Beigu spēle. Aicinājums

KALA MOZAMI, KRISTOFERS VANDERKAMPS

Altin Odasi Zelta zāle, pirmais stāvs, Turcija

Kristofers skrien, Kala min viņam uz papēžiem. Viņš zina, ka pistole joprojām ir notēmēta uz viņu.

Viņa saka, kur jāskrien pa kreisi, pa labi, atkal pa kreisi, uz to pauguru, apkārt tam akmenim. Viņš mēģina uzdot jautājumus, bet ikreiz viņu pārtrauc viena vienīga pavēle: „Klusē!” 11 minūtēs viņi ir noskrējuši gandrīz pusjūdzi, un reivs ir palicis tālu aiz muguras. Beidzot Kala pavēl: „Apstājies!”

Viņi stāv pie pavisam parasta paugura, kas krustu šķērsu apaudzis ar garu zāli. Vienīgā veģetācija, ko Kristofers mana šajā kailajā līdzenumā. Kala pārlaiž apkārtnei skatienu un nometas uz viena ceļa. Kristofers viņu vēro.

„Vai mēs te paliksim visu nakti? Rakņāsim zemi un nogalināsim cilvēkus?”

Kala neliekas ne zinis, noliek ieroci zemē. „Neiedomājies darīt muļķības,” viņa atgādina.

„Nē. Es redzēju, uz ko tu esi spējīga.”

„Labi.” Viņa ieslēdz lukturīti un ar otru plaukstu aizsedz gaismas kūli. Tas apspīd gredzenu. Kristofers pieliecas tuvāk un pirmoreiz to kārtīgi apskata.

Parasts dzelzs gredzens, lai gan gulējis zemē 10 000 gadu, tas ir apbrīnojami labā stāvoklī. Nekas neliecina par rūsu vai apkaļķošanos. Gredzens ir apmēram collu plats. Ārpusē iegravētas dīvainas rakstu zīmes un glifi. Kala nodzēš lukturīti, paskatās uz pauguru.

„Tas ir šeit,” viņa saka un pasmaida, tik tikko spēdama valdīt sajūsmu. „Kas ir šeit?”

„Viens no viņu kambariem.”

„Debesu ļaužu?”

„Anunaki.”

„Iesim sasveicināties,” Kristofers saka, mēģinādams ar joku nomaskēt bailes. Kala neliekas par viņu ne zinis, paķer pistoli, pieceļas un sāk iet apkārt pauguram. Viņa vairs netēmē uz viņu. Kristofers ziņkārīgi seko. „Kam paredzēts tas kambaris?”

Kala atkal rok zemi. Zemes pikas lido uz visām pusēm. Viņa rok, līdz atduras pret akmeni pilnīgi plakanu akmeni ar pusmēness iedobumu, kurā perfekti iegulst gredzens. Viņa smaida, ievieto gredzenu, pagriež. Atskan griezīga šņirkstoņa, un uz iekšu atveras lielas, vairāk nekā pusmetru biezas akmens durvis, zeme virs tām iegrūst. Lejup ved melnas vītņu kāpnes. Kristofers šokēts pakāpjas soli atpakaļ. Kala sajūsmā skatās uz viņu, meitene satraukumā trīc.

„Zelts. Tas ir Anunaki zelta kambaris.”

MgO, Fe203(T), & MgO / Fe2()3(T) vs. Fe203(T) + MgO1 "