Beigu spēle. Aicinājums

KALA MOZAMI

Qatar Airways reiss Nr. 832, vieta 38F No: Sjiaņa Uz: Dubaija

Vīrietis ļoti profesionālā tonī jautā: „Jaunkundz, vai jūs esat Kala Mozami?”

Kala atbild: „Nē. Mans uzvārds ir C3eša. Kas jūs esat?”

„Gešas jaunkundz, lūdzu, nāciet man līdzi.”

„Kas jūs esat?” Kala atkārto.

Sings paver žaketi un parāda apliecību.

Kruķis.

Tajā brīdī viņa pamana, ka vīrieša pistoles stobrs ir novietots uz elkoņa balsta starp viņiem un pavērsts tieši pret viņas nieri. Kala ir patiesi apjukusi. Kāpēc viņu meklē varas iestādes?

Kaut kas nav kārtībā.

Brīdī, kad viņš ļauj žaketei aizvērties, Kala ierauga makstī rezerves aptveri. Virsējā lode mazliet atstaro gaismu. Metāls, tas viņu izbrīna. Viņa zina, ka gaisa satiksmes drošības aģenti parasti izmanto tikai gumijas lodes.

Viņa nedrīkst kļūdīties.

„Piedodiet,” viņa klusi saka, „bet acīmredzot noticis pārpratums.” „Tādā gadījumā mēs to Dubaijā atrisināsim. Es saņēmu norādījumus jūs aizturēt.”

„Aizturēt?” viņa tīšuprāt saka diezgan skaļi.

Kristofers trīs rindas priekšā dzird un pagriež galvu. Arī citi paskatās.

„Gešas jaunkundz, lūdzu, saglabājiel mieru. Lūdzu, paņemiet šos,” viņš paslidina pār augšstilbu spīdīgus roku dzelžus, „un uzlieciet, turot rokas sev priekšā. Es jums noņemšu lakatu un apklāšu rokas. Pēc tam mēs lēnām piecelsimies, un jūs man pa priekšu iesiet uz salona beigām.'’

Kala purina galvu. Viņa iepleš acis, lai izskatītos nobijusies. „Lūdzu, virsniek, es nesaprotu, par ko jūs runājat.” Viņa atkal runā diezgan skaļi.

Kāds salona vidū satrauktā balsī arābiski jautā: „Kas tur notiek?”

„Ja neklausīsiet, es būšu spiests to izdarīt jūsu vietā.”

„Labi, bet vai lakats tiešām jānoņem? Tas ir grēks.”

Singu tas neaizkustina. „Piedodiet, bet es uzstāju.”

Kala lēni un negribīgi noņem no galvas lakatu un ļauj tam iekrist klēpī. „Es jums saku, ka tas ir pārpratums.”

„Tādā gadījumā es jums no sirds atvainošos.”

Viņa izstiepj roku, lai uzliktu roku dzelžus. Viņa zina, ka tā rīkotos saprātīgs, nevainīgs cilvēks. Iebilstu un pēc tam padotos. Ar otru roku viņa zem lakata izvelk apmalē ielocītu tievu matadatu. Policists to nepamana. Viņa uzliek roku dzelžus vispirms uz kreisās un tad uz labās plaukstas locītavas.

„Ciešāk, lūdzu.”

„Bet es neko neesmu izdarījusi!”

„Mazliet ciešāk. Lūdzu.”

Viņa klausa. Vīrietis pārsedz kopā saliktajām plaukstām lakatu. „Paldies,” viņš saka.

Sings izslīd no vietas un nostājas ejā, uzmanīdamies, lai nav redzams ierocis. Kala pieceļas un virzās uz viņa pusi.

Cilvēki skatās uz viņu un murmina. Liels, tumšādains afrikānis viņu fotografē ar telefonu. Sieviete melnā hidžābā sargājot apskauj meitu. Pār savas vietas atzveltni uz viņu cieši skatās varbūt pāris gadu par viņu vecāks zēns no Rietumiem. Viņš šķiet pazīstams. Pazīstamāks, nekā būtu normāli.

