Pērkonlode

6. ELPA AR VIJOLĪŠU SMARŽU

Blofelds beidza pētīt sejas. Kā jau viņš bija paredzējis, tikai viens acu pāris novērsās, sasto­pot viņa skatienu. Blofelds bija zinājis, ka ne­kļūdās. Uz divkārt pārbaudītajiem ziņojumiem viņš nepaļāvās, viņam vajadzēja pārliecināties paša acīm un ar paša intuīciju. Viņš lēnām pa­bāza abas rokas zem galda. Viena plauksta palika guļam nekustīgi uz ceļgala. Otra ieslīdēja sān­kabatā un, izņēmusi no tās plānu zelta pudelīti, nolika to savā priekšā uz galda. Ar īkšķa nagu atvēris vāciņu, Blofelds izņēma no trauciņa vijolīšu smaržas piesūcinātu pastilu un iemeta to mutē. Viņam bija paradums atsvaidzināt elpu, kad bija sakāms kas nepatīkams.

Pabāzis pastilu zem mēles, Blofelds sāka runāt klusā, skanīgā un skaisti modulētā balsī.

- Man jāziņo biedriem par Lielo lietu, par plānu Omega. (Blofelds nekad nesāka uzrunu ar vārdiem "džentlmeņi", "draugi", "kolēģi" vai līdzīgiem. Tā bija nevajadzīga liekvārdība.) Taču, pirms pāreju pie šā jautājuma, drošības apsvē­rumu dēļ es vēlos pieskarties citai tēmai.

Blofelds rāmi pārlaida skatienu pie galda sēdošajiem. No viņa skatiena izvairījās tas pats acu pāris. Viņš turpināja rāmā balsī.

- Visi piekritīs, ka pirmie trīs mūsu pastāvē­šanas gadi ir bijuši veiksmīgi. Daļēji mūsu Vācijas nodaļas nopelns ir tas, ka pilnīgā slepe­nībā tika atgūtas Himlera dārglietas no Mondsī. Savukārt mūsu Turcijas nodaļa tās veiksmīgi realizēja Beirutā. Ienākumi: 750 000 mārciņu. Seifa nozušanu līdz ar visu saturu no MVD Austrumberlīnes štāba neviens tā arī nesaistīja ar mūsu krievu nodaļu, un, to pārdodot Ameri­kas Centrālajai izlūkošanas pārvaldei, mūsu ienākumi palielinājās par 500 000 dolāru. Pastori ķēdes īpašuma - tūkstoš unču heroīna - pārtveršana Neapolē un darījums ar Firpones klientiem Losandželosā ienesa 800 000 dolāru. Britu izlūkdienests samaksāja 100 000 mārciņu par čehu bioloģiskajam karam paredzētajām mēģenēm no valsts ķīmiskās rūpnīcas Pilzenē. Veiksmīgi šantažējot bijušo SS grupenfireru Zontāgu, kas ar Santosa vārdu dzīvo Havanā, ieguvām nožēlojamus 100 000 dolāru - nelaimī­gā kārtā tas bija viss, kas viņam piederēja. Un franču smagā ūdeņraža speciālista Perinjē slep­kavība sakarā ar viņa pāriešanu caur Berlīni pie komunistiem papildināja mūsu ienākumus par vienu biljonu franku, ko samaksāja Deivdēme Bureau tieši tāpēc, ka viņa zināšanas bija īpaši nozīmīgas un ka mēs viņu dabūjām savās ro­kās, pirms viņš sāka runāt. Apaļās summās, kā zināms no mūsu atskaitēm, kopējie ienākumi, neskaitot mūsu pēdējo un nesadalīto dividendi, ir sasnieguši apmēram pusotru miljonu sterliņu mārciņu Šveices frankos un Venecuēlas bolivā- ros, kuros piesardzības dēj - tās joprojām ir stabilākās pasaules valūtas - mēs konvertējam visus mūsu ieņēmumus. Ienākumi, kā norādīts mūsu statūtos, tiek sadalīti šādi: desmit procenti kopējiem izdevumiem un rīcības kapitālam, desmit procenti paliek man, bet atli­kums vienlīdzīgās daļās pa četriem procentiem jeb 60 000 mārciņu tiek sadalīts visiem bied­riem. Es neuzskatu, ka šī summa būtu adekvā­ta atlīdzība par biedru sniegtajiem pakalpoju­miem - 20 000 mārciņu gadā neatbilst cerēta­jam -, bet jūs redzēsiet, ka plāns Omega ienesīs pietiekami, lai ikviens no mums iegūtu ievēroja­mu kapitālu, un ļaus, ja mēs to vēlētos, izbeigt organizācijas darbību un novirzīt ikviena enerģi­ju citiem mērķiem.

