Kazino «Royale»

2. nodala Dosjē, kuru saņēma M.

Pirms divām nedēļām šis memorands atce­ļoja no Slepenā dienesta S. nodaļas pie M., kurš kopš neatminamiem laikiem bija Britu

Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošās Galvenās pārvaldes priekšnieks.

"Sūtītājs: S. vadītājs

Saņēmējs: M.

Lietas nosaukums: Mesjē Le Chiffre (pazīs­tams arī kā "The Number", "Her Nummer", "Herr Ziffer" utt.) neitralizēšana.

Le Chiffre - viens no pretinieka galvena­jiem aģentiem Francijā. Saskaņā ar slepenas informācijas avotiem viņa pārziņā ir "Syndicat des Ouvriers d'Alsace". komunistu kontrolē­tās Alzasas transporta un smagās rūpniecī­bas nozares arodbiedrības, un, cik mums zi­nāms, sarkano slepenās, kara gadījumam pa­redzētās kaujinieku vienības darbinieku algu saraksti.

Dokumentu bāze: 1) Le Chiffre biogrāfija, sagatavojis arhīva priekšnieks - meklēt pieli­kumā A. 2) Informācija par SMERŠ - meklēt pielikumā B.

Ir savākti pierādījumi tam, ka Le Chiffre pozīcijas ir nestabilas. Šī augsti profesionālā PSRS aģenta Ahileja papēdis ir viņa fiziskās tieksmes un īpaši pikantās vēlmes, un šīs īpatnības mums ir palaimējies atklāt. Viena

no viņa eirāziešu izcelsmes favorītēm ir mūsu Nr. 1860, kura darbojas F. nodaļas pakļautī­bā. Šis avots mums sniedz informāciju par Le Chiffre privātajām afērām.

īsumā: domājams, ka Le Chiffre ir uz fi­nansiālā sabrukuma robežas. Šādu secināju­mu ir izdarījusi minētā 1860 pēc tam, kad bi­ja novērojusi, ka viņš paslepus pārdod dārg­lietas, ir ieķīlājis villu Antibās un pārstājis šķiesties ar naudu, kas iepriekš viņam bija raksturīgi. Minētajā Le Chiffre lietā esam ie­vākuši informāciju arī pie mūsu draugiem un sadarbības partneriem no Otrā biroja. Uzska­tu, ka turpmāk izklāstītās visai pikantās de­taļas varētu Jūs interesēt.

1946. gada janvārī Le Chiffre iegādājās "Cordon Jau ne"* bordeļu tīkla akciju kontrol­paketi. Minētās iestādes darbojās Normandijā un Britu salās. Šis piecdesmit miljonus fran­ku vērtais ieguldījums nebija labi pārdomāts un tika izdarīts, izmantojot Leņingradas 111 sektora līdzekļus, kuri patiesībā bija paredzē­ti, lai finansētu augstākminēto SODA arod­biedrību.

Lai gan naudas ieguldīšanu "Cordon Jau- ne" akcijās pirmajā brīdī varētu uzskatīt par

'"Dzeltenais kordons".

samērā drošu, tomēr prostitūcija, protams, nevar tikt pieskaitīta smalkākajām biznesa sfērām. Pat tad, ja aģentu motivējusi doma par iespēju neierobežotā apjomā saņemt sie­viešu pakalpojumus personiskajām vajadzī­bām (lai gan iespējams, ka Le Chiffre vadīja daudz cēlāka vēlme - palielināt savas organi­zācijas finansiālo bāzi, nevis iedzivoties, spe­kulējot ar darba devēju naudu), šis jautājums tomēr bez īpašām grūtībām varēja tikt atrisi­nāts citā, varbūt pat vēl daudz pikantākā vei­dā, ja tas aģentam šķita svarīgi. Lai nu kā bi­ja patiesībā, fakti liecina, ka liktenis viņu pār­mācīja nežēlīgi ātri.

Tikai trīs mēnešus vēlāk, 13. aprīlī, tika pa­sludināts Francijas Valsts likums Nr. 46685 ar nosaukumu "Loi Tendant ā la Fermeture des Maisons de Tolerance et au Renforcement de la Lutte contre le Proxēnitisme"*."

Ticis līdz šim teikumam, M. nopūtās un nospieda telefona pogu, kas nodrošināja štā­ba iekšējos savienojumus.

