Kazino «Royale»

4. nodala L' ennemie ecoute [12]

Divas nedēļas pēc šis sarunas Džeimss Bonds, pamodies savā viesnīcas "Splendide" istabiņā, pārcilāja prātā nesenos notikumus.

Pirms divām dienām viņš ap brokastlaiku bija ieradies Rojālā-Lezo. Neviens nebija mē­ģinājis ar viņu sazināties. Neviens viņu pasle­pu s nenovēroja, kad tas reģistratūrā pieteicās kā Džeimss Bonds no Portmarijas Jamaikā un parakstījās viesu grāmatā.

M. nebija interesējies, par ko Bonds pār­taps šīs operācijas laikā.

- Kad būsiet apsēdies pie viena spēļu gal­da ar Le Chiffre, jums jābūt pārliecinošam savā lomā, - viņš bija izmetis. - Vienu gan ie­saku: mēģiniet būt pēc iespējas neuzkrīto­šāks.

Bonds labi pazina Jamaiku, tādēļ bija vē­lējies, lai viņa sakarnieks atrastos tur. Jamai­kā, savukārt, Bondu pazina kā lielu plantāci­ju īpašnieku, kura tēvs uzkrājis krietnu ka­pitālu, nodarbodamies ar tabakas un cukura tirdzniecību, bet dēls tagad notriec naudu, spēlēdams kazino un spekulēdams ar akci­jām. Ja kāds pieprasītu atsauksmes, viņš uz­rādītu it kā sava advokāta Čārlza da Silvas adresi Kingstonā. Čārlzs zinātu, kas sakāms, lai viņu neiegāztu.

Bonds bija pavadījis kazino divas iepriek­šējās pēcpusdienas un lielāko dalu nakšu, spēlēdams sarežģītas progresīvās sistēmas ruletē uz līdzvērtīgām likmēm. Ari kāršu spē­lē viņš piekrita visaugstākajiem solījumiem. Ja viņš ciestu vienu neveiksmi, tad mēģinātu vēl reizi, bet, ja zaudējumu ciestu atkārtoti, izlīdzināt rezultātu vairs nemēģinātu.

Šādā veidā viņš jau bija uzkrājis kādus trīs miljonus franku, nedaudz patrenējis savu aukstasinību un atsvaidzinājis spēles izjūtu. Bonds bija sīki izpētījis un iekalis atmiņā ka­zino ēkas plānu, bet pats galvenais - viņš bija izmantojis iespēju pavērot Le Chiffre spēli un ar rūgtumu atzinis, ka tas ir nekļūdīgs un veiksmīgs spēlmanis.

Tagad Bonds vēlējās ieturēt kārtīgas bro­kastis. Pēc aukstās dušas viņš apsēdās pie rakstāmgalda un pavērās laukā pa logu. Prie­cādamies par brīnišķīgo laiku, viņš vispirms izdzēra vismaz puspinti [13] apelsīnu sulas ar le­du, bet pēc tam notiesāja no trim olām paga­tavotu kulteni ar bekonu, klāt piedzerdams dubulto kafiju bez cukura. Aizsmēķējis savu pirmo tās dienas cigareti - tās pēc viņa pasū­tījuma Morlenda firmā Grosvenorstrītā gata­voja no Balkānu un Turcijas tabaku maisīju­ma -, Bonds vēroja, kā mazie vilnīši skūpsta garo liedagu un ostmalu, tad cits aiz cita at­speras Djepā un metas skriet pretī jūnija tvei­cei, ar savām rotaļām kaitinot pēc siļķēm iz­salkušās kaijas.

Uz brīdi Bonds domās bija aizklīdis kaut kur tālu projām. Realitātē viņu atsauca tele­fona zvans. Zvanītājs bija concierge, kurš pa­ziņoja, ka ieradies radio tirgotāju firmas di­rektors ar portatīvo uztvērēju, kuru viņš esot pasūtījis no Parīzes.

- Protams, - Bonds atbildēja. - Sūtiet viņu augšā!

Šo mazo izrādi bija inscenējis Otrais bi­rojs, lai nodrošinātu iespēju sazināties ar Bondu. Bonds lūkojās uz durvīm, cerēdams, ka nācējs ir Metiss.

