Labākais mantojums

NO GRĀMATAS "NOENKUROTAIS ŠĶIRSTS"

Par piemēru visdažādākajām grūtībām, kādas jāpārvar, lai dzīvnieku laulības izrādītos veiksmīgas, var kalpot mūsu goril­las, jo centienos iekārtot šos dzīvniekus ar visām ērtībām mēs dabūjām piedzīvot praktiski visu emociju gammu… Mātīti N'Pongo mēs iemantojām, kad viņa bija apmēram divus ar pusi gadus veca. Pēc tam mēs ieguvām Nendiju - mazliet jau­nāku mātīti. N'Pongo jau no paša sākuma bija apburoša, at­vērta, ar pilnu galvu nebēdnību un pārliecību par pašas nozī­mīgo lomu. Kaut arī viņai Nendija iepatikās no pirmā acu uz­metiena, N'Pongo tomēr nepārprotami norādīja, ka šis ir viņas zoodārzs, visi darbinieki viņas draugi un ka Nendijas pašas interesēs būtu to paturēt prātā. Viņa gan bija pārāk jauka un labdabīga, lai censtos otru sadistiski iebiedēt, kā tas līdzīgos ap­stākļos tik bieži gadās ar citiem dzīvniekiem, tomēr pret Nen- diju izturējās vienlaikus ļoti mīļi, bet nepārprotami stingri. Šāda savstarpējas mīlestības un cieņas pilna kopādzīvošana ilga turpmākos piecus gadus, turklāt N'Pongo daudzējādā ziņā uz­ņēmās tēviņa lomu. Jāatzīst, ka patiesībā abu gorillu attiecības izvērtās, kā to dēvētu meiteņu skolā, neveselīgas.

Tobrīd mums tēviņa sagādāšana radīja pamatīgas grūtības. Tā vien likās, ka N'Pongo un Nendija savas dienas beigs kā jaunavīgas vecmeitas, un šāda doma mums, gluži dabiski, likās atbaidoša. Un tad Ernsts Langs mums piedāvāja Džambo. Šis piedāvājums no visdažādākajiem viedokļiem bija neiedomā­jama veiksme. Langs bija pirmais cilvēks Eiropā, kuram izde­vies panākt gorillu vairošanos, jo gorilla piederēja pie tiem grūti uzturamajiem dzīvniekiem, kuru vairošanos nebrīves apstākļos uzskatīja par neiespējamu, - bet kopš slavenā Gumas dzimšanas un izaudzēšanas ledus likās salauzts, jo Langa gorillu ģimene zēla un plauka. Džambo bija viens no šajā ģimenē dzi­mušajiem jaunajiem tēviņiem. Viņš bija ne tikai pats dzimis zoodārzā, bet arī tēvs jaunam gorillam, kura māte bija Džambo māsa. Tas nozīmēja, ka Džambo bija nevis kaut kāds nevainīgs pusaudzis, kura zināšanas seksa jautājumos nesniedzas tālāk par slepus izšķirstītos vīriešu žurnālos atrodamo informāciju, bet gan radītspējīgs tēviņš, kuram pārošanās nav nekas jauns.

Tas bija ļoti svarīgi, jo pērtiķi daudzas lietas iemācās, vēro­jot citu piemēru, un veiksmīga pārošanās ir viens no tiem. Pēr­tiķis, kas audzis nošķirtībā no bara, var izrādīties nemākulīgs vai pat pilnīgi darboties nespējīgs mīlnieks, jo gluži vienkārši ne­zina, kas darāms. Džambo ne tikai bija guvis mācību, vērodams savu vareno tēvu Ahilleju, bet jau pierādījis, ka bijis uzcītīgs skolnieks. Tādējādi tika nolemts, ka viņš ir īstajā vecumā, lai kļūtu pat N'Pongo un Nendijas vīru. Langs savās vēstulēs ne­beidza vien cildināt Džambo lieliskās īpašības, turklāt, kā daž­dien karalisko ģimeņu laulību lietā, bija notikusi arī apmaiņa ar fotogrāfijām. Mums tika apgalvots, ka Džambo esot ārkār­tīgi spēcīgs un neatvairāmi skaists, melns, tomēr glīts un ar hu- morpilnu sejas izteiksmi. Pēc mūsu domām, viņš bija nevai­nojams. Nu tikai atlika pārliecināties, vai abas mātītes ir tādās pašās domās.

