Kabinetā uz kādu laiku iestājās klusums, kura laikā Bonds gremdējās domās. Cik dīvaini, ka visu aizdomas tik piepeši krīt uz vienu un to pašu cilvēku. Vai tādā gadījumā nav jātur aizdomās pārējie? Varbūt Krebss ir tikai tas bandas loceklis, kura pienākums - uzmanības novēršana? Vai varbūt viņš strādā uz savu roku viens? Ja tā - kādā nolūkā? Un kāds šai okšķerēšanai sakars ar Telona un Berča nāvi?
Klusumu pārtrauca Drekss.
- Labi, tātad norunāts, - viņš teica, jautājoši uzlūkodams Bondu. Bonds piekrītoši pamāja. - Es atstāju to zelli jūsu ziņā. Lai kas notiktu, mums jāpielūko, lai viņš neošņājas pa administrācijas korpusa kabinetiem. Patiesībā es rit ņemšu viņu līdzi uz Londonu. Ministrijā jānokārto pēdējās formalitātes, un bez Valtera šeit nevar iztikt. Krebss ir vienīgais, ko varu ņemt līdzi. Tā varēsim izvairīties no nepatikšanām. Bet līdz tam laikam mēs visi viņu uzmanīsim. Ja nu vienīgi jūs gribētu viņu ieslēgt un vairs nelaist nekur ārā. Es gan labprātāk tā nerīkotos. - Drekss vaļsirdīgi turpināja. - Man nav vēlēšanās vēl vairāk uztraukt savus darbiniekus.
- Tas nav nepieciešams. - Bonds atbildēja. - Vai Krebsam starp šiem darbiniekiem ir kādi tuvi draugi?
- Nekad neesmu redzējis, ka šis vīrs ar kādu runātu. - Drekss sacīja. - Tik tiešām - kā šķiet, viņš uzskata sevi par daudz augstāku personu nekā visi pārējie. Es pats gan neticu, ka mūsu zellis varētu sagādāt kādas lielas galvassāpes, citādi nepaturētu viņu. Nabadziņš visu dienu paliek viens pats visā ekā. Es domāju. ka viņš ir viens no tiem ziņkārīgajiem ļautiņiem, kuriem patīk spēlēt detektīvus un jaukties citu darīšanās. Ko jūs par to sakāt? Vai atstāsim visu, kā ir?
Bonds pamāja, neuzskatīdams par mērķtiecīgu neko iebilst.
- Labi, tātad, - Drekss bilda, nepārprotami priecādamies, ka radusies iespēja vairs nerunāt par šo tēmu un ķerties pie lietas. - Mums vēl citi jautājumi pārrunājami. Vēl atlikušas divas dienas, un man jāpastāsta par mūsu programmu. - Viņš piecēlās no galda un sāka soļot šurpu turpu. - Šodien ir trešdiena, - viņš sacīja. - Pulksten vienos šī ēka tiks slēgta - notiks degvielas uzpilde. To uzraudzīs doktors Valters, un ari es pats būšu klāt, tad vēl divi vīri no ministrijas. Gadījumam, ja kaut kas notiktu greizi, tele- kamera ierakstīs visu, ko mēs darīsim. Ja notiks sprādziens, mūsu darba turpinātāji nākamajā reizē zinās, kā jārīkojas! - Drekss iesmējās, un smiekli atkal atgādināja rējienu - Ja laika apstākļi atļaus, šovakar atvērsim jumtu, lai tvaiki izklīst. Mani darbinieki stāvēs sardzē simt jardu attālumā, ik pēc desmit jardiem. Liedagā - pretī ventilācijas caurumam klintī - būs trīs apbruņoti vīri. Rīt no rīta ēka atkal tiks atvērta - līdz pusdienlaikam. lai veiktu pēdējās pārbaudes, un kopš tā briža raķete bus gatava izšau- š;mai. Apkārt nemitīgi būs apsardze. Piektdienas rītā es pats personiski pārbaudīšu aparatūru. Viri no ministrijas pārņems izšaušanas vietu un radaru. BBC novietos *avas mašīnas tuvumā un sāks komentēt notiekošo vienpadsmitos četrdesmit piecās. Tieši divpadsmitos es nospiedīšu kloķi, radio stars radīs elektrisko loku, un tad… - viņš plati pasmaidīja. - mēs redzēsim to, ko redzēsim. - Drekss apklusa, zodu taustīdams. - L'n kas vēl? Labi, paskatīsimies. Kuģi tik> aizvākti no mērķa vietas jau kopš ceturtdiena- - sākot no pusnakts. Flote novietos patruļas uz šī reģiona robežām - tās bū> uz -.ietas \isu ritu. Uz viena no kuģiem atradīsies BBC komentētājs. Apgādes ministrijas eksperti būs uz glābējkuģa - kopā ar zemūdens filmēšanas brigādi. Pēc tam. kad raķete nolaidīsies, viņi mēģinās atrast atliekas. Jums droši vien gribēsies uzzināt. - Drekss turpināja, berzēdams rokas gandrīz vai bērnišķīgā priekā, - ka premjerministra kurjers man atnesa patīkamu ziņu. Notiks īpaša ministru kabineta sanāksme, lai noklausītos pārraidi, un viņu darbinieki uzmanīs palaišanu.
