Kazino «Royale»

27. nodala Asiņojošā sirds

No rīta mesjē Versuā ienesa Bondam vēs­tuli. Patiesībā viņš ar šo aploksni iedrāzās is­tabā, it kā būtu sācies ugunsgrēks.

- Ir noticis kaut kas šausmīgs. Jaunkundze…

Bonds izlēca no gultas un metās uz van-

nasistabu, bet durvis, kas no turienes veda uz Vesperes numuru, izrādījās aizslēgtas. Viņš izbrāzās gaitenī un aizjoņoja garām bai­lēs sastingušai apkalpotājai.

Vesperes istabas durvis bija vaļā. Caur ža­lūzijām telpā spraucās saules stari. No palaga apakšas vidēja tikai jaunās sievietes melnie mati, bet viņas ķermenis gulēja, nekustīgi iz­stiepies, un izskatījās kā skulptūra uz vecām kapenēm.

Bonds nometās pie gultas ceļos un atvilka palagu.

Vespere bija aizmigusi. Tā tam vajadzēja būt. Viņas acis bija aizvērtas. Mīļajā sejā ne­kas nebija izmainījies. Meitene izskatījās tā, kā tai vajadzēja izskatīties, un tomēr… viņa bija tik stinga, nevarēja just ne pulsu, ne el­pu. Tieši tā - viņa neelpoja.

Pienāca saimnieks un uzlika roku Bondam uz pleca. Viņš norādīja uz tukšo glāzi, kura stā­vēja uz naktsgaldiņa blakus gultai. Tās dibenā bija baltas mieles. Turpat līdzās atradās Vespe- res grāmata, viņas cigaretes, sērkociņi un aiz­kustinošā nekārtībā izsvaidīti sīkumi - spogulī­tis, lūpukrāsa un kabatlakatiņš. Uz grīdas mē­tājās tukša miega zāļu pudelīte - tā pati, ko Bonds reiz bija redzējis vannasistabā.

Bonds piecēlās un noskurinājās. Saim­nieks sniedza viņam vēstuli, un Bonds to pa­ņēma.

- Lūdzu, paziņojiet policijai, - viņš palū­dza. - Ja būšu komisāram nepieciešams, pa­rādiet, lūdzu, kur ir mana istaba.

Bonds kā apmāts neatskatīdamies devās projām.

Viņš apsēdās uz gultas malas un tukšu skatienu vērās ārā pa logu mierīgajā jūras ai­navā. Tad truli paskatījās uz vēstuli. Uz tās plašā, vijīgā rokrakstā bija uzrakstīts "Pour Lur*.

Bonds pēkšņi atskārta, ka Vespere jau ie­priekš lūgusi kādam no apkalpotājiem, lai vi­ņu pamodina agrāk, jo nebija vēlējusies, lai tas būtu viņš, kurš atradis līķi.

Viņš pagrieza aploksni otrādi. Pavisam ne­sen viņa to aizlīmēdama bija nolaizījusi ar sa­vu silto mēli.

Bonds saņēmās un atvēra aploksni.

Vēstule nebija gara. Pēc pirmajiem izlasī­tajiem vārdiem, viņa elpa kļuva sēcoša.

Bonds nometa papira lapas uz gultas, it kā rokās viņam būtu bijis skorpions.

"Manu dārgo Džeims.

es mīlu Tevi no visas sirds un ceru, ka. la­sot šos vārdus, arī Tu vēl joprojām mīli mani, jo tikai līdz šim mirklim mūsu mīlestībai ir lemts dzīvot. Ardievu, mana lielā mīla, kamēr šīs jūtas mūsos vēl ir dzīvas. Ardievu, mīļo­tais.