- Vai S. vadītājs?

-Tieši tā.

"Likums par priekamāju slēgšanu un cīņas pastiprinā­šanu pret šada veida rūpalu.

- Ko, pie velna, nozīmē šis vārds? - un viņš to izrunāja pa burtiem.

- Savešana, ser.

- Te nav valodu apmācību centrs, S. vadi- tāj. Ja jums tik Joti gribas demonstrēt savas iemaņas žokļu mežģīšanā, tad esiet tik laipns un pārējo lasītāju vajadzībām uztaisiet špike­ri. Tomēr labāk gan rakstiet angliski - to es jums silti ieteiktu.

- Atvainojiet, ser.

M. atlaida pogu un atkal pievērsās memo­randam.

"Šis likums, kuru tautā dēvē par "La Loi Marthe Richard"*, paredzēja slēgt visas iestā­des, kur kultivē netiklību, un aizliedza izplatīt pornogrāfiska rakstura grāmatas un filmas. Tādējādi vienas diennakts laikā saļodzījās Le Chiffre finansiālais pamats, viņa organizācijas fondos radās nopietns budžeta deficīts. Izmi­sumā viņš savas iestādes pārvērta par mai- sons de passe**, kur, rotaļājoties ar risku tikt pieķertiem par likuma pārkāpšanu, gribētāji varēja norunāt slepenus randezvous***, bet vienu vai divus pagrabtelpu uzņēmumus pār-

'Martas Rišāras likums. "Satikšanās nams. ""Tikšanās.

veidoja par cinemas bleus[8]. Lai kā viņš cen­tās, nekādas izmaiņas vairs nespēja segt reālās izmaksas, un ari mēģinājumi pārdot kontrolpaketi - kaut vai ar ievērojamiem zau­dējumiem - palika bez rezultātiem. Pa to lai­ku police des moeurs[9] jau bija atklājusi, kas slēpjas zem viņa uzņēmumu izkārtnēm, un slēdza kādus divdesmit vai pat vairāk.

Tomēr policija par Le Chiffre bija interesē­jusies tikai kā par vērienīga bordeļu tīkla īpašnieku. Kamēr mēs nesākām interesēties par viņa ienākumu avotiem, arī Otrajam biro­jam nebija ienācis prātā vākt par šo vīru kā dus materiālus paralēli tiem, kurus varēja nodrošināt kolēģi no policijas departamenta.

Tagad, kad esam aplūkojuši kopīgi ar sa­viem franču draugiem iegūtos faktus, mums ir radies priekšstats par situācijas visaptvero­šo raksturu, tāpēc pēdējo mēnešu laikā poli­cija uzsākusi īstas žurku medības "Cordon Jaune" iestādēs. Iznākums ir tāds, ka no Le Chiffre investētā kapitāla nekas vairs nav pa­licis pāri. Nebija sevišķi jāpiepūlas, lai iegūtu datus, kas apliecina, ka viņa arodbiedrībai nodarītie zaudējumi ir lēšami piecdesmit mil­jonu franku apmērā. Paradokss ir tāds, ka viņš pats tur pilda gan kases glabātāja, gan kasiera funkcijas.

Pagaidām Ļeņingradā vēl neko nenojauš, bet, par nelaimi pašam Le Chiffre, SMERŠ nekad nesnauž un drīz var atklāt notikušo. Pagājušajā nedēļā no P. nodaļas, atsaucoties uz īpaši uzticamiem informatoriem, mums zi­ņoja, ka viens no visaugstākās pakāpes šīs smalkās padomju atriebības organizācijas ie­rēdņiem no Varšavas caur Strasbūru ir devies uz Berlīnes austrumu sektoru. Tomēr pagai­dām ne no Otrā biroja, ne no varas iestādēm Strasbūrā (kurām mēs uzticamies un kuras uzskatām par nekļūdīgām) apstiprinājums šai ziņai nav saņemts, un nekas nav dzirdēts arī no Le Chiffre štāba, kur darbojas divi mū­su cilvēki (neskaitot 1860).