Blofelds pārlaida skatienu galdam.

- Vai ir kādi jautājumi? - viņš draudzīgi vai­cāja.

Divdesmit pāri acu, šajā gadījumā visi, cieši un bezkaislīgi vērās pretī savam priekšsēdētā­jam. Katrs vīrs bija izdarījis pats savus aprēķi­nus, bija pieņēmis savus lēmumus. No šiem labajiem, kaut šaurajiem prātiem, nebija izda­būjama neviena piezīme. Viņi bija apmierināti, taču viņu skarbajā dabā nebija to skaļi atzīt. Sapulces vadītājs bija runājis par zināmām lie­tām. Bija pienācis laiks nezināmajam.

Iemetis mutē otru pastilu, Blofelds pabāza to zem mēles un turpināja.

- Tad lai tā paliek. Tagad pāriesim pie pēdē­jās operācijas, ko pabeidzām pirms mēneša, ieņemot vienu miljonu dolāru.

Blofelda skatiens pārslīdēja galda kreisajā pusē sēdošo biedru rindai. Viņš klusi sacīja: - Piecelieties, nr. 7!

Kājās lēnām piecēlās Mariuss Dominiks no Union Corse, lepns, masīvs vīrs ar lēnu skatienu, ģērbies masveidā ražotās un visai raupjās drēbēs, kas, iespējams, iegādātas Marseļas Gailenes Bar- bes. Viņš palūkojās pāri galdam tieši uz Blofeldu. Viņa lielās, raupjās plaukstas brīvi nokarājās gar bikšu šuvēm. Blofelds izlikās, ka atbild viņa skatienam, taču patiesībā vēroja nr. 7 blakus sēdošā nr. 12, korsikāņa Pjēra Boro, reakciju. Šis vīrietis sēdēja tieši pretī Blofeldam pašā garā galda galā. Viņa acis tikšanās laikā bija vairījušās no Blofelda skatiena. Tagad tās vairs nevairījās. Tagad tās šķita atvieglotas, mierīgas. Lai no kā baidījās šīs acis, tas bija garām.

Blofelds uzrunāja klātesošos.

- Jūs atceraties, ka operācija bija saistīta ar Lasvegasas Principality Hotel īpašnieka un, saistībā ar Detroitas Purpura bandu, ari citu Amerikas uzņēmumu līdzīpašnieka Magnusa Blomberga septiņpadsmitgadīgās meitas nolau­pīšanu. Meiteni nolaupīja no tēva apartamen­tiem Montekarlo Hotel de Paris un aizveda pāri jūrai uz Korsiku. Šo operācijas daļu izpildīja

Korsikas nodaļa. Tika pieprasīta vienu miljonu dolāru liela izpirkuma maksa. Blomberga kungs bija gatavs maksāt, un, pēc SPEKTRA norādīju­miem, naudu, tumsai iestājoties, ar piepūšamo glābšanas riņķi palaida jūrā Itālijas piekrastē netālu no Sanremo. Naktij iestājoties, glābšanas riņķi savāca kuģis, ko organizēja mūsu Sicīlijas nodaļa. Šī nodaļa ir pelnījusi uzslavu par to, ka neitralizēja uz plosta uzstādīto raidītāju, kas ļautu franču flotes vienībai noteikt mūsu kuģa atrašanās vietu. Saņemot izpirkuma naudu, kā bija norunāts, meiteni atdeva vecākiem bez kādām redzamām nolaupīšanas sekām, izņemot nokrāsotos matus, kas bija nepieciešams, lai viņu pārvestu no Korsikas uz guļamvagonu Zilajā vilcienā, kas kursē no Marseļas. Es saku "bez redzamām sekām". No avota Nicas policijas komisariātā es tagad uzzinu, ka Korsikas gūsta laikā pret meiteni lietota vardarbība.