Dzīvnieku savstarpējā iepazīstināšana ir ārkārtīgi satraucošs mirklis. Vai viņi viens otram uzbruks? Ja tā, vai ar šļūteņu, ūdens spaiņu un dakšu palīdzību izdosies abus samierināt? Ja neuzbruks, varbūt izrādīs vienaldzību - vai varbūt sākotnēji notēlos vienaldzību, bet bruks viens otram virsū vēlāk, kad būs mūsos iesējuši pāragru bezrūpību? Ja dzīvnieki neliksies viens par otru ne zinis, vai iespējams, ka vēlāk viens otram iepatik­sies, vai arī visi uztraukumi un izdevumi bijuši veltīgi? Ikvie­nam, kas ir pārliecināts, ka tajos pašos apstākļos divi vienas su­gas dzīvnieki izturēsies līdzīgi, būtu noderējis noskatīties Džambo iepazīšanos ar N'Pongo un Nendiju. Tā bija klasiska izrāde jebkurā šā vārda nozīmē.

Mēs bijām abas mātītes iesprostojuši pirmajā no guļamtel­pas trim nodalījumiem, tā ka viņas varēja cauri režģiem ielū­koties trešajā, kur grasījāmies ielaist Džambo. Vidējo nodalī­jumu atstājām tukšu kā bufervalsti, tādējādi nodrošinot starp mātītēm un tēviņu gan attālumu, gan divas režģu sienas, līdz būsim pārliecinājušies par visu triju gorillu attieksmi pret ie­pazīstināšanas ideju. Drudžainā darbošanās ļāva N'Pongo un Nendijai nojaust, ka tiek gatavots kaut kas neparasts, tomēr vi­ņām nebija zināms, kas tieši, jo Džambo savā ceļojuma krātiņā joprojām palika viņu acīm neredzams.

Tad pienāca lielais brīdis - tika pacelta Džambo krātiņa siena, atvērtas gorillu guļamistabas durvis, un Džambo, masīvs un melns kā ogle, izplatīdams gorillām raksturīgo ķiploku smārdam līdzīgo sviedru aromātu, ielāčoja savā nodalījumā, uzrāvis varenos plecus kā profesionāls svarcēlājs. Viņš pārlaida telpai ašu, vērtējošu skatienu, ieraugot arī mātītes, tomēr to nekādi neizrādīja. Viņš uz mirkli attupās un majestātiski aplū­koja visu apkārtni, tad ņēmās sīki un smalki izpētīt katru stū­rīti un kaktiņu guļamtelpā, joprojām ignorēdams mātītes. Uz mātītēm šis skats iedarbojās graujoši. Sadzirdējušas durvju ie- čīkstēšanos, viņas bija pienākušas tuvāk paskatīties, bet, kad viņu redzeslokā bija iesoļojis melnais skaistulis Džambo, kat­ras reakcija bija mums pilnīgi negaidīta.

Bijām pārliecināti - ja Džambo vispār izdosies atstāt iespaidu, pirmā savu interesi izrādīs ekspansīvā, draudzīgā N'Pongo, jo Nendija allaž izturējās aizdomīgāk un atturīgāk. Tomēr mirklī, kad Džambo parādījās mātīšu redzeslokā, N'Pongo uzmeta viņam tikai vienu vērtējošu skatienu, tad pagriezās un aizgāja tālāk no būra sienas, ar savu plato, uzgriezto muguru demon­strēdama bezgaldziļu nicināšanu. Viņas izskats nepārprotami pauda pilnīgu intereses trūkumu par pretējo dzimumu, sevišķi jau par Džambo. Nesabiedriskās Nendijas reakcija bija pilnīgi pretēja un apburoši komiska. Mirkli pirms Džambo parādīša­nās viņa tika tupējusi mazu gabaliņu nostāk no režģiem. Uz­metusi masīvajam torsam vienu pašu skatienu, viņa reaģēja gluži kā pusauga meitene, kuras guļamistabā gluži kails, tikai ar ģitāru rokās, pēkšņi ienācis viņas viskvēlāk pielūgtais pop- dziedonis. Nendijas sejā neticība mijās ar izbrīnu - nekad dzīvē viņa nebija cerējusi satikt kaut ko tik brīnumainu. Neviens vi­ņai nebija stāstījis, ka pasaulē dzīvo pievilcīgi gorillu tēviņi. Pie­tika ar vienu skatienu, lai viņa acumirklī nevaldāmi iemīlētos.