Ja Le Chiffre būtu pārliecināts, ka SMERŠ viņu jau novēro vai tiem ir radušās kādas aiz­domas par šaubīgajiem darījumiem, citas iz­ejas, kā izdarīt pašnāvību vai mēģināt bēgt, viņam nebūtu. Turpretī mēs varam vērot, ka viņš izmisīgi pūlas stāvokli mainīt. Tātad Le Chiffre domā, ka situāciju vēl var glābt. Šajā sakarā vēlamies ziņot, ka Le Chiffre ir iecerē­jis grandiozu plānu. Atkāpjoties no vispārpie­ņemtajiem noteikumiem un par spīti augsta­jai riska pakāpei, mēs viņa nodomu izklāstu pievienojam šim dokumentam tā slepenajā sadaļā.

Turpmāk dots iss šo nodomu apraksts. Le Chiffre plāno rīkoties līdzīgi citiem izmisumā nonākušiem naudas izsaimniekotajiem un at­gūt zaudēto ar azartspēļu palīdzību, cerē­dams laimēt tik daudz, lai spētu izlīdzināt iz­trūkumu. Biržas spekulācijas nedotu peļņu pietiekami ātri. Jāšaubās arī, vai viņš iesais­tītos aizliegto narkotisko vielu vai deficīto me­dicīnisko preparātu - tādu kā aureomicīns, streptomicīns un kortizons - tirdzniecībā. Par sacīkšu derībām runājot, tās nekur netiek slēgtas uz tik augstām likmēm, kas ļautu vi­ņam atgūt visu zaudēto summu, pat ja pa­veiktos. Ja tomēr tāda vieta atrastos, Le Chiffre, domājams, saprot, ka drīzāk viņu no­vāktu, nekā izmaksātu tādu naudu.

Jebkurā gadījumā, mums ir tapis zināms, ka viņš izņēmis pēdējos divdesmit piecus mil­jonus franku no savas organizācijas krāju­miem, par ko noīrējis nelielu villu Rojālas-Le- zo tuvumā, nedaudz uz ziemeļiem no Djepas, kur ieradīsies pēc divām nedēļām, skaitot no rītdienas, un uzturēsies tur vienu nedēļu.

Mums ir pamats domāt, ka šovasar Rojā- ias kazino piedzīvos lielāko azartspēļu bumu Eiropā. "Sociētē des Bains de Mers de Roya- le"* ir izīrējusi bakarā un divus īpaši smalkus kāršu galdus Muhameda Ali sindikātam, t.i., grupai egiptiešu baņķieru un biznesmeņu, lai izdabūtu pēc iespējas lielākas naudas sum­mas no Dovilas un Letukē. Runā, ka šiem kungiem ir pieejams Britu Karaliskās kases kredīts gandrīz neierobežotā apjomā, tāpēc vi­ņi cer, ka šoreiz tiem izdosies piespiest Zogra- fosu ar tā grieķu sabiedrotajiem dalīties peļ­ņā, ko tiem līdz šim nedalīti izdevies gūt, spē­lējot franču bakarā uz visaugstākajām lik­mēm.

Veiksmīgi izplānotās reklāmas kampaņas rezultātā jau ievērojams skaits azartspēļu biznesā iesaistīto servisa firmu operatoru Amerikā un Eiropā šovasar ir rezervējuši vie­tas saviem potenciālajiem klientiem Rojālas viesnīcā. Varbūt mēs pieredzēsim, kā šī agrā­ko laiku ūdensdziedniecības vieta atgūst kaut ko no savas Viktorijas laika slavas.

Ja vien esam izskaitļojuši pareizi, tacl tieši šeit 15. jūnijā vai nedaudz vēlāk Le Chiffre centīsies atgūt savus piecdesmit miljonus

""Rojālas lairorta biedrība".

franku, piedalīdamies bakarā spēlē. (Tādā ga­dījumā viņš izglābs savu dzīvību.)

Mūsu ierosinājumi:

Visu Ziemelatlantijas pakta valstu intere­sēs būtu panākt, lai minētais padomju spiegs, kura ietekme ir neapšaubāma, tiktu apkaunots un viņa reputācija - sagrauta. Līdz ar to arī komunistu arodbiedrība tiktu izputināta, jo skandāla rezultātā tā noteikti zaudētu savu partneru uzticību. Galarezultā­tā 50 000 vīru lielā padomju piektā kolonna, kura iepludināta Francijas Ziemeļu sektorā un kara gadījumā ir gatava pārņemt savā zi­ņā Francijas ziemeļu robežu, zaudētu lojali­tāti un vienotību, uzzinot par tādām nejēdzī­bām vadībā. Tieši sakaujot Le Chiffre pie spēļu galdiem, mēs varētu izraisīt skandālu ar iepriekš izklāstītajām sekām. (NB. Viņa nogalināšana nedotu vēlamo rezultātu, Ļe- ņingrada drīz vien piesegtu naudas izsaim­niekošanas gadījumu un padarītu savu aģentu par svēto mocekli.)