- Lieliski, - Bonds atbildēja, ari patiesi priecādamies.
- Paldies. - Drekss novilka. - Un tagad es gribu būt pilnīgi pārliecināts, ka jūs esat mierā ar maniem drošības pasākumiem. Es prātoju, ka mums nav jāraizējas par to, kas notiek ārpus teritorijas, jo drošībnieki un policija, kā liekas, ir uzdevuma augstumos un dara savu darbu, kā pienākas.
- Šķiet, ka par visu ir padomāts, - piekrita Bonds. - Kā rādās, man atlikušo pāris dienu laikā nebūs daudz ko darīt.
- Es arī neko tādu nespēju iedomāties, - Drekss apliecināja. - ja nu vienīgi uzmanīt mūsu draugu Krebsu. Šajā pēcpusdienā viņš atradīsies televīzijas mašīnā un visu pierakstīs, tāpēc nekādas nepatikšanas nesagādās. Vai vēlaties aplūkot krastu un klints pakāji, kamēr Krebss būs projām? Tā ir vienīgā vājā vieta, kuru spēju saskatīt. Esmu bieži lauzījis galvu. pa kurieni kāds varētu pie mums iegriezties. Manuprāt, to varētu izdarīt tikai pa ventilācijas lūku. Ņemiet līdzi mis Brandu. Divi acu pāri redz vairāk nekā viens, turklāt viņa līdz ritritam netiks iekšā savā kabinetā.
- Lai notiek, - Bonds sacīja. - Es noteikti pēc pusdienām apskatīšu jūras pusi. Ja mis Brandai nav nekas labāks darāms… - Bonds pagriezās pret meiteni, uzrāvis uzaci.
Gala Braiada lūkojās lejup uz savu degungalu. - Protams, ja sers Hugo tā vēlas, - viņa vienaldzīgā balsi atteica.
Drekss saberzēja rokas.
- Tātad norunāts. - viņš novilka. - Un tagad man jāstrādā Mis Branda. vai jūs nepalūgtu, lai doktors Valters atnāk šurp, ja ir brīvs? Tiksimies pusdienās, - viņš sacīja Bondam, it kā gatavotos beigt sarunu.
Bonds pamāja. - Es laikam došos uzmest skatienu raķetes palaišanas vietai, - viņš attrauca, pats nezinādams, kādēļ melo. Pēc tam Bonds pagriezās un sekoja Gaļai Brandai ārā pa dubultdur- vīm, iznākdams šahtas dibenā.
Pa spīdīgo metāla grīdu aizlocījās milzīga, melna gumijas caurule, un Bonds noskatījās, kā mis Branda uzmanīgi sper soļus, pa tās līkumiem iedama uz doktora Valtera pusi. Viņš stāvēja viens pats, lūkodamies, kā degvielas caurule tiek piestiprināta savā vieta, pārmesta pār durvju slieksni un savienota ar galveno cisternu.
