Lai gan pie miera Bonds bija devies tikai divos naktī, nākamajā rītā viņš preci- zi pulksten desmitos iesoļoja pa Galvenās pārvaldes durvīm. Pašsajūta bija pietiekami pretīga. Gandrīz divas iepriekšējā vakarā izdzertās šampanieša pudeles nu par sevi atgādināja ar grēmām un sāpēm aknās, bet benzedrīna paģiras un atminas par notikumiem pie spēļu galda lika justies gurdam un iztukšotam.
Braucot liftā pretim kārtējai rutīnas pilnajai darbdienai, aizvadīto naktsstun- du mieļainā pēcgarša joprojām neatstājās.
Pēc tam, kad Meijers izrādījās laimīgi aizvadīts uz mājām un gultu, Bonds bija izvilcis no žaketes kabatām divas kāršu kavas un nolicis tās uz spēļu galda, pie kura joprojām kavējās kopā ar Bezildonu un M. Zilā kava bija tā pati, ko pirmīt, pārcēla Drekss un ko Bonds bija veikli iemānījis kabatā, mutauta aizsegā apmainīdams pret iepriekš sagatavoto un sakārtoto. Tieši tāpat apstrādātā sarkanā kava nāca no žaketes kreisās kabatas un nebija izrādījusies vajadzīga.
Bonds izklāja sarkano kavu uz galda un parādīja M. un Bezildonam, ka ar to iespējams izveidot tieši tādu pašu neparastu lielo slemu, kāds nupat bija atnesis zaudējumu Dreksam.
- Tā ir slavenā Kalbertsona partija, - viņš paskaidroja. - Šis vīrs to lietoja ar tiešām labiem panākumiem. Es mazliet uzlaboju gan sarkano, gan zilo kavu, jo nezināju, kuras krāsas kārtis nāksies dalīt.
- Jā, šis paņēmiens šoreiz nudien bija īsti reizē, - Bezildons pateicības pilnā balsī noteica. - Domāju, Drekss visu pietiekami labi apdomās un vai nu pārstās apmeklēt klubu, vai arī turpmāk spēlēs godīgu spēli. Šis viņam bija pietiekami dārgs vakars. Un nekāda pamata apstrīdēt gūtos laimestus, - Bezildons piebilda. - Patiesībā jūs visi - un savā ziņā arī Drekss - šovakar paveicāt tiešām labu darbu. Viss varēja pavērsties ari daudz sliktāk. Un tad apdedzinājies būtu jūs, kapteini Bond. Jūsu čeks būs klāt sestdien.
Viņi cits citam novēlēja labunakti, un pamatīgi nogurušais Bonds devās uz mājām, lai liktos gultā. Viņš iedzēra vieglas miegazāles, lai aizgaiņātu no apziņas atmiņas par savādajiem vakara notikumiem klubā un daudzmaz kārtīgi izgulētos pirms jaunas darbdienas birojā. Kā jau arvien, kad bija uzvarēts pie kāršu galda, ari šoreiz pirms iemigšanas Bonds bija ieprātojies, ka laimētāja guvums dīvainā kārtā vienmēr šķiet mazāks nekā zaudētāja zaudējums.
Bondam ieejot birojā, Loēlija Ponsonbija ziņkāri nolūkoja tumšās ēnas zem viņa acīm. Pamanījis meitenes ašo, pētī- go skatienu, Bonds pasmīnēja.
- Mazliet pastrādāju, mazliet uzspēlēju. Visnotaļ vīrišķīgā sabiedrībā, - viņš paskaidroja. - Jā, un liels paldies par benzedrīnu. Tas patiešām dikti noderēja. Ceru, ka neizpostīju jūsu vakaru?