Blofelds ieturēja pauzi, dodot laiku, kas ne­pieciešams, lai teiktais nonāktu līdz apziņai. Pēc mirkļa viņš turpināja.

- Vecāki apgalvo, ka pret meiteni lietota var­darbība. Iespējams, ka tā notikusi ar viņas piekrišanu. Tas nav svarīgi. Mūsu organizācija apņēmās, ka atdos meiteni atpakaļ neskartu. Nestrīdoties par seksuālās izziņas iespaidu uz meiteni, es palieku pie uzskata, ka neatkarīgi no tā, vai akts noticis brīvprātīgi vai vardarbīgi, meitene atdota vecākiem bojātā vai vismaz lietotā stāvoklī.

Blofelds žestikulēja reti. Tagad viņš lēnām pavēra kreiso plaukstu, kas gulēja uz galda. Tajā pašā balss tonī viņš sacīja: - Mēs esam liela un Joti varena organizācija. Man nerūp morāle vai ētika, bet organizācijas locekļiem jāapzinās, ka es vēlos un vislielākajā mērā iesaku, lai SPEKTRS darbojas pēc visaugstākajiem princi­piem. SPEKTRAM nav citas disciplīnas kā vien pašdisciplīna. Mēs esam uzticama brālība, ku­ras spēks slēpjas tikai un vienīgi katra atsevišķā locekļa spēkā. Viena biedra vājība ir nāvējoša visai struktūrai. Jums ir zināms mans viedoklis šajā jautājumā, un gadījumos, kad tīrīšana ir bijusi nepieciešama, esat atbalstījuši manu rīcību. Šajā gadījumā esmu jau paveicis to, ko uzskatīju par nepieciešamu attiecībā pret šīs meitenes ģimeni. Es esmu atdevis pusmiljonu dolāru, klāt pievienojot atbilstošu atvainošanās zīmīti. Tas izdarīts, neņemot vērā radio raidītā­ju, kas neietilpa mūsu norunā ar ģimeni. Uzdro­šinos sacīt, ka viņi par to neko nezināja. Tā bija tipiska policijas rīcība - rīcība, ko es jau gaidīju. Mūsu dividendes no šīs operācijas tiks atbilstoši samazinātas. Tagad par vainīgo. Es esmu pārlie­cinājies, ka viņš ir vainīgs, un izvēlējies vienīgo pareizo rīcību.

Blofelds pārlaida skatienu galdam. Viņa acis bija pievērstas stāvošajam vīrietim - nr. 7. Korsi­kānis Mariuss Dominiks, acis nepamirkšķinot, lūkojās pretī. Viņš zināja, ka ir nevainīgs. Viņš zināja, kurš ir vainīgs. Viņa augums bija saspringti nekustīgs. Taču viņš nejuta baiļu. Viņš ticēja, kā visi ticēja, Blofelda taisnīgumam. Mariuss nesaprata, kāpēc izcelts par mērķi visu pārējo skatieniem, kas tagad bija pievērsti viņam, bet Blofelds bija izlēmis, un Blofeldam vienmēr bija taisnība.

Blofelds ievēroja vīrieša drosmi un nojauta tās cēloņus. Viņš ievēroja ari sviedru lāses, kas laistījās uz galda galā sēdošā nr. 12 sejas. Labi! Sviedri uzlabos savienojumu.

Blofelda labā roka pacēlās no ceļgala, sa­taustīja kontaktu un nospieda slēdzi.

Satverts 3000 voltu spēcīgas strāvas dzelzs dūrē, Pjēra Boro ķermenis izliecās krēslā, it kā tam būtu iesperts pa muguru. Melnie, raupjie mati uz viņa galvas saslējās stāvus un palika saslējušies kā dīvains kruzulis ap sašķobīto, pārogļojošos seju. Acis mežonīgi iekvēlojās un apdzisa. Starp atņirgtajiem zobiem lēnām izbāzās nomelnējusi mēle un palika atbaidoši izstiepta. No vīrieša plaukstām, muguras un ciskām, kur ķermenis saskārās ar krēslā paslēptajiem elektrodiem, pacēlās plānas dūmu skupsnas. Blofelds atlaida slēdzi. Spuldzes, kas bija satumsušas līdz oranžai, pārdabiskai kvēlei, atkal atguva spožumu. Lēnām izplatī­jās ceptas gaļas un gruzdoša auduma smaka. Nr. 12 ķermenis šaušalīgi sačokurojās. Atska­nēja ass krakšķis, kad vīrieša zods atsitās pret galda malu. Viss bija beidzies.