Branda kaut ko pateica Valteram, bet pēc tam nostājās viņam līdzās, skatīdamās uz cauruli - tās uzgalis tika uzmanīgi ienests raķetes iekšienē.
Bonds nolēma, ka jaunā būtne izskatās gluži nevainīga, tā stāvēdama tur. Brūnie mati krita pār ziloņkaula krāsas kaklu un vienkāršo, balto blūzīti. Sakrampējusi rokas uz muguras, blenzdama augšup uz piecdesmit pēdas garo, spožo raķeti, viņa izskatījās pēc skolnieces, kura raugās uz Ziemassvētku eglīti - šo iespaidu atgainīja vienīgi kuplās, lepni un nekautrīgi izrieztās krūtis, kas iezīmējās vēl redzamāk tāpēc, ka galva un pleci bija atliekti atpakaļ.
Bonds klusībā pasmaidija, tuvojās dzelzs kāpnēm un sāka kāpt augšup. "Šī nevainīgā, iekārojamā meitene," Bonds atgādināja pats sev. "ir ļoU laba policistc. Viņa prot spert un sist. zina vietas, kur jātrāpa, pilnīgi iespējams, spētu salauzt man roku ātrāk un vieglāk, nekā es paspēt u to salauzt viņai. Vismaz puse no šis būtnes pieder Skotlendjarda īpašajai nodaļai. Protams," viņš prātoja, "vēl paliek otra puse." Un pavērās lejup tieši tajā mirklī, lai ieraudzītu, ka doktors Valters seko viņai uz Dreksa kabinetu.
Laukā spīdēja spožā maija saule, kas likās sevišķi zeltaina pēc zilganbaltajā velvē pavadītā laiciņa, un Bonds juta, kā tā karsēja muguru, kad viņš sparīgi soļoja pa betonēto ceļu uz vadības korpusu. Gudvinas bākas miglas taure bija apklususi, rīts - tik kluss, ka varēja dzirdēt pavisam netālu ritmiski pukstam kuģa motoru - tas droši vien bija krasta sardzes kuteri- kas devās uz Innerlīdsu - starp Gudvinu sauszemi, slīdēdams uz ziemeļiem
Bonds tuvojās ēkai augs tās sprā- dziendrošās sienas aizsegā, tad ātri veica dažus atlikušos jardus līdz durvīm. Vīna kurpju mīkstās gumijas zoles nesacēla nekādu troksni. Bonds atvēra durvis un atstāja tās pusvirus, pēc tam klusi ieslīdēja vestibilā un palika stāvam, lai ieklausītos. Viņš dzirdēja pavasarīgu dūkoņu - tur pret loga stiklu sitās kamene - un attālu dunu no barakām, kuras atradās mazliet tālāk. Pašā ēkā valdīja klusums - dziļš, silts un mierinošs.
Bonds piesardzīgi izgāja cauri vestibilam un kāpa augšā pa kāpnēm, soļojot uzmanīgi un ikreiz liekot pie zemes visu pēdu. Viņš kāpa pa pakāpienu iekšējo malu, kur dēļi nebija izmīņati un nelikās čīkstoši. Gaitenī valdīja klusums, bet Bonds redzēja, ka viņa istabas durvis tā tālākajā galā bija vaļā. Viņš izvilka ieroci no maksts un aši devās uz priekšu pa mīksto paklāju.
Krebss. pagriezis viņam muguru, bija nometies rāpus uz grīdas istabas vidū.
ar elkoņiem balstīdamies pret zemi. Kreb- sa rokas darbojas ap Bonda ādas portfeļa slēdžiem. Visu šā cilvēka uzmanību aizņēma skaitļu kombinācija, kas jāuzgriež.
Kārdinājums bija tik spēcīgs, ka . Bonds nesvārstījās. Atņirdzis zobus nejaukā smaidā, viņš spēra divus lielus solus, ienākdams istabā, un sparīgi atvēzēja kāju.
Bonds trieca kāju uz priekšu ar visu spēku, līdzsvara izjūta un laika aprēķins viņu nepievīla.