- Protams, nē, - Loēlija atbildēja, atcerēdamās pārtrauktās vakariņas un bibliotēkā paņemto grāmatu, ko bija nolikusi malā. atskanot Bonda tālruņzvanam, lac ielūkojās darba piezīmēs. - Pirms pusstundas zvanīja štāba priekšnieks. Sacīja, ka jūs šodien būšot nepieciešams M., tikai nepateica, cikos. Teicu, ka jums trijos ir tuvcīņas nodarbības, bet viņš lūdza tās atcelt. Tas ari viss. ja neskaita vakar neizlasītos papīrus.
- Paldies Dievam, - Bonds atbildēja. - Vismaz šodien izpaliks stīvēšanās ar to rīkļurāvēju no desantvienības. Vai ir kas jauns no 008?
- Jā, - Ix>ēlija pamāja. - Dzirdēju, ka ar viņu viss kārtībā. Esot pārvests uz militāro hospitāli Vānerheidē. Acīmredzot tikai šoks, nekā cita.
Bonds lieliski zināja, ko var nozīmēt "šoks" šajā profesijā.
- Jauki, jauki, - viņš bez sevišķas pārliecības noteica, sirsnīgi uzsmaidīja Loē- lijai un devās uz savu darbistabu.
Izlēmīgi aizsoļojis līdz krēslam, Bonds apsēdās pie galda un pievilka sev klāt dokumentus, kas gulēja pārlūkojamo materiālu kaudzītes virspusē. Pirmdiena bija pagājusi. ŠI bija otrdiena, jauna diena. Cenzdamies nejust sāpošo galvu un atbrīvoties no domām par iepriekšējo vakaru, viņš aizdedza cigareti un atvēra brūno mapi, uz kuras vidēja sarkana zvaigzne - parastais pilnīgi slepenas dokumentācijas marķējums. Mapē atradās Savienoto Valstu Muitas dienesta pārskats ar nosaukumu "Inspektoskops".
Bonds saņēmās un sāka lasit.
"Inspektoskops," bija rakstīts dokumenta ievadā, "ir instruments kontrabandas atklāšanai, un tajā izmantoti rentgenoskopijas tehniskie principi. Šo sabiedrības "Sicular Inspectoscope" Sanfrancisko ražoto ierīci plaši izmanto Amerikas ieslodzījuma vietās ieslodzīto un apmeklētāju slepenai pārbaudei nolūkā atklāt pie personas vai tās drēbēs paslēptus metāla priekšmetus. To lieto arī nelikumīgas dimantu tirdzniecības un kontrabandas novēršanai Āfrikas un Brazīlijas dimantu raktuvēs. Ierīce maksā septiņus tūkstošus dolāru, ir aptuveni astoņas pēdas plata, septiņas pēdas augsta un sver gandrīz trīs tonnas. Tās apkalpei nepieciešami divi apmācīti operatori. Ar inspektoskopu veiktajiem izmēģinājumiem Aidlvaildas starptautiskajā lidostā bija šādi rezultāti…"
Bonds izlaida divas lappuses ar nebūtisku kontrabandas gadījumu aprakstiem un ķērās pie rezumējošās daļas, pēc kuras izlasīšanas ar zināmu aizkaitinājumu secināja, ka, nākamreiz dodoties uz ārzemēm, savai divdesmit piektā kalibra beretai paduses vietā būtu vērts izvēlēties kādu citu slēptuvi.
Piekodinājis sev, ka šī problēma jāpārrunā ar tehniskā dienesta vīriem, viņš uzšņāpa parastās atzīmes dokumenta adresātu sarakstā un izklaidīgi pasniedzās pēc nākamās dokumentu mapes ar nosaukumu: "Filopons: nāvējoša, Japānā izgatavota narkotiska viela".
"Filopons ir…" Pieķēris savas domas aizklīstam citā virzienā, Bonds nopūtās, tad tomēr saņēmās un pievērsās mašīnraksta izraibinātajām lappusēm.
"Filopons ir noteicošais faktors, runājot par noziedzības pieaugumu Japānā. Pēc Labklājības ministrijas datiem, valstī šobrīd ir 1 500 000 narkomānu, miljonam no tiem nav vēl 20 gadu, un Tokijas policija lēš, ka 70 procenti jauniešu izdarīto noziegumu tā vai citādi saistīti ar narkotiku lietošanu.