Cienījamā biznesmeņa personā, kas nesa lielu somu ar ādas rokturi, viņš tiešām sazī­mēja savu seno paziņu. Bonds plati smaidīja un jau gatavojās sveikt ienācēju ar siltiem iz­saucieniem, kad Metiss, ar brīvo roku cieši pievēris durvis, deva zīmi io nedarīt.

- Mesjē, esmu tikko ar jūsu pasūtījumu ie­radies no Parīzes. Šeit tas ir. Tam ir piecas lampas un superhet[14] - šķiet, tā jūs to saucat angliski. Es domāju, ka no šejienes jūs varē­siet uztvert gandrīz visas Eiropas galvaspilsē­tas, jo čet rdesmit jūdžu rādiusā nav lielu kal­nu.

- Izklausās pieņemami, - Bonds atbildēja, jautājoši pacēlis uzacis.

Metiss nepievērsa neizteiktajam jautāju­mam uzmanību. Viņš novietoja izsaiņoto uz­tvērēju uz grīdas blakus neieslēgtajam elek­triskajam kamīnam.

- Ir dažas minūtes pāri vienpadsmitiem, - viņš sacīja, - ja pareizi atminos, vidējos viļņos no Romas tagad dzirdama pārraide "Compa- gnons de la Chanson"[15]. Dziedoņi apceļo Ei­ropu. Paklausīsimies, kā to var uztvert. Ja piekrītat manai izvēlei, izmantosim viņus pir­kuma pārbaudei.

Viņš piemiedza aci. Bonds ievēroja, ka Me­tiss pagriezis skaņas pogu līdz galam un sar­kanā lampiņa - garo viļņu indikators - jau ie­degusies, tomēr radioaparāts neizdveš ne skaņas.

Metiss nedaudz paknibinājās aparāta aiz­mugurē, un tajā pašā brīdī nelielo telpu pie­pildīja neizturami skaļa sprakstoša skaņa. Metiss ar pateicību kādu brīdi uzlūkoja mazo kastīti, tad izslēdza, bet viņa balss bija pilna nožēlas.

- Cienītais mesjē, lūdzu, atvainojiet, slikti noregulēts. - Un viņš atkal metās knibināties ap podziņām. Ilgi nenācās gaidīt, kad istabu pieskandināja franču akordeonisti, bet Metiss spēcīgi uzsita Bondam pa plecu un spieda vi­ņa roku, līdz sāka sāpēt pirkstu kauliņi.

Bonds pasmaidīja.

- Kas te, pie velna, notiek? - viņš jautāja.

- Mans dārgais draugs, - Metiss šķita uz­jautrināts, - tu esi izgāzies! Paskaties, - viņš norādīja uz griestiem, - šobrīd tur, augšā, vai nu mesjē Muncu, vai viņa tā dēvēto sieviņu, kas esol apslimusi ar gripu, šis troksnis būs padarījis kurlu un, es ceru, uz krietni ilgu lai­ku. - Viņš plati smaidīja, redzēdams, ka Bonds neticībā sarauc pieri.

Metiss atsēdās uz gultas maliņas un ar īkšķa nagu atplucināja "Caporal" kārbu. Bonds gaidīja.

Metiss, brīdi uzjautrinājies par savu vārdu izraisīto iespaidu, atkal kļuva nopietns.

- Es nezinu, kā viņi par tevi uzzinājuši. Iespējams, ka sēdējuši uz astes jau dažas dienas pirms tam, kad ieradies šeit. Preti­nieks nesnauž. Virs tevis ir apmetusies Muncu ģimene. Viņš ir vācietis. Viņa varētu būt čehiete. Viesnīcas ēka ir veca. Aiz šiem elektriskajiem kamīniem ir skursteņi, kuri netiek lietoti. Tieši šeit, - un viņš iebakstīja ar pirkstu dažus sprīžus virs kamīna dze- gas, - ir paslēpts ārkārtīgi jūtīgs mikrofons. Vadi stiepjas līdz Muncu istabas kamīnam, kur atrodas pastiprinātājs. Viņu istabā ir skaņas uztvērējs un pāris austiņu, ar ku­rām tie pa kārtai klausās. Tieši tāpēc Mun- ca kundzei ir "gripa" un viņa visas maltītes ietur gultiņā, un tieši tāpēc mesjē Muncs šai viesmīlīgajā kūrortā visu laiku apčubina sieviņu istabā, nevis dodas uz pludmali sauļoties vai uz klubu uzspēlēt kādu kāršu partiju.

