Kazino «Royale»

11. nodala Patiesības brīdis

Le Chiffre vienaldzīgi pavērās Bondā. Viņa acu baltumi - katrā no tiem kā ezerā peldēja maza varavīksnenes saliņa - darīja redzokļus līdzīgus nedzīvām lelles acīm.

Viņš lēnām nocēla gaļīgo roku no galda un ieslidināja savas izejamās žaketes kabatā. Kad roka atkal iznira, tajā bija mazs metāla cilindrs, kura vāciņu Le Chiffre tūdaļ atskrū- vēja. Viņš nekautrīgi iestūma tā snīpīti savās tumšajās deguna alās - pa divām reizēm kat­rā - un izlaidīgi ievilka nāsīs benzedrīna ga­raiņus.

Nesteidzīgi noslēpusi inhalatoru kabatā, roka atkal iznira no galda apakšas, un pirksts noteiktā sitienā trāpīja pa kurpes mēlīti.

Bonds visas šīs nekaunīgās pantomīmas laikā pacietīgi izturēja baņķiera skatienu, vē­rodams, kā tas plūst no milzīgā bālās sejas tuksneša, kura pamalē slējās rudu matu mežs, bet lejāk vīdēja iespaidīgs sarkanās mutes krāteris un milzīgie plecu kalni, kas bija iesaiņoti neticami lielā žaketē.

Ja žaketei nebūtu spidīga atlasa šallveida atloku, Bondam liktos, ka viņam jācīnās ar platkrūtainu Minotauru, kas izlīdis no leknas zāles ganibām.

Bonds aizslidināja naudas paciņu pa gal­du, nemaz nepārskaitot. Ja viņš zaudēs, krupjē pats paņems tik daudz, lai summa no­segtu parādu, bet Bonda kustības tajā pašā laikā pauda pārliecību, ka viņš šeit ieradies, lai uzvarētu, un šī sīkā naudas paciņa ir tikai kā paraudziņš, lai visi saprastu, ar ko pildītas viņa kabatas.

Pārējie spēlētāji laikam sajuta spriedzi, kas strāvoja starp abiem pretiniekiem, un, kad Le Chiffre izņēma no kurpes četras kār­tis, ap galdu valdīja pilnigs klusums.

Krupjē, pacēlis Bonda kārtis uz pašas sa­vas lāpstiņas maliņas, aizslidināja tās pāri galdam tieši pie viņa. Bonds, nenovēršot ska­tienu no Le Chiffre, ar labo roku pasniedzās pēc kārtīm, tad, veltījis tām tikai īsu acu­mirkli, vēlreiz bezkaislīgi pavērās pretiniekā un ar nievājošu žestu apmeta kārtis otrādi.

Tur bija četrnieks un piecnieks - nesakau- jamais devītnieks.

Atskanēja klusas skaudības pilnas nopūtas, un spēlētāji pa kreisi no Bonda apmainījās nožēlas pilniem skatieniem, ka paši nav pie­krituši šai divu miljonu franku vērtajai likmei.

Mazliet noskurinājies, Le Chiffre lēnām ap­grieza savas kārtis uz otru pusi un ar knipi aizsita tās prom, atklājot pārējo skatienam divus bezvērtigus kalpus.

- Le baccarat,* - izjustā balsi noteica krupjē un uz lāpstiņas pasniedza Bondam vinnētos čipus.

Bonds iemeta tos labajā kabatā pie vēl ne­aizskartās naudas paciņas. Viņa sejā nepa­kustējās ne vaibsts, tomēr sirds priecājās par pirmo uzvaras kausu un to, ka tas iegūts div­cīņā ar Le Chiffre.

Amerikāniete Dipona kundze, kas sēdēja pa kreisi, veltīja viņam skaudīgu smaidiņu.

- Kāpēc es atteicos izmantot savu iespē­ju? - viņa sūkstījās. - Kad kārtis bija izdalī­tas, es gandrīz nokodu sev pirkstus.