Atkarība no filopona, tāpat kā no Savienotajās Valstīs iecienītās marihuānas, sāk veidoties jau pēc pirmās devas pa- mēģināšanas. Narkotiskās \ielas efekts ir šķietami stimulējošs, un tās lietotājam drīz vien izveidojas pieradums. Filopons turklāt nav dārgs, jo viena deva maksā tikai apmēram desmit jenas (sešus pensus), taču tā dienas patēriņš vienam lietotājam ātri pieaug lidz apmēram simt devām. Šāds filopona daudzums jau izmaksā pietiekami dārgi, un narkotiku upurim nākas pievērsties noziedzīgām darbībām, lai iegūtu vajadzīgās naudas summas. Tas, ka izdarītie noziegumi bie ži vien saistīti ar vardarbību un pat slepkavībām, izskaidrojams ar šīs narkotiskās vielas savdabīgo iedarbību uz lietotāju apziņu. Filopons provocē akūtus vajāšanas mānijas stāvokļus, un tā lietotājiem šķiet, ka tos kāds vēlas nogalināt un nepārtraukti izseko, lai īstenotu kādus šķietamus ļaunprātīgus nolūkus. Nereti filopona lietotāji ielās smagi piekauj pilnīgi svešus nevainīgus garāmgājējus, kuru izturēšanās, pēc narkomānu domām, liecina par kādiem ļauniem nolūkiem. Iesācēji narkomāni cenšas izvairīties 110 savu vairāk pieredzējušo un jau simt devu robežu sasniegušo paziņu sabiedrības, jo pēdējiem, protams, vajāšanas mānija izpaužas īpaši saasināti.
Līdz ar to slepkavības subjektīvi kļūst par šķietamu pašaizsardzības aktu, kas liek paveikts bez mazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem, un skaidri noprotams, ka šis filopona iedarbības aspekts organizētās noziedzības vadoņiem ļauj izmantot narkotiku atkarībā nonākušos pasūtījuma slepkavību izpildei.
Skaļajā Beira Mekas slepkavības lietā bija iesaistītas filopona motivētas personas. un pēc šā baisā notikuma policijai dažu nedēļu laikā izdevās atklāt vairāk nekā 5 000 narkotiku izplatītāju.
Kā parasti, aizdomās turamo vidū bija daudz korejiešu…"
Bondu pārņēma.piepešs nīgrums. Kāda joda pēc viņam jālasa visa šī draza? Tas, ka darbā jelkad varētu noderēt šie šausmu stāsti par japāņu nedienām ar narkomāniju, likās vairāk nekā apšaubāmi.
*
Nevērīgi pārlaidis acis atlikušajām lappusēm, Bonds ieskrīvēja parastās atzīmes dokumenta adresātu sarakstā un ielidināja mapi izejošās dokumentācijas paplātē.
Galvassāpes joprojām nerimās, nu tās bija koncentrējušās pierē, un šķita, ka virs labās acs kāds iedzinis pamatīgu naglu. Bonds atvēra vienu no galda atvilktnēm un izcēla no tās fensika pudelīti. Papratojis, vai palūe: sekretārei glāzi ūdens, viņš secināja, ka >āda aptekāša- na nebūs patīkama, un. iemetis mutē un sakošļājis divas tabletes, viebdamies norija rūgto pulveri.
Tad Bonds aizsmēķēja cigareti, piecēlās un piegāja pie loga. Pārlaidis izklaidīgu skatienu zaļajām koku lapotnēm, kas pletās tālu lejā, viņš domīgi pavērās uz Londonas namu izroboto horizontu, vēl joprojām prātodams par iepriekšējā vakara savādajiem notikumiem.
Jo vairāk Bonds par tiem domāja, jo dīvaināk tas viss šķita.
