Ja augstākajās aprindās rīko viesības, svarīgas ir saimnieka un visu viesu savstarpējās attiecības. Viss atkarīgs nevis no tā, cik labi viņi pazīst cits citu, bet no tā, cik viņi zina cits par citu.
Slikts viesis atnāk cerībā kaut ko uzzināt un tāpēc izliekas, ka zina visu.
Labs viesis atnākdams zina par saimnieku gandrīz visu, taču aiziedams izliekas, it kā joprojām nekā nezinātu.
Tātad, ja gribat justies saimnieks savās mājās, pēc iespējas ielūdziet viesus, kas nezina par jums tik daudz, cik jūs par viņiem. Vai vismaz prot izlikties, kas zina par jums mazāk, nekā par viņiem zināms jums.
Zem šīs aforismu kapsula veikli ieslēptās indes devas Deizija Mārča bija pašrocīgi ierakstījusi:
«Dārgo profesor, šo likumu jūs vieglprātīgi ignorējāt, kad es biju jūsu ciemiņš, bet jūs — «Zelta ekspreša» saimnieks. Ķāpdama vilcienā, zināju gandrīz visu, bet izkāpdama — pat vairāk, nekā vajadzīgs.»