- Šis ir tikai spēles sākums, - mierināja Bonds. - Varbūt jūs pieņemsiet pareizo lēmu­mu nākamreiz, kad būs jūsu kārta.

Dipona kungs paliecās uz priekšu, lai gar savas sievas plecu palūkotos uz viņu.

- Ja mēs vienmēr rikotos pareizi, tad diez vai te sēdētu, - viņš filozofiski secināja.

- Es nu gan šeit atrastos pilnīgi noteikti. - sie­va atsmēja. - Nejau tikai prieka pēc es te esmu.

"Bakarā.

Spēlei turpinoties, Bonds sāka vērot skatī­tājus, kuri, pārliekušies pāri augstajām misi­ņa margām, lūkojās, kas notiek pie galda. Pū­lī viņš tūlīt pamanīja abus Le Chiffre miesas­sargus. Tie stāvēja bankas turētājam abās pusēs aiz muguras un izskatījās samērā ie­spaidīgi, lai gan tajā pašā laikā bija neuzbāzī­gi un spēli netraucēja.

Tas, kurš stāvēja pa labi aiz Le Chiffre, bija drūms, gara auguma, izejamajā uzvalkā ģēr­bies virs. Viņa seja izskatījās pelēka un neiz­teiksmīga, bet acis šaudījās un zalgoja kā tri­ku meistaram. Garais stāvs likās sastindzis, bet rokas tajā pašā laikā bieži mainīja atraša­nās vietu uz misiņa margām. Bondam likās, ka tas lieliski atbilst aukstasinīga slepkavas tēlam, kurš, saņēmis pavēli, bez jautājumiem vai sirdsapziņas pārmetumiem nošauj cilvē­ku, lai gan pats labprātāk būtu izvēlējies žņaugšanu. Šis cilvēks nedaudz līdzinājās Le­mjam no grāmatas "Par pelēm un cilvēkiem", tikai viņa nežēlību neizraisīja infantilisms, bet gan narkotikas. "Droši vien marihuāna," se- cināja Bonds.

Otrs miesassargs izskatījās kā korsikāņu veikalnieks - pamaza auguma, loti tumsnējs, ar plakanu galvu, kuru klāja bagātīgi ieeļļoti mati. "Vai tam virām būtu traumēta kāja, ka sev priekšā uz margām tas uzkarinājis resnu koka spieķi ar gumijas galu? Lai kaut ko tādu ienestu kazino, droši vien ir vajadzīga atļau­ja," nodomāja Bonds, jo zināja, ka drošības noteikumi aizliedz te ierasties ar nūjām vai citiem šaubīgiem priekšmetiem, kurus varētu izmantot vardarbībai. Vīrietis izskatījās ļu­mīgs un labi barots. Viņa apakšžoklis atkarā­jās, atsedzot nekoptus zobus, kurus nespēja nosegt biezās, melnās ūsas. Vīra augšdelmus, kas gulēja uz nožogojuma, klāja melnas spal­vas. Bonds iedomājās, ka tāda pati vilna no­teikti sedz visu ķermeni. "Bez drēbēm viņš neizskatītos visai estētiski," Bonds sprieda.

Veiksme brīžiem nostājās bankas turētāja, brīžiem - pārējo spēlētāju pusē, tomēr ban­kas pretiniekiem bija neliels pārsvars.

Trešais raunds ir kā maratona trīsdesmit astotais kilometrs. Pat tad, ja uzveiktas divas trešdaļas, tikai trešā ir īstā izturības pārbau­de. Kas tajā paklūp, zaudē vairāk un bieži vairs nespēj piecelties. Ari šoreiz nebūs savā­dāk. īpaši priecāties gan nevarēja ne kāds no spēlētājiem, ne bankas turētājs, tomēr spēlē tāpat kā laivā bija sūcite, no kuras izplūda bankas kapitāls. Bondam nebija ne jausmas, cik Le Chiffre ieguvis divu iepriekšējo dienu laikā, bet pieļāva, ka tie varētu būt aptuveni pieci miljoni. Pēc viņa aprēķina bankas turē­tāja kontā tagad nez vai varētu būt vairāk par divdesmit miljoniem. Bonds bija izskaitļojis, ka pēc divām šeit pavadītajām stundām tas zaudējis apmēram desmit miljonus franku.