Klusumu pārtrauca Blofelda klusā, mierīgā balss. Viņš paskatījās pāri galdam uz nr. 7 un ievēroja, ka vīrietis nebija mainījis nekustīgo, bezkaislīgo pozu. Labs vīrs ar labiem nerviem.

- Apsēdieties, nr. 7! - sacīja Blofelds. - Es esmu apmierināts ar jūsu uzvedību. (Apmieri­nājums bija Blofelda augstākā uzslava.) Man vajadzēja novērst nr. 12 uzmanību. Viņš zināja, ka tiek turēts aizdomās. Varēja izcelties neglīta scēna.

Daži ap galdu sēdošie vīrieši saprotoši pamā­ja. Blofelda spriedumi, kā parasti, bija pamatoti. Nevienu īpaši nesatrauca un nepārsteidza tas, ko viņi bija pieredzējuši. Blofelds vienmēr īstenoja savu varu un taisnīgumu, visiem biedriem redzot. Viņi bija liecinieki diviem līdzīgas dabas gadīju­miem, abi notika līdzīgās sapulcēs un abu pama­tā bija drošības vai disciplīnas apsvērumi, kas ietekmēja visas komandas saliedētību un iekšējo spēku. Vienā gadījumā Blofelds bija nošāvis vainī­go ar resnu adatu no gaisa pistoles - labs rādītājs no divpadsmit soļu attāluma. Otrā reizē vainīgo vīrieti, ko nosēdināja Blofeldam pie kreisās rokas, nožņaudza ar stieples cilpu, ko, nevērīgi pārmetis viņam pār galvu un pēc tam, divus soļus strauji atkāpdamies, Blofelds cieši savilka ap vīrieša krēslu. Abas nāves bija taisnīgas, nepieciešamas. Tāpat ari šī trešā. Tagad, nelikdamies zinis par mironi galda galā, organizācijas locekļi iekārtojās savos krēslos. Bija laiks atgriezties pie lietas.

Aizcirtis zelta pudelītes vāciņu, Blofelds to noglabāja vestes kabatā.

- Korsikāņu nodaļa, - viņš klusi sacīja, - ieteiks savu kandidātu, kas varētu nākt nr. 12 vietā. Bet tas var pagaidīt līdz, plāna Omega izpildei. Šajā sakarā mums apspriežamas dažas nianses. Vācu nodaļas savervētais apakšopera- tors G ir pieļāvis kļūdu, nopietnu kļūdu, kas radikāli ietekmēs mūsu plānus. Šim cilvēkam, kura līdzdalībai Sarkanā zibens tongu organizā­cijā Makao vajadzētu nozīmēt, ka viņš ir konspi­rācijas speciālists, bija dots norādījums apmes­ties kādā zināmā klīnikā Anglijas dienvidos, kas ir lielisks patvērums šādiem mērķiem. Viņam vajadzēja uzturēt pastāvīgus sakarus ar pilotu Petači netālajā Boskombdaunas lidlaukā, kur apmāca bombardētāju eskadronu. Noteiktos laikos viņam bija jāziņo par pilota sagatavotību un morālo stāju. Līdz šim viņa ziņojumi bija apmierinoši, un pilots, starp citu, nav mainījis savu nostāju. Taču apakšoperatoram bija jānosūta vēstule D plus viens pirms trim die­nām no šā brīža. Diemžēl šis muļķa cilvēks iesaistījās karstgalvīgā sadursmē ar kādu pa­cientu. Man nav jāizklāsta sīkumi, bet rezultāts ir tāds, ka pašlaik viņš atrodas Braitonas centrālajā slimnīcā ar otrās pakāpes apdegu­miem. Tādējādi viņš vismaz nedēju ir izsists no ierindas. Tas nozīmē kaitinošu, bet, par laimi, ne nopietnu aizkavēšanos plāna Omega izpildē. Izsūtīti jauni norādījumi. Pilots Petači ir apgā­dāts ar gripas vīrusa mēģeni. Tās satura pietiks, lai viņam vienu nedēļu būtu nodrošināta slimības lapa un viņš nespētu veikt izmēģinā­juma lidojumu. Pirmo lidojumu viņš veiks pēc atveseļošanās un atbilstoši par to ziņos. Lidojuma diena tiks pavēstīta apakšoperatoram G, kurš līdz tam laikam būs atveseļojies un, atbilstoši plānam, nosūtis vēstuli. Organizācijas biedri, - Blofelds pārlaida skatienu pie galda sēdošajiem, - saskaņos savus lidojuma grafikus uz Zeta rajonu ar jauno operācijas izpildes grafiku. Turpinot par apakšoperatoru G, - Blo­felds pa vienam uzlūkoja trīs bijušos Gestapo vīrus, - tas ir aģents, uz kuru nevar paļauties. Vācu nodaļa parūpēsies par viņa likvidāciju divdesmit četru stundu laikā pēc vēstules nosū­tīšanas. Vai tas ir saprotams?