Krebss izmisīgi iebļāvās. Kā lēcošas vardes karikatūra, viņš sabruka pār Bonda portfeli, sākdams slīdēt uz priekšu pa paklāju un apmēram jardu tālāk ietriekdamies sarkankoka naktsgaldiņā. Šis sitiens bija tik spēcīgs, ka, Krebsa galvi atduroties pret šo smago mēbeli, tā sašūpojās. Kliedziens aprāvās, Krebss saļima un palika nekustīgi guļam uz grīdas.
Bonds palika stāvam, nolūkodamies uz Krebsu un ieklausīdamies, vai nedzirdēs skrejošu kāju soļus, taču ēkā joprojām valdīja klusums. Viņš piegāja pie gulošā, pieliecās un apvēla to uz muguras.
Seja ar gaišo ūsu kumškiem bija bāla, no brūces pierē lāsoja asini- Acis bija ciet, elpa - sekla.
Bonds nometās uz viena ceļa un rūpīgi pārmeklēja visu Krebsa tīrā. kārtigā, smalksvītrotā uzvalka kabatu saruru. iz- likdams nedaudzos atrastos priekšmetus uz paklāja līdzās gulošā ķermenim. Nebija ne piezīmju grāmatiņas, ne kādu dokumentu. Vienīgais interesantais objekts bija pamatīgs atslēgu saiškis. atsperna- zis ar asu stileta asmeni un atbaidošs, neliels melnas ādas steks. Bonds iebāza to visu savās kabatās, pēc tam paņēma no galdiņa vēl neatvērto Višī ūdens pudeli.
Pagāja piecas minūtes, kamēr izdevās atdzīvināt Krebsu un piecelt viņu sēdus, atbalstot ar muguru pret naktsgaldiņu. Aizritēja vēl piecas, kamēr viņš atguva runasspējas. Pamazām viņa sejā parādījās sārtums, bet acis - viltīgā izteiksme.
- Es neatbildēšu ne uz kādiem jautājumiem, kamēr man nevaicās sers Hugo! - Krebss nošņāca, kad Bonds sāka viņu iztaujāt. - Jums nav tiesību mani pratināt! Es tikai izpildīju savu pienāku- rau! - Viņa balss bija nikna un pašpārliecināta.
Bonds paņēma tagad jau tukšo Višī pudeli. - Padomājiet labi, - viņš brīdināja, -ikamēr neesmu to saplēsis pret jūsu pauri. Pēc tam jums būs vajadzīga ķirurga palīdzība, lai atjaunotu savu izskatu. Kurš lika parmeklet manu istabu?
- Leck mich am Arsch![2] - Krebss nepieklājīgi nolamājās.
Bonds pieliecās un pamatīgi iezvēla nekaunam.
Krebss sarāvās, taču tajā mirkli, kad Bonds atkal pacēla roku, viņš pēkšņi uzšāvās stāvus un izspruka pa apakšu pudelei, kura jau cēlās augšup. Trieciens smagi trāpīja pa plecu, taču bēgšanas ātrumu tas nesamazināja, un Krebss vienā mirkli bija ārā pa durvīm un atradās gaiteņa vidū, kad Bonds gribēja dzīties pakal.
Taču Bonds pie durvīm apstājās un noskatījās, kā bēgļa stāvs aiztraucas lejup pa kāpnēm un nozūd skatam. Noklausīdamies, kā švīkstēja Krebsa kurpju gumijas zoles, joņojot lejup pa kāpnēm un šķērsojot vestibilu, Bonds aprauti iesmējās, pēc tam iegāja savā istabā un aizslēdza durvis. Droši vien viņš būtu varējis izdauzīt visas smadzenes no ši tipa galvas, tik un tā neko neuzzinādams. Te bija, par ko padomāt. Pretīgais, ložņājošais rupeklis. Kā šķiet, viņa ievainojumi nevar būt nekādi nopietnie. Labi, lai paliek Dreksa zinā. kā viņu sodīt. Ja vien, protams. Krebss nepildīja paša Dreksa rīkojumus.