Patiesībā Le Chiffre tovakar klājās diezgan plāni. Patlaban viņam bija atlikuši tikai des­mit miljoni.

Bonds, gluži pretēji, līdz vieniem naktī bija vinnējis četrus miljonus un tādējādi papildi­nājis savus krājumus līdz divdesmit astoņiem miljoniem, tomēr, būdams piesardzīgs, neat­ļāvās pārāk priecāties.

Le Chiffre spēlēja kā automāts, viņš sevi nenodeva. Vienīgās skaņas, kas plūda pār vi­ņa lūpām, bija klusā balsī izteiktie rīkojumi krupjē, atverot katru jaunu banku.

Viņi šeit sēdēja kā pie klusuma ezera. Galds atradās uz paaugstinājuma, tāpēc skaņas no citiem kāršu un ruletes galdiem plūda uz augšu. Tās bija dzīvas sarunas, kuras ik pa brīdim pārtrauca skaļāki krupjē uzsaucieni, smieklu vētras vai arī sajūsmas elsas, kas plūda no visiem milzīgās zāles stūriem.

Kaut kur fonā dimdināja vienmēr klāteso­šais kazino metronoms, kas tikšķinādams uz­lasīja savus vienprocenta dārgumu graudiņus no katra rata iegrieziena, no katras reizes, kad kāršu karavīri atsedza savas sejas.

Bonda pulkstenis jau rādīja desmit minū­tes pāri vieniem, kad situācija pie augstā gal­da krasi izmainījās.

Grieķim, kas spēlēja kā 1. numurs, vēl joprojām neveicās. Gan pirmajā, gan otrajā kārtā zaudējis pa pusmiljonam franku, viņš trešajā reizē pasēja, nepiekrītot divu miljonu lielajai likmei. Arī Kārmela Dileina, 2. nu­murs, un lēdija Denvera, 3. numurs, to no­raidīja.

Diponu pāris saskatījās.

- Banco. - izlēma Dipona kundze un Jāva bankas turētājam pārliecinoši uzvarēt ar as­toņiem naturāla punktiem.

- Un banco de quatre millions,* - paziņoja krupjē.

- Banco. - piekrita Bonds, pasniegdams naudas žūksni.

Viņš atkal uzmeta vērtējošu skatienu Le Chiffre un atkal veltīja savām kārtīm tikai pa­viršu mirkli.

"Banka čelri miljoni.

- Nē, - Bonds noraidīja. Viņa rokā bija iz­šķirošais piecnieks. Situācija bija bīstama.

Le Chiffre atklāja savas kārtis, un visi ie­raudzīja kalpu un četrinieku. Tad viņš uzsita kurpes mēlei, un tā atvēma trijnieku.

- Sept ā la banque,*~ paziņoja krupjē, - et cinq, ** - viņš papildināja, apmezdams otrādi Bonda nelaimīgās kārtis. Tad, parakņājies Bonda naudas kaudzē un izvilcis četrus mil­jonus, atdeva viņam atlikumu.

- Un banco de huit rnillions.***

- Suivi, - sacīja Bonds.

Un atkal zaudēja naturāla devītniekam.

Divos raundos viņš bija paspēlējis divpa­dsmit miljonus franku. Kabatās tagad varēja sagrabināt vairs tikai sešpadsmit miljonus fran­ku, kas atbilda tieši nākamās likmes summai.