Trīs vāciešu sejās parādījās nedalīta uzma­nība.

-Jā, ser.

- Pārējais, - turpināja Blofelds, - ir kārtībā. Nr. 1 ir izstrādājis sev drošu aizsegu Zeta rajonā. Dārgumu meklēšanas mīts turpina izplatīties un nostiprināties. Jahtas apkalpe, visi rūpīgi izrau­dzīti suboperatori, atzīst disciplīnu un drošības noteikumus labāk nekā gaidīts. Izvēlēta droša sauszemes bāze. Tā atrodas nomaļā un grūti pieejamā vietā. Teritorija pieder ekscentriskam anglim, kura draugu raksturs un personiskie ieradumi prasa noslēgtību. Jūsu ierašanos Zeta rajonā turpina sīki plānot. Jūsu garderobe jūs gaida F un D rajonā atbilstoši lidojumu maršru­tiem. Tā vissīkākajās niansēs atbildīs tādu dārgumu meklēšanas finansētāju identitātei, kas ieradušies notikumu vietā, lai piedalītos piedzī­vojumā. Jūs neesat vientiesīgi miljonāri. Jūs esat bagāti vidusšķiras rantjē un biznesmeņi, ko varētu pievilināt mūsu plāns. Jūs visi esat viltīgi un gudri, tāpēc esat ieradušies, lai pārraudzītu savas investīcijas un gādātu, ka neviens dublons neaiziet citiem mērķiem. (Neviens nepasmaidīja.) Jūs visi zināt katrs savu lomu, un es ticu, ka esat to pienācīgi izstudējuši.

Ap galdu sēdošie piesardzīgi pamāja. Vīri bija apmierināti, ka viņiem nav jāpiepūlas, lai izdo­mātu sev aizsegu. Viens bija bagāts kafejnīcas īpašnieks no Marseļas. (Viņam reiz bija piederē­jusi kafejnīca. Viņš ar jebkuru varēja runāt par šo lietu.) Citam atkal Dienvidslāvijā bija piederējuši vīnadārzi. (Viņš bija uzaudzis Biedā. Viņš varēja runāt par ražas gadiem un vīna šķirnēm, gan par Calvet, gan Bordeaux.) Vēl cits bija nodarbojies ar cigarešu kontrabandu no Tanžeras. (Viņš to bija darījis, tāpēc atlika tikai diskrēti klusēt.) Visiem bija piešķirtas lomas, kas izturētu vismaz otrās pakāpes pārbaudi.

- Jautājumā par akvalangistu apmācību, - turpināja Blofelds, - es gribētu saņemt ziņoju­mus no katras nodaļas atsevišķi. - Blofelds palūkojās uz dienvidslāvu nodaļu kreisajā pusē.

- Apmierinoši.

- Apmierinoši, - kā atbalss atsaucās vācu nodaļa, un vārds atkārtojās, kamēr bija apgājis apkārt galdam.

- Visās zemūdens operācijās pats svarīgākais ir drošības faktors, - piebilda Blofelds. - Vai šim faktoram jūsu apmācības grafikos ir pievērsta pietiekama uzmanība?

