudošana pārvērtās vaidā un apklu­sa. Atskanēja viegls būkšķis, Maritai atsitoties pret jūras dibenu.