Pēkšņi Bonds juta, ka plaukstas kļuvušas mitras. Viņa kapitāls bija izkusis kā sniegs pavasara saulē. Laimīga spēlmaņa alkatīgā piesardzībā Le Chiffre bungoja ar pirkstiem pa galdu. Bondam pretī vērās drūmas bazalta acis. Tajās bija lasāms ironisks jautājums: "Vai vēlaties pilnu atvēsināšanās procedūru?"

•Septiņi banka. "Un pieci.

•"Banka astoņi miljoni.

- Suivi, - Bonds klusi teica.

Viņš sagrābstīja atlikumu gan no labās, gan kreisās kabatas un, nolicis visu uz galda, pabīdīja uz priekšu. Bonda izskats neļāva noprast, ka tā varētu būt viņa pēdējā likme.

Tomēr mute pēkšņi kļuva sausa kā nelie­tots virtuves dvielis. Viņš pacēla acis un ierau­dzīja, ka vietā, kur iepriekš bija atradies mie­sassargs ar spieķi, tagad nostājušies Vespere un Fēlikss Leiters. Viņš nezināja, cik ilgi tie jau viņu 'vērojuši. Leiters izskatījās mazliet sa­traukts, bet Vespere uzmundrinoši uzsmaidīja.

Aiz muguras viņš izdzirdēja vārgu ķēdes iežvadzēšanos un atskatoties ieraudzīja šķī­bo, dzeltenpelēko zobu rindu, kas noklabēja zem melnajām ūsām.

- Le jeu est fait, - izziņoja krupjē, un divas kārtis jau slīdēja pa zaļo virsmu Bondam pre­tī. Šis zaļums vairs neatgādināja gludu mau­riņu, bet gan pāraugušu, ērkšķainu un var­būt pat akačainu zāļu klājumu, kur ikviens, kas neuzmanās, nogrimst kā dziļā kapā.

Gaisma, kas krita no satina abažūriem un sākumā bija likusies tik viesmīlīga, tagad šķi­ta tīši žilbinām acis, atstarojoties kāršu vir­smās, kad viņš uz tām paskatījās. Tomēr Bonds veltīja tām vēl vienu mirkli.

Sliktāk vairs nevarēja būt - tur bija erce- na kungs un dūzis, piķa dūzis. Kā milzu zir­neklis tas miedza viņam pretī savu ļauno aci.

- Kārti! - Viņš vēl aizvien prata slēpt savas emocijas, lai balss tās nenodotu.

An Le Chiffre atklāja savas kārtis - dāmu un melno piecnieku. Viņš paskatījās Bondā un ar rādītājpirkstu izsita vēl vienu kārti. Pie galda valdīja saspringts klusums. Le Chiffre parādīja jauno kārti pārējiem un aizgrūda prom 110 sevis. Krupjē to eleganti pacēla uz lāpstiņas un pienesa Bondam. Kārts bija la­ba - ercena piecnieks -, bet Bondam tās sir­dis likās ka asiņainu pirkstu nospiedumi. Tagad viņa kontā bija sešnieks. Le Chiffre sa­vukārt - piecnieks, bet kā bankas turētājs viņš varēja un, protams, arī ņems vēl vienu kārti. Ja tā dos vienu, divus, trīs vai četrus punktus, viņš būs laimējis, ja gadīsies kāda cita, viņš būs sakauts.

Pie šī rezultāta uzvarētu Bonds, bet Le Chiffre jau izaicinoši blenza viņam tieši acīs 110 galda otras puses, kamēr kārtij veltīja ti­kai acumirkli, pirms apmeta to otrādi.

Rezultatīva kārts - četrnieks, kaut gan uz­varu varēja gūt pat ar mazāku, - labākais, ko varēja vēlēties bankas turētājs, jo tā deva vi­ņam deviņus punktus. Le Chiffre bija vinnē­jis - tik negaidīti.

Bonds bija uzvarēts un pilnīgi tukšā.