Apstiprinājums.

- Un vingrinājumos ar jauno gaisa zemūdens ieroci?

Visas nodaļas atkal atbildēja apstiprinoši.

- Un tagad, - turpināja Blofelds, - es gribētu dzirdēt ziņojumu no sicīliešu nodaļas par sagatavošanās darbiem zelta nomešanai.

Fidelio Sciaka bija kalsns, slimīgi bāls sicīlie- tis ar noslēgtu seju. Viņš varēja būt un ari bija skolmeistars ar komunistiskām nosliecēm. Viņš runāja nodaļas vārdā, jo viņa angļu valoda, orga­nizācijas obligātā valoda, bija vislabākā. Piesar­dzīgā, informatīvā tonī sicīlietis sacīja: - Izvēlētais apvidus ir rūpīgi izpētīts. Tas ir apmierinošs. Šeit man ir, - viņš pieskārās klēpī turētajam portfelim, - plāni un detalizēts grafiks, ar kuru varu iepazīstināt priekšsēdētāju un organizācijas biedrus. Norādītais rajons, rajons T, atrodas Etnas kalna ziemeļrietumu nogāzēs virs koku līnijas - tas ir starp 2000 un 3000 metriem. Tas ir neapdzīvots un neapstrādāts apgabals, kas sastāv no melnas lavas vulkāna augšējās nogāzēs un atrodas virs Brontes pilsētiņas. Lai veiktu nomešanas operāciju, glābšanas komanda iezī­mēs ar lāpām apvidu apmēram divu kvadrātkilo­metru lielumā. Kā papildu navigācijas elementu šā apgabala centrā uzstādīs Decca raidītāju. Zelta lidojumam, kas, cik man zināms, sastāvēs no piecām Mark IV transporta komētām, jāno­tiek desmit tūkstošu pēdu augstumā ar ātrumu 300 jūdžu stundā. Ņemot vērā katras kravas svaru, būs nepieciešams liels daudzums izpletņu, un, tā kā apvidus ir ļoti skarbs, būtisks ir Joti rūpīgs putuplasta iesaiņojums. Izpletņiem un saiņiem, lai atvieglotu to atrašanu, jābūt iezīmē­tiem ar Dayglo vai citu fosforescējošu krāsu. Nav šaubu, - vīrietis iepleta rokas, - ka SPEKTRA memorandā būs ietvertas instrukcijas par šiem un citiem jautājumiem, taču atbildīgajiem par lidojumu jāveic ļoti rūpīgs plānošanas un koordi­nēšanas darbs.

- Un glābšanas komanda? - klusi, bet mazliet nepacietīgi apvaicājās Blofelds.

- Apgabala Capo Majiosi ir mans tēvocis. Viņam ir astoņi mazbērni, kurus tēvocis ļoti mīl. Esmu licis viņam saprast, ka maniem kolēģiem ir zināma bērnu atrašanās vieta. Viņš saprata. Vienlaikus es, kā norādīts, piedāvāju viņam mil­jonu mārciņu par pilnīgu zelta savākšanu un nogādāšanu uz bāzi Katānijā. Tā Unione fondā ir visiespaidīgākā summa. Capo Mafiosi piekrita šiem nosacījumiem. Viņš saprot, ka tiek gatavota bankas aplaupīšana. Vairāk viņš negrib zināt. Pirmīt izziņotā aizkavēšanās neietekmēs organiza­toriskos darbus. Tie vēl aizvien nepārsniegs piln­mēness periodu. Suboperators 52 ir ļoti spējīgs vīrs. Viņš ir apgādāts ar Hallicraftor aparatūru, ko man šim nolūkam izsniedza, un klausīsies pa 18 megaherciem atbilstoši grafikam. Tostarp viņš uztur kontaktus ar Capo Mafiosi, ar kuru viņš saradojies, apprecot tēvoča meitu.

Blofelds klusēja divas garas minūtes. Tad lēni pamāja.