To visu mēs atklājām tāpēc, ka šeit, Fran­cijā, esam paraduši izturēties ar aizdomām pret jebko. Mūsu paredzējumi apstiprinājās, kad dažas stundas pirms tavas ierašanās iz­pētījam, kas atrodas aiz ši elektriskā kamīna.

Tagad Bonds, aizdomu pilns, piegāja pie kamīna un, appētījis skrūves, pamanīja pazī­mes, kas liecināja, ka ap tām kāds darbojies.

- Bet nu laiks atkal iejusties lomās, - teica Metiss, piegāja pie radio, kas joprojām raidīja akordeona skaņas visiem trim klausītājiem, un izslēdza to.

- Vai mesjē ir apmierināts? - viņš jautā­ja. - Vai ievērojāt, cik tīra skaņa? Vai nav brī­nišķīgs priekšnesums? - Viņš pamāja ar roku un pacēla uzacis.

- Tas ir izcils, - Bonds atbildēja, - es lab­prāt noklausītos līdz galam. - Viņam nāca smiekli, iedomājoties sašutušos skatienus, ar kuriem Munci droši vien patlaban apmainījās savā starpā. - Arī ierīce ir ko vērta. Tieši tādu es biju vēlējies aizvest sev līdzi uz Jamaiku.

Metiss ar sarkastisku grimasi sejā atkal ie­slēdza Romas radiostaciju.

- Tu un tava Jamaika, - viņš novilka, at­sēzdamies uz gultas malas.

Bonds caur pieri pavērās uz Metisu.

- Izlietu ūdeni nesasmelsi, - viņš sacīja. - Liii gan mēs rēķinājāmies ar to, ka maskām būs jākrīt, tomēr cerējām, ka tas nenotiks tik drīz. - Bonds nekādi nevarēja rast notikuša­jam izskaidrojumu. Vai krievi būtu pārtvēruši un atšifrējuši kādu ziņojumu? Ja tā, tad viņš tikpat labi jau tagad varēja sākt pakot manti­ņas un doties mājās, jo pastāvēja risks tikt atmaskotam visnegaidītākajā brīdī.

Likās, ka Metiss nolasījis viņa domas.

- Šaubos, vai šifrs ir bijis krieviem pa spē­kam, - viņš sprieda. - Tomēr mēs jau infor­mējām Londonu, un tas tiks nomainīts. Nelie­la dunka ribās tikai nāks par labu tavai vese­lībai. - Viņš ķircinoši pasmaidīja. - Bet nu ķersimies pie lietas, kamēr mūsu dārgajiem "Compagnons" vēl pietiek elpas.

- Vispirms, - viņš teica, dziļi ievilkdams "Caporal" dūmu, - tev būs liels prieks par Otro numuru. Viņa ir īsta daiļava. - Redzot Bondu saraucam uzacis, Metiss atkārtoja: - Patiesi izcili skaista, - un, apmierināts ar sarunbiedra reakciju, turpināja. - Viņai ir melni mati, zilas acis un satriecoši… khm… apaļumi. Visur, kur vajag, - viņš vēl piebil­da. - Starp citu, šī dāma ir radiotehniķe. kas, protams, nevienam vīrietim nevar lik- l ies pārāk interesanti, toties lieliski atbilst radiotirgotāju firmas direktora palidzes lo­mai. It sevišķi tagad, kad šeit vienkop tik daudz biezu maciņu, kuriem piedāvāt mūsu jaunāko produkciju. - Tad, no jauna pa­smaidījis, viņš piebilda: - Mēs abi pa vasaru apmetisimies šajā viesnīcā, un, ja tavs ra­dioaparāts nestrādās, kā nākas, palīdziba nebūs tālu jāmeklē. Visas jaunās ierīces pa­rasti pirmajās dienās jāpieregulē. Dažkārt ari naktīs, - viņš piebilda, daudznozīmīgi pa­mirkšķinājis.