Kālab gan Dreksam, miljonāram un publikas mīlulim, cilvēkam ar ievērojamu stāvokli valstī, vajadzēja nodarboties ar kāršu blēdībām? Ko viņš tā vēlējās panākt? Ko viņš tā centās sev pierādīt? Vai tiešām Drekss uzskatīja, ka ir tik lielā mērā pats sev noteicējs un tik loti pārāks par līdzcilvēkiem un to pieņemtajām uzvedības normām, ka vienā mierā var spļaut sabiedrībai sejā?
Bonds saminstinājās. Spļaut sejā. Tieši šie vārdi vislabāk raksturoja Dreksa manieres Bleida klubā. Pārākuma apziņa apvienojumā ar nicinājumu. It kā Dreksam būtu darīšana ar pēdējiem atkritumiem cilvēku izskatā, ļaudīm, kuru sabiedrībā pat nav vērts papūlēties ievērot jelkādu pieklājību.
Kā šķita, Dreksam patika azartspēles. Iespējams, tās viņam palīdzēja atbrīvoties no savādā iekšējā sasprindzinājuma, kas nepārprotami jautās šā vīra netīkamajā balsi un par ko tikpat nepārprotami liecināja apgrauztie nagi un nepārtrauktā svīšana. Turklāt Drekss nejaudāja pieļaut iespēju, ka varētu zaudēt. Jo tas taču būtu tik nožēlojami - zaudēt šiem zemcilvēkiem. Un tāpēc uzvara pie kāršu galda bija jāiegūst par katru cenu, liekot lietā pat krāpšanu. Attiecībā uz savu blēdību varbūtējo nākšanu gaismā Drekss droši vien domāja, ka tā vai citādi spēs attaisnoties. Ja vien vispār par to domāja. Bonds labi zināja, ka uzmācīgu ideju apsēstiem cilvēkiem ir loti augsts baiļu slieksnis. Bieži vien tie pat it kā izaicināja likteni. Kleptomāni. piemēram, nereti centās paveikt aizvien sarežģītākas zādzības. Seksuālie maniaki uzbāzās tik cītīgi, it kā nevarētu vien sagaidīt, kad tos arestēs. Piromāni dedzinot bieži vien pat necentās slēpt savai saistību ar padarīto.
Taču kādas apsēstības varā bija Drekss? Kas gan viņam lika ar maniakālu neatlaidību tiekties pretim drošām nepatikšanām?
Viss liecināja par paranoju. Nepārprotama lieluma mānija, ko acīmredzami papildināja vajāšanas mānijas pazīmes. Nicinošā sejas izteiksme. Nievīgā intonācija sarunājoties. Paslepenais triumfs, ar kādu šis vīrs reaģēja uz savu sakāvi jau īsu mirkli pēc smagā zaudējuma. Tā mēdz triumfēt maniaki, kas arvien pārliecināti par savu taisnību, lai kāda arī būtu realitāte. Dreksaprāt, uzvarētājs varēja būt tikai viņš. Sakāve šim vīram nebūt nenozīmēja zaudējumu, jo viņa rokās bija un palika vara un nauda. Viņš zināja, kā iegūt bagātību. Viņam bija apskaužama izvēles un rīcības brīvība. Savā paša radīto ilūziju telpā viņš jutās visvarens un Dievam līdzīgs, pat neapzinādamies, ka patiesībā mīt iedomu pasaulē.
Jā, sprieda Bonds, joprojām izklaidīgi vērdamies Rīdžentparka plašumos, tieši te slēpās atbilde. Sers Hugo Drekss bija murgu pārņemts paranoiķis. Un tieši pa- ranojālā apmātība lika šim cilvēkam nenorimti rosīties, lai visiem iespējamiem līdzekļiem vairotu savus miljonus. Tas ari bija galvenais dzinulis, kas lika gatavot Anglijai impozanto dāvinājumu - milzīgo raķeti, ar ko būtu iespējams satriekt pīšļos ik ienaidnieku. Pateicoties visspēcīgajam Dreksam. protams.