- Es esmu apmierināts. Nākamais solis, atbrīvošanās no zelta, nodots suboperatora 201 pārziņā. Par viņu mums zināms pilnīgi viss. Tas ir cilvēks, kam var uzticēties. MV Mercurial tiks iekrauts Katānijā un caur Suecas kanālu dosies uz Goa Portugāles Indijā. Pa ceļam, noteiktā koordināšu punktā Arābu līcī, tas sastapsies ar galvenajam Bombejas zelta brokeru konsorci­jam piederošu tirdzniecības kuģi. Zeltu nogādās uz šā kuģa apmaiņā pret ekvivalentu vērtību atbilstoši zelta cenām Šveices frankos, dolāros un bolivāros. Lielās valūtas summas tiks sa­dalītas atbilstošos procentos un pēc tam ar čārtera lidmašīnu nogādātas no Goa uz divdes­mit dažādām Šveices bankām Cīrihē, kur tās noguldīs depozītu seifos. Numurēto seifu atslē­gas organizācijas locekļi saņems pēc sapulces. No tā brīža un turpmāk, protams, neaizmirstot par parastajiem drošības noteikumiem, kas attiecas uz nesaprātīgu tērēšanu un naudas nonākšanu atklātībā, šie depozīti pilnībā būs organizācijas locekļu rīcībā.

Blofelda rāmais skatiens pārslīdēja sapulces dalībniekiem.

- Vai, jūsuprāt, šī procedūra ir apmierinoša?

Klātesošie piesardzīgi pamāja. Ierunājās nr. 18, poļu elektronikas speciālists Kandinskis. Viņš runāja bez kādas kautrības. Šiem vīriem nebija jākaunas citam no cita.

- Vai nepastāv risks, ka kāds no flotes ku­ģiem var pārtvert Mercurial un konfiscēt zeltu? Rietumu valdībām būs skaidrs, ka zeltu no Sicīlijas aizvāks. Kursēs dažādas gaisa un jūras patruļas.

- Jūs aizmirstat, - pacietīgi sacīja Blofelds, - ka mēs neatdosim ne pirmo, ne, ja vajadzēs, otro bumbu, kamēr nauda nebūs nonākusi Šveices bankās. Šajā ziņā nebūs nekāda riska. Ari otra iespēja, ko esmu paredzējis, proti, ka mūsu kuģi pirātiski varētu pārtvert kāds neatkarīgs operators, ir maz ticama. Es pare­dzu, ka Rietumu valdības saglabās pilnīgu slepenību. Jebkura informācijas noplūde izraisītu paniku. Vai ir vēl kādi jautājumi?

- Pilnībā saprotams, - stīvi noteica Bruno Baiers, viens no vācu nodaļas biedriem, - ka nr. 1 pilnībā kontrolēs Zeta rajonu. Vai tas ir pareizi, ka jūs nododat viņam visas savas pilnvaras? Vai tas nozīmē, ka šīs operācijas laikā viņš, tā teikt, būs augstākais virspavēl­nieks?

"Cik tipiski," nodomāja Blofelds. Vācieši vienmēr paklausa pavēlēm, bet viņi grib skaidri zināt, kam pieder augstākā vara. Vācu ģenerāļi paklausīs augstākajam virspavēlniekam tikai tad, ja zinās, ka Hitlers augstāko virspavēlnieku atzīst.

- Es - viņš noteikti sacīja, - esmu teicis un atkārtoju vēlreiz: nr. 1 jau tagad ar jūsu vienbal­sīgo lēmumu ir mans pēctecis manas nāves vai nespējas gadījumā. Plānā Omega viņš ir pilnvarots SPEKTRA virspavēlnieks, un, tā kā es palikšu štābā, lai novērotu reakciju uz vēstuli, nr. 1 būs virspavēlnieks uz vietas. Viņa pavēlēm būs jāklausa kā manām pavēlēm. Es ceru, ka šajā jautājumā mēs esam pilnībā vienojušies.

Blofelda asais skatiens pārslīdēja visiem klātesošajiem. Visi izrādīja savu piekrišanu.

- Skaidrs, - noteica Blofelds. - Tādā gadīju­mā sapulce tiek slēgta. Es likšu attīrīšanas vienībai parūpēties par nr. 12 atliekām. Nr. 18, lūdzu, savienojiet mani ar nr 1 20 megahercu frekvencē. No pulksten astoņiem franču pasts būs atbrīvojis šo raidvilni.