Piedzīvojums Kristportā

* * *

Atgāzies konsula Freksas iemīļotajā atzveltnes krēslā, Borks klausās pēdējās ziņas.

— Rīt parlamentā sāksies debates par tirdzniecības līgumu ar Padomju Savienību, — diktors stāsta.

— Iepriekšējās aptaujas rezultāti norāda, ka opozīcijai šoreiz diez vai izdosies izvirzīt uzticības jautājumu un izjaukt valdības nodomus. Visdažādākie iedzīvotāju slāņi atbalsta mierīgās līdzāspastāvēšanas politiku. Ku­luāros palaistās baumas, ka sagaidāms sensacionāls at­klājums, uzskatāmas par neveiklu mēģinājumu sēt ne­mieru dažu Zemnieku partijas deputātu prātos…

— Varbūtarīšajā aparātā iebūvēts magnetofons, — konsuls zobojas, — lai nosistu jums garastāvokli… Tas gan bija pirmšķirīgs triks, ko jūs izspēlējāt ar Taimiņu.

— Nieki! — Borks jūtas glaimots. — Salīdzinot ar pārsteigumu, kas rīt sagaida mūsu ministru prezi­dentu… — tālruņa zvanam atskanot, viņš nocel klau­suli. — Hallo!… Jā, labi. Paldies! — Borks pieceļas. — Nu beigas ir tuvu. Un zināt ko, konsul?… Man prieks par to, kā izspēlēta šī partija! īr jau laiks, zva­nīja jūsu Hellers, pēc pusstundas viss būs cauri… Jūs arī brauksit?

— Uz ostu? — Freksa brīnās. — Kāda velna pēc?

— Gribu redzēt šo stūrmani… Padomājiet paši, esmu izspēlējis ar viņu veselu partiju, bet ne reizes neesmu redzējis pretinieku. Tagad, kad esmu uzvarē­jis, derētu viņu apskatīt. Braucam!