Es esmu dubultaģente un strādāju krievu labā. Mani saven'ēja gadu pēc kara, un kopš tā laika esmu pie viņiem. Man bija tuvas attiecības ar kādu poli no Karaliskajiem gaisa spē­kiem. Pirms saliku Tevi, protams. Tev nebūs grūti visu par viņu noskaidrot. Viņam bija di­vas identitātes, un pēc kara viņš izgāja apmā­cības pie M„ bet vēlāk atgriezās Polijā. Tur vi­ņi to notvēra un ar spīdzināšanu daudz ko uz­zināja. Ari par mani. Tad viņi mani atrada un piespieda strādāt savā labā, sakot, ka tā ir vienīgā iespēja glābt tā puiša dzīvību. Viņš par to neko nezināja, taču mums atļāva sarakstī­ties. Vēstules no Polijas pienāca katra mēneša piecpadsmitajā datumā. Es vairs nespēju no tā izkļūt. Es nevarēju pieļaut, ka pienāk piec­padsmitais datums, bet vēstules pastā nav. Tas nozīmētu, ka esmu nogalinājusi savu draugu. Es mēģināju sniegt viņiem pēc iespē­jas niecīgāku informāciju. Tici man! Tad viņi ķērās pie Tevis. Es pastāstīju, ka Tev uzticēts šis darbs Rojālā, atklāju, par ko Tu uzdosies un tamlīdzīgi. Zinot visu jau iepriekš, viņiem pietika laika sagatavoties un iemontēt Tavā is­tabā noklausīšanās iekārtas. Viņi paši jau tu­rēja Le Chiffre aizdomās, bet nezināja, kāds ir tavs uzdevums. Tikai to, ka tam ir kāds sa­kars ar viņu. To es biju viņiem pateikusi.

Man bija piekodināts nestāvēt Tev aiz mugu­ras kazino un raudzīties, lai tur neatrastos arī

Metiss un Leiters. Tāpēc ari miesassargs Tevi gandriz vai nošāva. Tad man uzdeva inscenēt no­laupīšanu. Tu varbūt brinijies, kāpēc es biju tik mierīga tajā vakarā naktsklubā. Zināju, ka viņi mani neaiztiks, jo es taču strādāju viņu labā.

Kad uzzināju, kā viņi Tevi spīdzinājuši - kaut ari tas bija Le Chiffre roku darbs - es tomēr izlēmu, ka tā vairs neturpināšu. Biju jau sā­kusi Tevi iemīlēt. Viņi gribēja, lai es izvilinu no Tevis informāciju, kamēr Tu vēl atradies aprūpes centrā, bet es atteicos. Mani uzrau­dzīja no Parīzes. Divas reizes dienā man bija jāzvana caur "Invalides" centrāli. Viņi mani centas iebiedēt, tad atsauca no darba manu sakarnieku Parīzē, un es sapratu, ka manam draugam Polijā būs jāmirst. Tomēr, man šķiet, viņi baidījās, ka es sākšu runāt, jo sa­ņēmu pēdējo brīdinājumu no SMERŠ, ka ne­paklausība man maksās dzīvību. Es turpinā­ju viņus ignorēt. Es mīlēju Tevi. Dienu pirms tam, kad mēs atbraucām uz šejieni, es viesnī­cā "Splendide" ievēroju viru ar vienu aci, kurš, izrādās, bija interesējies par manām gaitām. Domēju, ka varēsim no viņa atkratī­ties. Es gribēju mīlēties ar Tevi un pēc tam no Havras bēgt uz Dienvidameriku. Cerēju, ka mums varētu būt bērniņš un mēs kaut kur tālumā spētu uzsākt jaunu dzīvi, bet viņi mūs atrada. No viņiem nav iespējams aizbēgt.

Zināju, ka, izstāstot Tev patiesību, es pie­liktu punktu mūsu attiecībām. Es sapratu, ka man atliek vienīgi gaidīt, kad SMERŠ iera­dīsies, lai izrēķinātos ar mani un, iespējams, arī ar Tevi, vai arī izdarīt pašnāvību.

Tā nu tas bija, mans mīļotais. Tu nevari man aizliegt Tevi tā saukt. Savas tiesības uz to un savas atmiņas par Tevi es paņemu sev lidzi.

Man nav vairāk nekādu ziņu. kas varētu Tev noderēt. Telefons Parīzē ir 55200. Londo­nā nevienu no viņiem nekad neliku sastapu­si. Visu informāciju es saņēmu caur kādu avīžu kiosku Čeringkrosas laukumā 450.

Mūsu pirmajā tikšanās reizē Tu stāstīji par dienvidslāvu, kuru apsūdzēja nodevībā. Viņš esot teicis: "Pasaules vētra mani aizrāva sev līdzi." Tā notika arī ar mani. Un vēl man par attaisnojumu var kalpot tas, ka es glābu tā vīrieša dzīvību, kurš mani mīlēja.