Bonds, savukārt, nemaz neizskatījās uz­jautrināts.

- Kāda velna pēc viņi atsūtijuši sievieti? - viņš sašutumā protestēja. - Mani gaida darbs, nevis kaut kāds muļķīgs izpriecu brauciens.

Metiss viņu pārtrauca.

- Nomierinies, dārgo Džeims! Driz pats varēsi novērtēt viņas profesionalitāti un to, ka pret vīriešiem šī dāma ir auksta kā ledus. Franču valodā viņa runā bez akcenta un ar darāmo tiks galā aizsietām acīm. Izvēlētā lo­ma ir nevainojama, pie tam es esmu visu nokārtojis tā, ka viņa tev piebiedrosies pavi­sam neuzkrītoši. Kuram gan varētu likties pretdabiski tas, kas tu šeit esi iepazinies ar simpātisku meiteni? Tāds izskatīgs un tem­peramentīgs Jamaikas miljonārs, - viņš cie­nīgi ieklepojās, - tieši viens pats izskatītos aizdomīgi.

Bondam negribīgi nācās piekrist.

- Vai mani gaida vēl kādi pārsteigumi? - viņš aizdomīgi norūca.

- Nekā īpaša, - Metiss attrauca. - Le Chiffre ir iekārtojies savā villā. Ta atrodas apmēram desmit jūdzes lejāk gar krastu. Viņam visur seko divi miesassargi. Izskatās, ka tie puiši savu darbiņu pieprot. Viens no viņiem manīts viesojamies nelielā pansijā, kur tikās ar trim samērā briesmīga paskata tipiem. Iespējams, ka tie pieder pie kāda no­ziedzīga grupējuma. Dokumenti viņiem ir kārtībā - tie uzdodas par čehu izcelsmes bez­pavalstniekiem, bet viens no mūsu vīriem zi­nāja teikt, ka viņi savās istabās esot sarunā­jušies bulgāru valodā. Tādus šeit nevar sa­stapt pārāk bieži. Viņus noligst cīņām pret turkiem un dienvidslāviem. Viņi ir stulbi, bet paklausīgi. Krievi tos izmanto kā pasūtījuma slepkavas vai kā aizsegu bīstamās kaujas operācijās.

- Sirsnīgi pateicos. Nezin, kas no tā tiks man? - Bonds pajokoja. - Vai ir vēl kas?

- Nē. Pirms lenča atnāc uz viesnīcas "Her- niiiage" bāru. Es tevi iepazīstināšu ar Otro numuru. Ielūdz meiteni vakariņās, un būs gluži saprotami, ja vēlāk viņa pavadīs tevi uz kazino. Ari es tur būšu, bet tu to nemanīsi. Ar mani kopā būs pāris sakarīgu puišu, un pa visiem mēs tevi pieskatīsim. Ak, jā, Londo­na lika tevi informēt, ka šajā viesnicā uzturas ari kāds amerikānis, vārdā Leiters. Tas ir CIP puisis no Fontenblo. Viņš man šķiet tā nekas. Varbūt noderēs.

Bonds apsēdās pie loga, lai apkopotu do­mas. Metisa teiktais bija to satriecis. Viņš tie­šām bija izgāzies. Viņu izsekojuši īsti profe­sionāļi. Iespējams, ka viņu centīsies novākt, pirms tas būs paguvis mēroties spēkiem ar Le Chiffre pie spēļu galda. Krieviem nav nekādu muļķīgu aizspriedumu attiecībā uz nogalinā­šanu. Un tad vēl ši sieviete. Viņš nopūtās. Sievietēm vairāk piedienēja izklaidēties. Dar­bā viņas pinās pa kājām, jauca biznesu ar seksu un jūtām un vienmēr bija tik emocio­nālas. Tās allaž bija jāpieskata, lai ar viņām nenotiktu nekas ļauns.

- Maita! - Bonds nolamājās, atcerēdamies Muncus, un vēlreiz atkārtojis: - Maita! - izgā­ja no istabas.