Jau iepriekš atvainojos, ja šis apraksts izklausās nezinātnisks un antropomorfisks, taču bioloģijas sausajā, pedantiskajā va­lodā notikušo nav iespējams atstāstīt. Viņa šļūkšus piešļūca pie režģiem, ne mirkli neatraudama skatienu no brīnumainās pa­rādības, izmisīgā tvērienā iekrampējās režģos un sastingusi pla­tām acīm blenza uz nepārprotami vienaldzīgo Džambo. Viņa sēdēja kā transā, aizgūtnēm tverdama katru mirkli. Guļamista­bas pētīšanas gaitā Džambo reiz uz brīdi nozuda no redzesloka. Nendija neiedomājami satraucās un ņēmās skraidīt šurpu turpu, cenzdamās ieraudzīt, kur viņas elks nozudis. Kad Džam­bo nerādījās, viņa secināja, kas tas izgājis būra ārējā teritorijā, nekavējoties pieskrēja pie sava nodalījuma bīdāmajām durvīm un noliekusies centās kaut ko saskatīt pa durvju apakšu. Vis­beidzot viņa atguva dvēseles mieru, jo Džambo no jauna parā­dījās, nevērīgi gremodams apelsīnu un nelikdamies manām Nendijas nevaldāmās kaisles apliecinājumus. Aplaimota, ka atkal spēj Džambo saskatīt, Nendija no jauna attupās pie rež­ģiem un turpināja blenzt viņā ar godbijīgu un pielūgsmes pilnu skatienu. N'Pongo pa to laiku, vērdamās ārā pa logu uz mums, notiesāja dažus riekstus un visbeidzot nogūlās uz savas lāviņas, pilnībā ignorēdama tēviņa parādīšanos.

Kad visi trīs beidzot tika salaisti kopā, abas mātītes turpi­nāja izturēties tāpat kā pirmajā mirklī. N'Pongo, kas tik ilgi bijusi visas apkārtnes valdniece, pilnīgi nepārprotami lūkojās uz jaunpienācēju ar aizdomām un greizsirdību, kurai jaucās klāt zināma deva piesardzības. Viņa nolēma turpināt tādā pašā garā un izlikties, ka astoņpadsmit stounu [22] smagais Džambo nemaz neeksistē. Savukārt Nendija tagad, kad bija iespējams pienākt savas kaisles objektam tik tuvu, sāka uzvesties vēl plān- prātīgāk, ja tas vispār iespējams. Viņa mēdza attupties pāris soļu attālumā un sajūsmā mirdzošām acīm neatraujoties blenzt uz Džambo. Mazliet vēlāk, kad Džambo atlaidās saulītē un ļāva sevi izieskāt, Nendijas laimei vairs nebija robežu - viņa atspie­dās pret tēviņa maslvo augumu, un sejā atspoguļojās tik cilvē­cīgs, nevaldāms lepnums, ka nebija iespējams apvaldīt smiek­lus. N'Pongo šis sakars izraisīja vieglu riebumu, tomēr viņa joprojām saglabāja virsvaru pār Nendiju. Toties N'Pongo un Džambo attiecības attīstījās pavisam nevēlamā gultnē.

Džambo gan bija pieredzējis tēviņš, bet tik un tā vēl pavi­sam jauns, jauneklīgas pārgalvības un zināmā mērā diezgan rupja humora pārpilns. Viņš noprata, ka nepatīk N'Pongo, un šī apziņa iesvēla viņā velnišķīgas dziņas. Viņš lika lietā visas iespējamās skolaspuiku palaidnības, kas, kā ikkatrs no mums noteikti zina, spēj pamatīgi izvest no pacietības. Viņš mēdza visnegaidītākajos mirkļos lēkt viņai virsū vai arī garāmejot pēkšņi pieklupt viņai un ieķerties vilnā. Arī N'Pongo nekavē­joties klupa Džambo virsū, bet tas savukārt pamuka malā. Ķir­cināšanās turpinājās tik ilgi, kamēr N'Pongo, nu jau līdz neprātam pārskaitusies, ņēmās dzīties Džambo pakaļ, izklieg­dama lāstus; Nendija šādos brīžos diezgan negribīgi nostājās draudzenes pusē un pievienojās vajāšanai. Viņa pati šādus Džambo uzmanības pierādījumus, bez šaubām, būtu uztvērusi ar prieku un labpatiku, tāpēc N'Pongo reakcija viņu mul­sināja.