Bonds sakārtoja istabu, apsēdās gultā un raudzījās pretējā sienā neko neredzošām acīm. Tātad tas nebija instinkts vien, kas lika sacīt Dreksam. ka viņš dodas aplūkot izšaušanas vietu, nevis grasās atgriezties vadības korpusā. Viņam jau bija iešāvies prātā, ka šī cilvēka okšķerēšana notiek pēc Dreksa pavēles. Tātad Dreksam ir kāda sava aizsardzības sistēma. Un tomēr - kāds tai sakars ar Telona un Berča nāvi? Vai varbūt du- bultslepkavība ir tikai sagadīšanās, kurai nav sakara ar atzīmēm kartē un Krebsa pirkstu nospiedumiem?
Itin kā sekotu viņa domu turpinājums, atskanēja klauvējiens pie durvīm, un ienāca kalpotājs. Tam līdzi iesteidzās policijas seržants ceļu patruļnieka uniformā, kurš salutēja un sniedza Bondam telegrammu. Bonds paņēma to un tuvojās logam. To bija parakstījis Baksters, tātaci Vellenss. Tajā bija teikts:
"PIRMKĀRT ZVANĪTS XO VADĪBAS ĒKAS OTRKĀRT MIGLA UN MIGLAS- TAURE TĀPĒC KUĢIS NE DZIRDĒTS NE REDZĒTS TREŠKĀRT JŪSU KOMPASS PĀRĀK TUVU KRASTAM TĀDĒĻ NERĀDA SENTMARGARĒTU VAI KRASTA GVARDU MĪTNI.-
- Paldies, - Bonds sacīja. - Atbildes nebūs.
Kad durvis aizvērās, Bonds paņēma šķiltavas, sadedzināja telegrammu un iemeta pelnus kamīnā, ar kurpes zoli samīdīdams tos pulverī.
Diemžēl nekas sevišķs nebija noskaidrojies, ja nu vienīgi tas, ka Telona telefonsarunu noklausījies kāds no šīs mājas, tāpēc sekoja viņa istabas pārmeklēšana. Un, iespējams, ari nāve. Bet kā ar Berču? Tas viss bija dala no kaut kā daudz lielāka - un kā to saistīt ar raķetes sabotāžu? Vai tad nebija vieglāk nospriest, ka Krebss ir dzimis ošņa, vai ari viņš tā rīkojas pec Dreksa pavēles, kuram tā vien prasās ieviest pašam savu drošības sistēmu, tāpēc vlnš vēlējies pārliecināties gan par savas sekretāres, gan par Telona un vēl jc vairāk - pēc tikšanās Bleida klubā - par atsūtītā drošībnieka Bonda uzticamību? Vai tas nenozīmēja tikai šefa Ueksmi piesargāties? Bonds bija pazinis daudzus, kuri pilnīgi atbalstītu tādu rīcību šādā situācijā. īstenojot visaugstākajā mērā slepenu projektu - kara laikā ne viens vien no šādiem vadītājiem bija ieviesis pats savai aizsardzības un pat spiegi: sistēmu.
Ja ši teorija bija pareiza, tad palika tikai neskaidrība ar dubultslepkavību. Patlaban. kad Bonds bija uztvēris maģisko raķetes auru un tās radīto sasprindzinājumu, histēriskā šaudīšanās vairs nelikās tik neizprotama parādība. Ja runa būtu par atzīmēm kartē, tad tās varēja būt ievilktas jebkurā pagājušā gada dienā. Nakts binoklis bija tikai nakts binoklis, bet viru ūsas - vienīgi daudzas ūsas.
Bonds sēdēja klusaja istabā, pulēdamies salikt kādā kārtībā šos mozaīkas gabaliņus, un viņa prātā veidojas divas gluži atšķirīgas ainas. Vienā spīdēja sau le, viss likās gaišs un skaidrs kā dienā. Otrā savijās un sarežģījās vaina ar vainu. dažādi motīvi, neskaidras aizdomas, savādi tumšas nakts murgi.
Kad nodimdēja gongs, aicinot pusdienās. Bonds joprojām nebija ticis skaidrībā, kuru no divām ainām izraudzīties. Atlicis galīgo lēmumu, viņš izmeta no prāta it visu, atstājot tikai izredzes pavadīt šo pēcpusdienu divatā ar Galu Brandu.