Kazino «Royale»

10. nodala Vīru spēles

Skaidrojot spēles principus un domājot par gaidāmo cīņu, Bonda seja atkal bija at­dzīvojusies. Vēlēšanās vismaz uz bridi turēt Le Chiffre neziņas saspringumā lika pulsam sisties straujāk. Bonds likās piemirsis, ka vēl pirms ķrīža viņa attiecībās ār Vesperi ieplū­dušas vēsas strāvas. Ari Vesperei pielipa viņa noskaņojums.

Bonds samaksāja rēķinu un piešķīra som­melier dāsnu dzeramnaudu. Vespere piecēlās un, pirmā izgājusi no restorāna, devās lejā pa viesnīcas kāpnēm.

Viņus jau gaidīja liels bentlijs, kuru Bonds bija atstājis tik tuvu ieejai, cik vien iespē­jams. Dodoties cauri vestibilam, viņš nepatei­ca gandrīz neviena vārda. Paskatoties savā pavadoni, Vespere ievēroja, ka tam mazliet trīc nāsis. Citādi viņš izskatījās pilnīgi mierīgs un draudzīgi atņēma kazino personāla svei­cienus. Pie šalle privee durvīm neviens viņiem nelūdza uzrādīt biedru kartes. Pārdrošā spē­le, ko darbinieki jau bija iepazinuši, kalpoja par ieejas paroli gan Bondam paš$m, gan jeb­kuram viņa pavadonim.

Pirms abi paguva ienirt lielās telpas dziļu­mā, no sava galda piecēlās Fēlikss Leiters un sveicināja Bondu kā sens paziņa. Kad Bonds viņu bija iepazīstinājis ar Vesperi, Leiters laipni piedāvāja savus pakalpojumus.

- Ja jūs šovakar visu savu laiku gatavo­jaties izšķiest pie bakar.ā galda, varbūt at­ļausiet man Lindes jaunkundzei ierādīt, kā vislabāk patukšot ruletes banku. Man ir savi trīs laimīgie cipari, un domāju, ka ari Lindes jaunkundzei daži būs padomā. Kad jūs pie sava galda sāksiet iesilt, mēs jau būsim galā un varēsim pavērot, kā jums veicas.

Bonds jautājoši pavērās Vesperē.

- Man šis priekšlikums patīk, - viņa tei­ca, - bet vai jūs man neaizdotu vienu no sa­viem laimīgajiem skaitļiem, ko likt uz spēles?

- Man tādu nav, - Bonds nopietni atbildē­ja. - Es parasti cenšos derēt uz neizšķirtu vai arī uz tādu rezultātu, kas tam vistuvākais. Bet tagad es jūs pametīšu. - Viņš atvainojās un, dodoties prom, piebilda: - Es jūs atstāju labās rokās. Fēlikss Leiters man ir ļoti labs draugs. - Tad, veltīdams katram no tiem pa īsam, vēsam smaidam, viņš nesteidzīgā gaitā devās caisse virzienā.

Leiters centās mīkstināt Bonda vēso atva- dīšanos.

- Bonds ir ļoti nopietns spēlētājs, Lindes jaunkundz, - viņš paskaidroja. - Savādāks viņš nedrīkst būt. Bet tagad nāciet man līdzi, un paskatīsimies, cik daudz manī ir no pare­ģa, ja liksim uz skaitli 17. Vai tad jums negri­bētos saņemt kaudzi naudas par neko?

Palicis vienatnē, Bonds sajuta atviegloju­mu. Viņš varēja atbrīvot prātu no visa liekā, atstādams tur vietu tikai domām par kārtīm, kas būs viņa rokā. Viņš apstājās pie caisse un apmainīja pēcpusdienā saņemto čeku pret saviem divdesmit četriem miljoniem franku. Sadalījis naudaszīmes divās vienā­dās kaudzītēs, Bonds ielika vienu no tām la­bajā, otru - kreisajā kabatā. Kad tas bija pa­darīts, viņš lēni, kā pastaigājoties, devās pāri telpai, garām cilvēku bariem, kas drūzmējās pie galdiem, līdz nonāca pie misiņa margām norobežota paaugstinājuma, uz kura stāvēja plats bakarā galds.