Kā jebkurš aizrautīgs jokdaris, Džambo nekad neapjauta, ka diezgan. Viņš nekad nesagādāja N'Pongo nopietnas sāpes - daži nenozīmīgi kodieni un skrāpējumi pēc gorillu rotaļu stan­dartiem nav vērā ņemami - tomēr, tikko bija atklājis, ka spēj viņu izvest no pacietības, ķircināja bez mazākās žēlastības. N'Pongo drīz vien izskatījās sanīkusi kā profesionāla humorista sieva un pat zaudēja svaru. Bijām spiesti abus nošķirt un izlaist pastaigā būra atklātajā daļā atsevišķos laikos; Nendijas laiks nu tika sadalīts starp abiem, lai Džambo negarlaikotos, bet N'Pongo nebeigtos nost aiz greizsirdības.

Tad N'Pongo sāka meklēties un pēkšņi aptvēra, kādam nolū­kam pasaulē radīti gorillu tēviņi, pat tādi kaitinoši joku plēsēji. Viņa bez kādas kautrēšanās cauri režģiem demonstrēja Džambo savus daiļumus un, tiklīdz abi tika salaisti vienā būrī, tā gandrīz nekavējoties sāka kopoties. Visā pārošanās laikā N'Pongo pa­cieta Džambo. Viņa gan neizrādīja savam partnerim tādu dievi­nāšanu kā Nendija, tomēr mīlas priekiem nodevās ar pilnu krūti. Taču, tikko dziņas aprima, vecās attiecības uzbangoja ar jaunu sparu un abus no jauna nācās izšķirt. Mēnešiem ritot, N'Pongo gan sāka pret Džambo izturēties pielaidīgāk, taču pa­tiesu uzmanību pievērsa vienīgi pārošanās laikā. Mums, pro­tams, dzīve būtu daudz vieglāka, ja abi visu laiku sadzīvotu tik­pat labi, tomēr paldies par to pašu. Galu galā svarīgākais bija noticis - laulības noslēgtas. Kad dziņu laiks iestājās Nendijai, arī viņa tika pie Džambo uzmanības apliecinājumiem, un nu mums atlika vienīgi gaidīt un cerēt, ka abas mātītes ir auglīgas, spēs radīt veselīgus mazuļus un, kas vēl svarīgāk, būs labas mātes.

Pēc bezgala ilgas gaidīšanas uz laboratoriju nosūtītie svaigākie urīna paraugi mums par lieliem priekiem apliecināja, ka abas mātītes ir gaidībās. Pirmajai laiks dzemdēt pienāca Nendijai. Pirmās gaidāmās gorillas dzemdības mums bija neaizmirstams notikums. Nemaz nerunājot par paša procesa nozīmīgumu, go­rillu vairošanās nebrīvē vispār panākta tikai sešdesmitajos gados, turklāt tikai četrdesmit septiņi mazuļi sekmīgi izaudzēti par pie­augušiem pērtiķiem. Nendijai šis bija pirmais mazulis, tomēr mēs ļoti cerējām, ka viss noritēs bez sarežģījumiem. Mēs bijām migā iemontējuši tuvplāna televīzijas kameru, lai spētu visu procesu novērot divdesmit četras stundas diennaktī, un laikus pamanījām, kad kādu vakaru ap astoņiem dzemdības sākās. Nekavējoties sākās operācija "Gorilla".

Jau vairākus mēnešus, kamēr N'Pongo un Nendijas punči brieda aizvien prāvāki, mēs bijām gatavojušies stāties pretī jeb­kuriem iespējamiem sarežģījumiem. Nevarējām paļauties ne uz to, ka abas gorillas būs labas mātes, nedz ari to, ka dzem­dības noritēs viegli un bez problēmām, tāpēc bija jāieplāno un jāsagatavojas itin visām varbūtībām - no ķeizargrieziena līdz mazuļu atņemšanai mātēm un barošanai ar pudelīti.