Bet vai kāds varēja pateikt, cik šim vīram atlicis līdz krīzei? Vai kāds varēja ko pavēstīt par šā vīra dziļāko būtību, kura slēpās aiz skaļās, vulgārās bravūras un sarkanīgo matu lēveņa, kas piesedza karā gūtos ievainojumus?
Visticamāk, tāda cilvēka nebija. Un vai viņš, Bonds, savā analīzē nekļūdījās? Kas tad galu galā bija tās pamatā? Vai tiešām pieticīgie vērojumi klubā varēja kalpot par vērā ņemamu apstiprinājumu jelkādām aizdomām? Bet varbūt šādi vērojumi bija ari citiem? Varbūt kas līdzīgs saistībā ar Dreksa uzvedību savulaik pieredzēts Singapūrā, Honkongā, Nigērijā, Tanžerā, visur, kur vien šis vīrs uzkavējies savu darījumpartneru sabiedrībā?
Ja vien tam atrastos laiks. Bonds prātoja, šos cilvēkus vajadzētu uzmeklēt, lai patiešām tiktu par visu skaidrībā un, iespējams, apturētu Dreksu. pirms vēl nav par vēlu.
Par vēlu? Bonds pie sevis pasmaidīja. Kāpēc gan viņš visu tik loti dramatizē? Vai gan Drekss šobrīd būtu izdarījis ko sliktu? Ja nu vienīgi uzdāvinājis viņam, Bondam, piecpadsmit tūkstošus mārciņu. Bonds paraustīja plecus. Galu galā Dreksam tas bija tikai tāds nieks. Taču kā bija jāsaprot viņa pēdējais teikums par to, ka nauda jātērē ātri? Ko Drekss ar to gribēja sacīt? Jā, tieši šie vārdi viņam. Bondam, tagad nedeva mieru, liekot atkal un atkal pārdomāt visu, kas saistīts ar Dreksu.
Bonds strauji novērsās no loga. Pie joda! Tas jau sāka līdzināties apsēstībai ari no viņa puses. Šā vai tā, bet šie piecpadsmit tūkstoši bija nokrituši kā no gaisa, un - lai nu tā būtu - viņš šo naudu patiešām iztērēs ātri. Bonds apsēdās pie galda un pasniedzās pēc pildspalvas. Mirkli apdomājies, viņš pievilka tuvāk piezīmju bloku ar uzrakstu "īpaši slepeni" un rūpīgā rokrakstā pierakstīja sekojošus pirkumus: "1. "Rolls-DenLley Con- vertible", aptuveni 5000 mārciņu. 2. Trīs kaklasaites adatas ar dimantiem par 250 mārciņām gabalā, kopā 750."
Bonds apdomājās. Gandrīz desmit tūkstoši tik un tā palika pāri. Šādas tādas drēbes, dzīvokļa atsvaidzināšana, vairāki duči pudeļu ar "Taittingcr" šampanieti, vēl daži nieki. Taču tas viss varēja pagaidīt. Vispirms viņš pārrunās auto iegādi un nopirks tos nieciņus ar dimantiem, bet visu atlikumu ieguldīs vērtspapīros. Pēc tam viņš, protams, kļils bagāts. Un pametīs dienestu.
It kā vēlēdamies paust savu protestu pret šādām iecerēm, spalgi ietrinkšķējās sarkanais tālrunis.
- Vai jūs varētu atnākt pie mums? M. veļas jūs redzēt. - Zvanītājs bija štāba priekšnieks, viņa balsī jautās nepacietība.
- Jau eju, - Bonds atbildēja, izjuzdams piepešu uztraukumu. - Vai zināms kas vairāk?
- Diemžēl nē, - štāba priekšnieks noteica. - Nekādas papildu informācijas. Zinu tik vien, ka visu rita cēlienu M. pavadīja Skotlendjardā un Apgādes ministrijā.
Ar šiem vārdiem saruna beidzās.