Ap galdu pamazām sāka pulcēties cilvēki, bet krupjē jau maisīja kārtis, lai kuru katru bridi tās izdalītu spēlētājiem. Valdīja uzskats, ka vislabāk pasargāta no blēdīšanās ir tieši šī reize, ko spēlmaņu valodā dēvē par "krupjē maisījumu", jo kārtis jauca un dalija pats krupjē.

Chef de partie pacēla ar samtu apvilkto ķēdi, kas norobežoja ļaudis no spēļu galda. Bonds iegāja nožogojuma iekšpusē, kur zā­les pārzinis jau bija atvilcis krēslu, lai spē­lētājs varētu apsēsties. Viņš pamājot sasvei­cinājās ar pretiniekiem gan labajā, gan krei­sajā pusē, tad izvilka no kabatas cigarešu etviju un melnās šķiltavas un nolika uz zaļā auduma blakus savam labajam elkonim. Zāles pārzinis ar lupatiņu izslaucīja stikla pelnu trauku un novietoja to viņam blakus. Bonds aizsmēķēja cigareti un atlaidās dzi­ļāk krēslā.

Viņam preli stāvēja tukšais bankas turētāja krēsls. Bonds pārlaida skatienu visapkārt gal­dam. Lielāko daļu spēlētāju viņš pazina pēc iz­skata, tomēr tikai dažiem zināja vārdus. Pie 7. numura sēdēja mesjē Sikste, turīgs beļģis, ku­ram piederēja liela daļa Kongo metālrūpniecī­bas biznesa. Pie 9. numura bija atsēdies lords Denvers - dižciltīgs, pavājš kungs - kurš, do­mājams, spēlēja par savas bagātās amerikāņu sievas naudu. Sieviete, kuras mute izskatījās kā plēsonīgai haizivij, bija ieņēmusi vietu pie 3. numura. Bonds paredzēja, ka šie cilvēki spēlēs nervozi un nemākulīgi, tāpēc ātri vien atkritīs. Pa labi no bankas pie 1. numura sēdēja labi pazīstams grieķu spēlētājs, kuram - tāpat kā gandrīz visiem pārējiem tautiešiem, ko Bonds bija saticis, - piederēja ienesīga kuģu līnija. Tas gan spēlēs aukstasinīgi un būs viens no palicējiem.

Bonds palūdza zāles pārzinim piezīmju la­piņu. uz kuras uzrakstīja atlikušos numurus 2, 4. 5, 8, un 10. bet zem tiem glītu jautāju­ma zīmīti. Tad palūdza šo lapiņu nodot chef de partie.

Pie pagaidām vēl tukšā 2. numura gaidīja ierodamies Kārmelu Dileinu, amerikāņu filmu zvaigzni, kura šeit ar vieglu sirdi varēja no­triekt uzturnaudu, ko saņēma no trim bijuša­jiem vīriem, un Bonds bija pārliecināts, ka va­jadzības gadījumā tā var rēķināties arī ar sava patreizējā partnera līdzekļiem. Būdama sang- viņike, šī sieviete spēlēs droši un pašpārlieci­nāti, tāpēc var gadīties, ka viņai veiksies.