Visticamāk likās, ka šī pēdējā varbūtība attieksies uz Nen- diju, tādēļ viena istaba muižas ēkā tika iekārtota par bērnis­tabu. Istaba bija aprīkota ar iebūvētu ventilējamu skapi, maz­gājamo bļodu un papildus brīvu vietu, kā arī diviem zīdaiņu inkubatoriem un diviem lieliem, pītiem veļas groziem, kurus vēlāk, kad mazuļi būs paaugušies, varēs izmantot par guļvie­tām, un arī mazbērnu sētiņām. Bērnistabas apsildīšanai tika uz­stādīts automātiskais radiators ar nemainīgu 70 līdz 75 grādu [23] temperatūru. Bijām sagādājuši arī veļas mašīnu autiņu mazgā­šanai un veļas žāvētāju. Protams, nācās parūpēties par veselu virkni visādu sīkumu no bērnu eļļas, losjona un autiņiem līdz barošanas pudelītēm, termometriem un plastikāta biksītēm. Kaut gan izdevumi bija lieli, mēs cerējām, ka neko no tā visa nevajadzēs izmantot.

Tobrīd, kad Nendijai liktenīgajā naktī sākās dzīšanās, mēs uzskatījām, ka esam veikuši visus cilvēka spēkos esošos piesar­dzības pasākumus un tagad viss atkarīgs no Nendijas. Mēs varē­jām tikai vērot un nepieciešamības gadījumā sniegt palīdzību.

Gaidīšana plosīja mums nervus. Kopš mirkļa, kad ievēro­jām pirmo dzīšanos, līdz tam brīdim, kad Nendija jau turēja mazuli rokās, pagāja deviņas stundas un divdesmit četras minūtes - saskaņā ar citos zoodārzos gūtajiem novērojumiem, gorillu dzemdībām neiedomājami ilgs laiks. Nedabiski ilgās dzemdības noteica tas, ka mazulis piedzima tā sauktajā ventex pozā - ar seju uz leju. Kad Nendija jau bija pārspējusi visus zi­nāmos dzemdību ilglaicīguma rekordus, mēs negribīgi, tomēr nopietni bijām sākuši apsvērt ķeizargrieziena iespēju, bet visbeidzot pie šā līdzekļa neķērāmies, jo Nendija gan bija ne­mierīga un cieta sāpes, taču likās vesela un spēcīga. Ķeizargrie­ziens ir tāda operāciju, kuru izvēlas tikai ārkārtējas nepiecie­šamības gadījumā, tāpēc nolēmām vēl nogaidīt. Par laimi, Nendija visu paveica pati, pirms bija apritējis mūsu noteiktais kritiskais laiks.

Ikviena Nendijas kustība no kontrakciju sākšanās līdz dzimšanas brīdim tika pierakstīta, un divsimt sešdesmit veiktie pieraksti kopumā veidoja visdetalizētāko gorillu dzemdību norises ainu, kāda jebkad izveidota. Nendija teicami notīrīja mazuli un apēda placentu un apvalkus. Mazuli viņa turēja ļoti maigi un bija piespiedusi sev cieši klāt, tāpēc mēs pamatoti cerējām, ka nekādu grūtību vairs nebūs. Taču tad atklājās ne­gaidīts šķērslis - Nendijai nebija ne jausmas par to, kā mazulis barojams. Četras stundas pēc piedzimšanas mazais gorillēns centās zīst, taču Nendija viņu vilka nost no pupa.

Visilgākais laiks, kāds līdz šim dots gorilla mātītei zīdīšanas uzsākšanai, pirms mazuli tai atņem un baro mākslīgi, līdz šim bijis trīsdesmit divas stundas, taču mūsu gadījumā gorillēns bija tik dūšīgs un tik dedzīgi centās tikt pie pupa, ka mēs viņu atstājām pie Nendijas četrdesmit stundas. Tik un tā viņa ne­ļāva mazulim zīst. Mums nācās iešaut Nendijai miegazāles un pievākt mazuli. Aiznesām viņu uz bērnistabu, kuras sienas un griesti bija gaumīgi izdekorēti ar Volta Disneja varoņu attēliem, lai mazulim būtu, kur piesiet acis, un ievietojām inkubatorā. Gorillēna pirmās kārīgi notiesātās maltītes sastāvēja no ūdens ar glikozi, pēc tam pievienojām arī cilvēkbērniem izbarojamu sausā piena maisījumu; mazais dūšīgi ēda un strauji pieņēmās svarā. Par godu apgabalam Kamerūnā, Āfrikas vistālākajā rie­tumu malā, kur sastopamas zemieņu gorillas, nosaucām Nen­dijas dēlu par Asumbo. Viņš izvērtās par paraugmazuli.