Tāpēc mēs iesakām atrast visprasmīgāko spēlmani un par katru cenu nolīgt viņu, lai tas mēģina sakaut šo vīru pie kāršu galdiem.

Mēs apzināmies, ka pastāv risks zaudēt dienesta naudas līdzekļus, taču, salīdzinot šo situāciju ar citiem gadījumiem, kad organizā­cija ir izšķīrusies par lielu summu piešķirša­nu operācijām ar augstu riska pakāpi un daudz mazākām izredzēm uz pozitīvu gala iz­nākumu, uzskatām, ka šoreiz ieguldījumam ir īpaši nopietns pamatojums.

Ja pieprasījums netiks atbalstīts, mums nāksies nosūtīt šo informāciju un rekomen­dācijas Otrajam birojam vai mūsu Amerikas kolēģiem Centrālajā izlūkošanas pārvaldē Vašingtonā. Esam pārliecināti, ka ne viena, ne otra no minētajām organizācijām nevilci­nāsies pārņemt šī plāna īstenošanu savās ro­kās.

Paraksts: S."

"Pielikums: A.

Vārds: Le Chiffre.

Segvārdi: Vārdu "Cipars" vai "Numurs" va­riācijas dažādās valodās, piemēram, "f/err Ziffer".

Izcelšanās: Nezināma.

Vissenākā informācija ir datēta ar 1945. gadu, kad viņš minēts Vācijas ASV zonā esošās Dahavas pārvietoto personu nomet­nē izmitināto sarakstā. Atzīmēts fakts, ka viņš cietis no balss saišu amnēzijas vai pa­ralīzes (gan viena, gan otra varētu būt si­mulēta). Slimība tikusi ārstēta, bet, kad subjekts atguvis spēju runāt, viņš apgalvo­jis, ka neko neatceroties, izņemot to, kas saistīts ar Elzasu-Lotringu un Strasbūru, uz kurieni ticis pārvests 1945. gada sep­tembrī kā neidentificēta persona ar pasi Nr. 304-596. Tur viņš pieņēmis uzvārdu Le Chiffre, jo, kā pats izteicās: "…es taču nees­mu nekas cits, kā tikai numurs pasē". Priekšvārds nav uzrādīts.

Vecums: Aptuveni 45.

Raksturojums: Augums 5 pēdas 8 collas [10] . Svars 18 stounu [11] . Sejas āda - ļoti bāla. Gludi skuvies. Mati - sarkanbrūni, en bros- se***. Acis - tumši brūnas, acu baltumi re­dzami visapkārt varavīksnenei. Maza, diez gan sievišķīga mute. Labas kvalitātes liekie zobi. Ausis mazas ar garām ļipiņām, kas varētu norādīt uz ebreju izcelsmi. Rokas ma­zas, labi koptas, plaukstu virspuse stipri spalvaina. Maza pēda. Subjekta senči, iespē­jams, dzīvojuši kādas Vidusjūras valsts teri­torijā, varētu būt piejauktas ari prūšu vai poļu asinis. Valkā augstas kvalitātes apģēr­bu (parasti tumšus uzvalkus ar dubultu aiz­dari) un vienmēr izskatās pedantiski kārtīgs. Nemitīgi smēķē "Caporals" markas cigaretes ar iemuti nikotīna aizturēšanai. Ik pa laikam lieto benzedrīna inhalatoru. Balss nosvērta un rāma. Perfekti runā gan franču, gan an­gļu valodās. Labi prot arī vācu valodu. Jū­tams Marseļas akcents. Smaida reti. Nekad nesmejas.