Ir jau vēls, un es esmu ļoti nogurusi, bet Tu dusi tikai pāris soļu attālumā. Tomēr man jāsaņemas. Tu varētu glābt manu dzīvību, bet tad es nespētu paskatīties Tavās mīļajās acīs.

Ardievu, mans sirdsmīļotais.

V."

Bonds nometa vēstuli. Viņa pirksti dru­džaini savilkās. Pēkšņi viņš ar dūrēm iesita sev pa deniņiem un uzlēca kājās. Uzmetis skatienu mierīgajai jūrai, viņš skaļi un rupji nolamājās.

Aģenta 007 acis bija mitras, un viņš tās nosusināja.

Uzrāvis mugurā kreklu un uzvilcis bikses, Bonds ar stingu sejas izteiksmi izgāja, lai ie­slēgtos telefona kabīnē.

Gaidīdams savienojumu ar Londonu, viņš domās sakārtoja Vesperes vēstulē minētos faktus. Viss saskanēja. Aizdomīgās scēnas un noklusēšanas pēdējo četru nedēļu laikā, kad Bonds instinktīvi nojauta - kaut kas nav labi, bet viņa prāts atteicās šos brīdinājuma signā­lus pieņemt.

Tagad viņš Vesperi spēja uztvert vienigi kā spiedzi. Mīlestība un sāpes viņa prātā tika aukstasinīgi atbidītas otrajā plānā. Vēlāk viņš, iespējam, pie tā atgriezīsies, lai bezkaislīgi iz­analizētu un tad nobāztu kādā patālākā sirds stūrītī kopā ar pārējo emocionālo bagāžu, ku­ru gan labprātāk nevazātu sev līdzi. Tagad viņš domāja vienīgi par Vesperes nodevību pret dienestu un savu valsti un par postu, ko tā nodarījusi. Bonda profesionālais skatījums pievērsās sekām - segvārdiem, kurus tagad nāksies mainīt, šifriem, kas kļuvuši zināmi ienaidniekam, noslēpumiem, kas iznesti no centra, kura darbība saistījās ar aģentu iefil- trēšanu Padomju Savienībā.

Tas bija nepiedodami. Dievs vien zina, kā to visu tagad varēs labot.

Viņš sakoda zobus. Pēkšņi atmiņā atausa Metisa vārdi: "Visapkārt ir pietiekami daudz velnēnu. Un kā tad ar SMERŠ? Es tev teikšu, ka man nemaz nepatīk doma, ka šie puiši skraida apkārt pa Franciju un nogalina ikvie­nu, kas izskatās pēc viņu tik dārgās valsts ie­kārtas nodevēja."

Cik drīz gan Metisa vārdiem bija lemts pie­pildīties, un cik drīz Bonda paša pārgudrība tika iemesta viņam atpakaļ sejā!

Kamēr viņš kā puišelis \isus šos gadus bi­ja "spēlējis indiāņus" (jā, Le Chiffre apzīmē­jums Bondam tagad šķita gaužam trāpīgs), patiesais ienaidnieks klusi, ar vēsu prātu, bez liekas izrādīšanās darbojās tieši viņa degun­galā.

Pēkšņi viņš iedomājās Vesperi. kura nāk preti pa gaiteni ar dokumentiem rokā. Nē, uz paplātes! Viņiem viss tika pienests uz paplā­tes, kamēr brašais slepenais aģents ar savām dubultnullēm skraidīja apkārt pa pasauli, "spēlēdams indiāņus".

Bonds iecirta nagus delnas un kaunā no- svīda.

Tomēr vēl nebija par vēlu. Rokas stiepiena attālumā atradās jauns mērķis. Viņš uzsāks ciņu pret SMERŠ un cinīsies līdz uzvarai. Bez šīs SMERŠ organizācijas, bez šī sava aukstā nāves un atriebes ieroča MVD būs tikai pa­rasta privātdetektīvu grupiņa, ne labāka, ne sliktāka par jebkuru no Rietumu dienestiem.

Viņš cīnīsies ar paša SMERŠ ieročiem. Esi uzticams, spiego lietpratīgi, vai arī tu mirsi - te­vi saņems ciet bez vilcināšanās un likvidēs bez jautājumiem.