Pie 3. numura apsēdās lēdija Denvera, bet vietas pie 4. un 5. numura ieņēma Dipona kungs ar kundzi, kuri izskatījās kā īsti ba­gātnieki. Par turību liecināja ari viņu slave­nais uzvārds. Bondam likās, ka tie varētu būt pieskaitāmi palicējiem. Izskatījās, ka abi ir darījuma cilvēki, jo izplatīja ap sevi lietiš­ķuma atmosfēru. Viņu sarunās nebija sa­springuma, it kā arī augstās likmes nesagā­dātu tiem raizes. Bonds nopriecājās, ka bla­kus būs tieši viņi - Dipona kundze sēdēja pie 5. numura un, gadījumā, ja nosauktā ban­kas summa liksies par lielu, bija gatavs sa- spēlēties ar tiem abiem vai mesjē Siksti, kas sēdēja pa labi.

Pie 8. numura bija apsēdies maharadža no mazas Indijas pavalsts. Šī kunga nauda varē­ja būt uzkrājusies, gudri izmantojot kara ap­stākļus. Bonds pēc pieredzes zināja, ka tikai daži no Āzijas spēlētājiem bija tiešām drosmī­gi. Arī paši lielīgākie ķīnieši zaudēja dūšu, ja gājiens neizdevās. Tomēr maharadža droši vien paliks un izturēs ari lielākus zaudēju­mus, ja tikai tie nenāks pēkšņi.

10. numuru spēlē pārstāvēs naudīgs itāļu jauneklis signor Tomelli, kurš, iespējams, sa­vu naudas kaudzi bija sarausis, pārmērīgi augstu uzskrūvēdams ires maksas Milānā. Viņš izskatījās pēc cilvēka, kurš varētu zau­dēt savaldīšanos un sarīkot traci.

Tiklīdz Bonds bija pabeidzis apkopot vēro­jumus, pa atveri misiņa margu iežogojumā kā resna plekste, ar pūlēm kustēdamies, iepel­dēja Le Chiffre un, ar skopu galvas mājienu pasveicinājis pie galda sēdošos, ieņēma savu vietu bankas turētāja sēdeklī tieši pretī Bon­dam.

Tikpat gausi viņš atbrīvoja no biezā iesai­ņojuma kārtis, kuras tam priekšā starp abām gaļīgajām, atslābušajām rokām bija nolicis krupjē. Kad krupjē ar vienu veiklu kustibu bija ievietojis sešas kāršu kavas no metāla un stikla gatavotajā kurpē. Le Chiffre tam kaut ko klusu pateica.

- Mesieurs, mesdames, Ies jeux sont fails. Un banco de cinq cent mille,* - krupjē ierasti

'Kungi, kundzes, likines ir izdarītas. Bankā piecsimt tūkstoši.

uzsāka un, kad 1. numurs nometa uz galda kaudzi ar simts tūkstošu žetoniem, piebilda, - le banco est fait.

Le Chiffre pieplaka pie kurpes un viegli pa to uzsita. Pa blāvi rozā mēli, kura rēgojās no kurpes ieslīpās alumīnija mutes, izslidēja pir­mā kārts, parādīdama klātesošajiem savu rai­bo muguriņu. Le Chiffre ar resno, balo rādī­tājpirkstu maigi nospieda rozā mēliti, un. iz­ņēmis kārti, aizslidināja to lidz grieķa labajai rokai. Tāpat viņš iedalīja arī sev vienu kārti, tad vēl viena tika aizslidināta grieķim un vēl viena - pašam.

Le Chiffre sēdēja, nekustēdamies un ne- pieskardamies savām kārtim. Tad paskatījās grieķa sejā.

Ar plakanu koka lāpstiņu, kas atgādinā­ja mūrnieka ķelli, krupjē eleganti pacēla abas grieķa kārtis un ar ierastu kustību nometa tās tieši starp viņa bālajām, spal­vainajām rokām, kas gulēja uz galda, sa­stingušas kā divi sārti krabji, kuri uzglūn medījumam.

Abi sārtie krabji uzklupa kārtīm. Grieķis satvēra kārtis kreisajā rokā un uzmanīgi pār­liecās tām pāri, lai paša roku izveidotā cie­tokšņa ēnā varētu saskatīt, kas uz kārtīm at­tēlots. Laikam nespēdams īsti' labi saskatīt, viņš ar labās rokas rādītājpirkstu pabīdīja apakšējo kārti uz malu, lai nebūtu šaubu par tās vērtību.