Trīs mēnešus vēlāk pienāca N'Pongo kārta. Viņa diemžēl neļāva laikus noprast par dzemdību sākšanos un neļāva mums arī laikus sagatavoties, jo iespējami bija vairāki datumi. Mēs par visu uzzinājām astoņos no rīta, kad mūsu zīdītāju mītnes pārvaldnieks Kventins Bloksems ieradās darbā un ieraudzīja N'Pongo tupam uz savas lāviņas un pilnīgi neliekamies zinis par mazuli, kas gulēja uz grīdas, vicināja rociņas un činkstēja. N'Pongo bija apēdusi placentu un notīrījusi mazo, tad no­spriedusi, ka nu paveikusi gorillu dzimtas vairošanas labā visu, ko no viņas var prasīt, nolikusi savu bērnu uz grīdas un atstā­jusi savā vaļā. Kventins atvēra bīdāmās durvis, kas veda uz go­rillu brīvdabas pastaigu vietu, un N'Pongo izgāja ārā, pa ceļam nepamezdama ne skatienu uz īdošā mazuļa pusi. Viņa nepār­protami ļāva noprast, ka gorillēna turpmākais liktenis ir mūsu rokās. Kventins pacēla brēcošo mazuli, un tas pievienojās Asumbo bērnistabas otrā inkubatorā. Arī šis mazulis bija vī­riešu dzimuma, un par godu vēl vienam Kamerūnas apgaba­lam, kurā es savu Rietumāfrikas ekspedīciju laikā mēdzu ierī­kot nometni, nosaucām to par Mamfi.

Abi gorillu puikas strauji auga un drīz vien no inkubato­riem pārcēlās uz groziem un mazbērnu sētiņām, un vēlāk, kad kļuva pārlieku nevaldāmi, uz būri zīdītāju mājā. Saules siltuma un svaiga gaisa ietekmē tie šeit auga vēl straujāk, dauzīja rotaļ­lietas un kā pieauguši gorillas rībināja sev pa krūtīm, cenzda­mies mums pierādīt, cik viņi spēcīgi un nevaldāmi, kaut arī mazuļu burvīgie, vilnainie augumiņi un draiski dzirkstošās acis neļāva šai plātīgajai pozai noticēt.

Abi pērtiķēni tikko bija paguvuši iekārtoties jaunajā mā­joklī, kad bērnistabā ieradās jauni iemītnieki - N'Pongo un Nendijai ar dažu nedēļu starplaiku atskrēja nākamie mazuļi. Arī šoreiz mums ar nožēlu nācās bērnus mātēm atņemt. Nen­dijai piedzima meita, ko nosaucām par Zairu, - šis fakts mūs ļoti iepriecināja, jo līdz šim gorillām nebrīvē dzima galveno­kārt vīriešu kārtas mazuļi. Toties N'Pongo otrais dēlēns Tatu, izliets tēvs, bija laikam gan visglītākais mazulis, kāds jebkad parādījies mūsu gorillu ģimenē. Šīs grāmatas rakstīšanas brīdī Nendija gaida jau trešo mazuli, un es nešaubos, ka N'Pongo drīz sekos viņas piemēram. Ja arī gaidāmās dzemdības noritēs bez sarežģījumiem, mēs būsim trīs gadu laikā ieguvuši sešus mazuļus, kas jebkurā gadījumā uzskatāms par lielisku rezul­tātu, ja patur prātā, ka pirmais gorilla nebrīvē piedzimis tikai pirms divdesmit viena gada - 1956. gadā, un kopš tā laika pie­redzētas vienīgi septiņdesmit četras veiksmīgas mazuļu pie­dzimšanas. Cerams, ka varēsim paturēt sev vismaz trīs no šiem mazuļiem, lai nākotnē, kad Džambo, N'Pongo un Nendija būs pārāk veci pēcnācēju radīšanai, varētu izveidot jaunu pavai­rošanas grupu. Mēs vēlamies panākt, lai pavairošanas grupām pietiktu tepat zoodārzā dzimušu dzīvnieku un nenāktos gūstīt gorillas savvaļā, gluži otrādi - mēs spētu apgādāt ar saviem ek­semplāriem ari citus zoodārzus.