Pēc šī principa darbojās visa Krievijas valsts sistēma. Par stimulu tajā kalpoja iebiedēša­na. Viņi uzskatīja, ka drošāk ir uzbrukt, nevis aizstāvēties. Uzbrūc pirmais, jo tad pretinieks nepaspēs izšaut. Ja tu atkāpsies, mēģināsi apiet, nodosi, lode tevi panāks.

Tagad viņš uzbruks rokai, kas turēja pāta­gu un pistoli. Lai ar spiegošanu nodarbojas kundziņi uzvalciņos un ar kaklasaitēm. Lai viņi spiego un ķer spiegus. Viņš medīs tos, kas stāv aiz šiem spiegiem un piespiež tos spiegot.

Iezvanījās telefons, un Bonds paķēra klau­suli.

Viņš bija savienots ar vienīgo sakarnieku Londonā, kuram ārkārtējos gadījumos drīk­stēja zvanīt no ārzemēm.

- Te runā 007. Šis ir atklātais savienojums un ši ir ārkārtas situācija. Vai jūs mani dzir­dat? Nekavējoties nododiet šo ziņu tālāk! 3030 bija dubultaģente. Viņa kalpoja ari sar­kanajiem.

- Jā, nolādēts, es teicu "bija". Tā kuce jau ir pagalam.

Jans Flemings KAZINO ROYALE Romāns

Apgāds "Artava". LV 1007. Rigā. Bezdelīgu ielā 12. Tālr. 7222472. Licence Nr. 2-0356. Iespiests a/s "Preses nams" poligrāfijas grupa "Jana sēta"

*Skai(lis.

"Šveicaram.

"Zāles pārzinis.

*Vina pagraba pārzinis.

'Piedodiet, kungs. Iemaksa?

"Divi.

Tris. "Četri. "•Pleci. ""Seši.

*Spēle turpinās.

*Ai/.ii't!

"Pārtrauciet!

[1] atsevišķa zāle, kurā spēlē uz sevišķi augstām likmēm. (Šeit un turpmāk tulk. no fr. vai., ja nav norādīts citādi.)

'inspektors, kurš seko, lai krupjē nekļudītos. '"Vakarā.

[3] "paldies, ksavjē kungs." "Paldies, prezidenta kungs."

4 Durvju sargam.

"zinātniskās fantastikas žurnāls, kas iznāk angļu un

spāņu valodās.

[6] 1 jūdze - apm. 1,6 kni.

[7]lionas kredītbanka.

[8] jauniešu kinoleāris.

■"tikumības policija.

[10]1 pēda - 30 cm, 1 colla - 2,5-cm.

"lstouns - 6,35 kg.

[12]ienaidnieks noklausās

[13]1 pilīlc - 0,57 litri.

[14]superheterodins - ļoti Jūtīgs radiouztvērējs, noturīgāks

pret radiotraucējumiem. "Dziesmas ceļabiedri.

[16]royale (rojāla) - karalisks, les-Eaux (Lezo) - minerāl­ūdens.

""karaliskais ūdens".

[18]vec.ā osta.

[19]Šeit - galvenā šoseja.

[20]1 jards-91,44 cm.

"vārtu velve.

[22] 1. ducis - 1-12, 2. ducis - 13-24, 3. ducis-25-36.

[23] jā, kungs.

[24] modes mākslinieks.

'vakarzvaigzne. (Latīņu vai.)

[26] vcrša niere ar kartupeļu biezeni.

"meža zemenes.

[28] bearnes mērce un artišoka serde. "Lieliski.

[29] pārdēvēja.

[31] bankā deviņi.

"un septiņi.

[33] bankā viens miljons.

"sekoju.

"*bankā divi miljoni.

[36] ranka trīsdesmit divi miljoni.

[37]es atvainojos, bonda kungs.

[38] viens.

'septiņi.

•deviņi. Sarkanais vinnē, nepāris un paspēle.

134

[41]un deviņi.

"•banka desmit miljoni.

[43]dzīve sārtos loņos.

"soliņi.

"kukainis, kura priekškājas bruņotas ar spēcīgiem dzelkšņiem laupījuma satveršanai.

[46] jūgendstils.

[47]uz priekšu!

[48] nabadzīgs mājoklis juras krastā.