Vīrieša seja neko nepauda. Viņš uz bridi piespieda kreiso roku galda virsmai un tūlīt atkal pacēla. Kārtis palika guļam, uzgriezu­šas muguras, vēl nevēlēdamās atklāt savu noslēpumu.

. Viņš pacēla galvu un paskatījās Le Chiffre tieši acīs.

- Non,[30] - grieķis absolūti bezkaislīgi notei­ca.

Viņš. nepieprasīja jaunu kārti, bet palika pie divām iedalītajām, tāpēc varēja secināt, ka to kopējā vērtība ir pieci, seši vai septiņi. Ja bankas turētājs gribēja būt drošs par sa­vu uzvaru, viņam bija jāuzrāda astoņi vai deviņi. Ja bankas turētājs to nevarēja, arī vi­ņam bija tiesības ņemt vēl vienu kārti, kas varētu kontu uzlabot, bet tikpat labi ari pa­putināt.

Le Chiffre bija saspiedis kopā rokas, bet viņa kārtis stāvēja dažus sprīžus tālāk. Ar la­bo roku viņš pacēla tās un ar vārgu kustību apmeta otrādi.

Tur bija četrnieks un piecnieks, tātad - ne- sakaujamais naturāla devītnieks.

Le Chiffre bija uzvarējis.

- Neuf ā la banque,[31] - klusi paziņoja krupjē, ar savu lāpstiņu apmezdams ari grieķa kārtis uz-otru pusi. - E( le sept.[32] - viņš vēsi noteica un lēni pacēla zaudējušo septītnieku un dāmu, ieslidinādams tās platā spraugā galda virsmā netālu no sava krēsla. Tur, apakšā, bija metāla kārba, kurā nokļuva visas izspēlētās kārtis. Le Chiffre kārtis sekoja pa pēdām cīņu neiz­turējušajām, mazliet nograbēdamas, jo metāla kārbā vēl nebija izveidojies kāršu spilvens, kas spēles beigās troksni klusi­nās.

Grieķis pastiepa uz priekšu piecus čipus simts tūkstošu vērtībā, un krupjē tos pievie­noja Le Chiffre pusmiljonu Vērtajai čipu kau­dzei, kas gulēja galda centrā.

No katrām derībām kazino iekasēja nelie­lus procentus, bet lielajās spēlēs bankas tu­rētāji parasti to uzņēmās nokārtot paši, vai nu iemaksājot jau iepriekš pirms spēles saga­tavotu summu, vai arī ziedojot sīkāku sum­mu pēc katras rokas izspēles. Le Chiffre bija izvēlējies otro variantu.

Krupjē ieslidināja saņemto naudu tai pare­dzētajā galda atverē un klusu pavēstīja:

- Un banco d un million.[33]

- Suivi,[34] - nomurmināja grieķis. Tas nozī mēja, ka viņš realizē savas tiesības turpināt spēli, lai labotu zaudēto.

Bonds aizdedzināja cigareti un ērtāk ie­kārtojās sēdeklī. Cīņa bija sākusies, un šāds scenārijs atkārtosies atkal un atkal, lidz būs palikuši tikai visizturīgākie un veiksmīgākie. Tad nezināmie kāršu kareivji tiks sadedzināti, pār galdu kā liķautu pār- vilks pārsegu un zāles zaļais kaujas lauks kā pavasara lietu uzsūks savu upuru asi­nis.

Grieķis tomēr izvēlējās trešo kārti, bet ie­guva tikai četrus punktus. Bankas turētājam šoreiz bija septiņi.

- Un banco de deux millions,[35] - teica krupjē.

Spēlētāji pa kreisi no Bonda klusēja.

Tas deva viņam iespēju uzsaukt:

-Banco!