Ieradumi: Pārsvarā ir izsmalcināts, bet diskrēts. Ir lieliska seksuālā apetīte, prakti­zē ari pērienus. Ar sacīkšu mašīnām brauc kā profesionālis. Izveicīgi rīkojas ar maza­jiem ieročiem un lieliski pārvalda arī citas kaujas mākslas, ieskaitot cīņas ar nažiem. Līdzi nēsā trīs "Eversharp" žilešu asmeņus: aiz cepures lentes, kreisās kurpes papēdī un cigarešu etvijā. Pārzina grāmatvedību un matemātiku. Azartspēļu lietpratējs. Vienmēr uzturas kopā ar diviem labi ģērbtiem, bruņotiem miesassargiem, no kuriem viens ir francūzis, otrs vācietis (pieejama arī sīkā­ka informācija).

Piebilde: Grūti pieveicams un bīstams PSRS aģents, kuru caur Parīzi vada Ļeņingradas Tre­šā vienība.

Paraksts: Arhivārs"

"Pielikums B.

Priekšmets: SMERŠ

Avoti: Vietējais arhivs un ierobežots mate­riālu klāsts no Otrā biroja un CIP Vašingtonā.

SMERŠ ir divu krievu vārdu - "smertj" un "špionam" - apvienojums, kas nozīmē: "Nāvi spiegiem". Kotējas augstāk par MVD (senāk NKVD), un tiek uzskatīts, ka tā darbību koor­dinē Berija.

Štābs: Ļeņingradā (apakšvienība Maskavā).

Organizācijas mērķis ir izskaust nodevējus un cīnīties pret vecās sistēmas piekritējiem. Tai ir neskaitāmi padomju slepena dienesta un slepenpolicijas atzarojumi gan pašu mā­jās, gan ārvalstīs. SMERŠ ir visvarenākā un visbiedējošākā organizācija Padomju Savienī­bā, kuras iedzīvotāji ir pārliecināti, ka nevie­nam nelaimīgajam nav iespējams izbēgt no SMERŠ atriebības.

Domājams, ka tieši SMERŠ ir vainojama Trocka noslepkavošanā Meksikā 1940. gada 22. augustā. Šī operācija ievērojami nostipri­nāja organizācijas tēlu, jo pirms tam citām personām un organizācijām šo uzdevumu ne­bija izdevies īstenot.

SMERŠ nosaukums ar jaunu spraigu­mu tika pieminēts pēc tam, kad Hitlers ie­karoja Krieviju. Tad organizāciju strauji paplašināja cīņai pret nodevību, bet pa­domju karaspēka atkāpšanās laikā 1941. gadā tās aģentu skaits tika divkāršots. Mi­nētajā laika periodā tā darbojās kā īpašo uzdevumu vienība, kas strādāja NKVD la­bā, tomēr tās pašreizējie mērķi nav skaidri zināmi.

Pēc kara organizācijas iekšienē notika tīrī­šana, un aptuvenas aplēses liecina, ka patla­ban tajā darbojas tikai daži simti labi apmācī­tu slepeno uzdevumu ekspertu, kuri ir sagru­pēti piecās vienībās.

I departaments: Spiegu un ziņotāju iefiltrē- šana gan padomju iestādēs, gan ārvalstīs.

II departaments: īpašas operācijas, ieskai­tot nāvessodus.

III departaments: Vadība un finanses.

IV departaments: Izmeklēšana un tiesu procesi. Eksperti.

V departaments: Apsūdzības nodaļa, kas paziņo galējo lēmumu par sodu visiem upu­riem.

Kopš kara laikiem mūsu rokās ir nonācis tikai viens no SMERŠ darboņiem: tas ir Goi- čevs, saukts ari par Gerādu-Džounu. 1948. ga­da 7. augustā viņš Haidparkā nošāva Pečoru,

Dienvidslāvijas vēstniecības mediķi. Noprati­nāšanas laikā viņš izdarīja pašnāvību, norijot ciankālija kapsulu. Viņš neko neizpauda par SMERŠ, kurā darbojās, jo ar to ārkārtīgi lepo­jās.

Mēs uzskatām, ka par SMERŠ upuriem ir kļuvuši sekojoši britu aģenti: Donovans, Hart- rups-Veins, Elizabete Dimonta, Ventnors, Meiss, Severīna. (Sīkākas ziņas var saņemt morgā - Q. nodaļa.)

Noslēgums: Ir jāpieliek jebkuras pūles, lai mēs par šo ietekmīgo organizāciju varētu uz­zināt pēc iespējas vairāk un spētu neitralizēt tās slepenos aģentus."