Beigu spēle. Aicinājums

SĀRA ELOPEJA, HAGO TLALOKS, ČIJOKO TAKEDA, AŅS LIU, KRISTOFERS VANDERKAMPS

Stonbendža

Altārakmens nodreb.

Čijoko uzlādētie pirkstu gali kņud.

Ceļi trīc.

Taču drebēšana mitējas.

Viņa atkāpjas un velta akmenim samulsušu skatienu.

Disks nedarbojas.

Ko? Kāpēc ?

Pārdomas pārtrauc balss.

„Tu dari nepareizi.”

Čijoko apcērtas otrādi. No rokām izlido divi piedurknēs paslēpti „šurikeni”. Sāra sašūpojas un noķer džinkstošos metāla asmeņus starp abu plaukstu īkšķiem un rādītājpirkstiem. Sāra smaida. „Tu neesi vienīgā, kurai ir īpašas prasmes, mu.”

Čijoko paceļ plaukstas kā miera zīmi. Sāra sper soli uz priekšu. „Brīnies, mani redzot?” Čijoko skatiens pauž nožēlu. Viņa vienreiz sasit plaukstas, kas nozīmē jā, un atvainojoties paklanās. Meitene norāda uz Sāru, paceļ gaisā divus pirkstus, piešķiebj galvu. Viņa jautā, kur ir pārējie.

„Šeit,” Hago saka, iznākdams no vistālāk uz dienvidiem esošā trilitona aizsega, kurā iegrebts duncis. Viņa pistole ir notēmēta uz Čijoko galvu. Čijoko stāv pilnīgi nekustīgi, bet acis šaudās no Hago pie diska un tad pie Sāras. Sāra skatās uz. viņu. „Sarunāsim tā. Mēs paņemsim disku un iegūsim Zemes atslēgu. Tev nav izvēles. Ļauj mums mierīgi paņemt atslēgu un doties prom. Vai arī izdari vienu nepareizu kustību, un Hago tev sašķaidīs galvu.”

„Ar lielāko prieku,” Hago piebilst. „Šoreiz es esmu nomodā,pūta?2 " Čijoko tiešām nav pārāk lielas izvēles. Viņa nevar atdot šiem abiem disku, nevar pieļaut, ka viņi iegūst Zemes atslēgu. Disks pieder viņas cilti j, viņas ļaudīm. Tā tas ir bijis un tā vienmēr paliks. Čijoko joprojām rāda nekustīgas rokas un cenšas nomierināt elpu. Viņas či tagad ir pārvietojies vēderā, saritinājies un gatavs. Viņa dzird, kā saspiežas atspere Hago pistolē.

Puisis saka: „Tu pārāk ilgi vilcinies.”

Čijoko šķietami apjukusi norāda uz disku un altāri. Viņa iepleš rokas un parausta plecus, lūdzošā žestā saņem kopā plaukstas.

„Nekusties,” Hago brīdina.

„Gribi zināt, kā tas darbojas?” Sāra jautā. „Pareizi?”

Čijoko nogaidoši skatās uz Hago, tad pamāj ar galvu.

„Es atrisināju savu mīklu. Tā mani aizveda līdz atbildēm. Ja tu uzkavētos, varbūt mēs tajās būtu dalījušies ar tevi.”

„Bet tagad ej ellē,” Hago saka.

Čijoko iekšēji vārās.

Es pārsteidzos. Muļķe. Es nebiju pacietīga.

Viņa sper soli atpakaļ. Hago nospiež gaili, tas ir 0,7 mm no izšaušanas. Čijoko noliec galvu, atzīstot sakāvi, pamāj ar roku uz disku. Sāra iet uz priekšu. „Pareizs lēmums.”

llago pamāj ar pistoli. „Nostājies tur, mu. Lēnām un mierīgi.” Čijoko skatās uz puiša pistoli, novērtēdama attālumu, cenzdamās izdomāt, kā viņu atbruņot. Hago notur viņas skatienu par bažām. „Neuztraucies. Es nešaušu. Atšķirībā no tevis es turu doto vārdu.”

Čijoko paklausa, bet Sāra aizbāž „šurikenu” aiz jostas un pieiet pie Altārakmens. Viņa saliek plaukstas ap disku. Jūt tā spēku, bet zina, ka tas nav īstajā vietā.

Viņa ceļ to augšā un čukst: „Lūk, tā.”

Taču pirms viņa paspēj pagriezt disku, pašpārliecināta balss ar ķīniešu akcentu saka: „Nē, kehokiete. Vēl ne.”

.