Kas viņš ir?

Kala nostājas Singam priekšā un pagriežas pret lidmašīnas asti, un lēnām sāk iet. Viņu no aizmugurējās kambīzes šķir deviņas krēslu rindas.

Viņa nekavējoties sāk ar matadatu atmūķēt roku dzelžus.

Mācībās darījusi to simtiem reižu un atmūķējusi tūkstošiem slēdzeņu, tāpēc zina, ka līdz salona galam viņa jau būs brīva.

Atlikušas septiņas rindas, bet lidmašīna trāpa turbulences zonā. Viņai ar augšdelma sānu jāatbalstās pret krēsliem. Daži pasažieri noelšas. Viņa velk pirkstu pār matadatu. Tā joprojām ir slēdzenē.

Atlikušas piecas rindas, un lidmašīna atkal sāk kratīties, taču šoreiz mazāk. Bagāžas nodalījumi virs galvas čīkst.

Viņai gandrīz ir izdevies.

Atlikušas trīs rindas, un lidmašīna krīt 40 vai 50 pēdas. Kala acumirklī atraujas no grīdas, tāpat kā policists Sings. Lidmašīna ar būkšķi apstājas, bet Kala un viņas gūstītājs paliek kājās. Vēl vairāk cilvēku noelšas, atskan daži kliedzieni.

„Ejiet tālāk,” Sings saka, balsī nav saklausāms ne mazākais uztraukums. Lidošana ir Singa darbs, un šī nav pirmā reize, kad viņš sastopas ar gaisa bedrēm.

Salonā atskan zvans, brīdinot, ka ieslēgts norādījums piesprādzēties. Klik-klik-klik, katrā sēdvietā.

Viņi paiet garām tualetes durvīm, un gatavs. Kreisā roka ir brīva. Viņa izvelk plaukstu no stīpas un atkal to saspiež, lakats paliek, kur bijis. Lidmašīnas aizmugurē ir divi lidojuma pavadoņi. Viena iesprādzējas sēdvietā. Otrs garš, tievs vīrietis turas pie sienas un letes. Ieraudzījis Kalu ļoti jaunu un ļoti skaistu, nepavisam ne tādu, kādai vajadzētu izskatīties noziedzniecei vai teroristei viņš mazliet atplaukst. Acīmredzot viņu uzjautrina fakts, ka šīs meitenes dēļ sacelta kājās visa apkalpe, uzskatot viņu par draudu drošībai.

Kala dzird ārpusē kaut kādu troksni, tas ir tik tikko uztverams. Tāds kā rāviens dzinējā.

Viņa sagatavojas.

Lidmašīna atkal salecas. Lidojuma pavadonis uzkrīt uz letes.

Sings krīt uz priekšu, un Kala jūt, kā pistoles stobrs iespiežas viņai mugurā. Nojauzdama, ka šajos apstākļos policists var viņu tīri nejauši nošaut, Kala apcērtas riņķī un paceļ kreiso roku, it kā grasītos uzbrukt. Sings nav to gaidījis, un skatiens seko meitenes rokai. Lidmašīna turpina kratīties, un viņš gatavojas atvairīt uzbrukumu, bet viņa uzāķē tukšo roku dzelža gredzenu uz pistoles un ar labo roku stipri pavelk. Stīpa savelkas ap pistoli, un viņa izrauj ieroci policistam no rokas.

Sings ir šokā.

Lidmašīna vēlreiz palecas.

Vēlreiz. *

Kalai mazliet jānopūlas, lai atbrīvotu pistoli no roku dzelžiem. Sings velk laukā elektrošoka ierīci. Stjuarts redz, kas notiek, un, domādams, ka var būt varonis, tuvojas Kalai. Stjuarte iekliedzas un aizver acis. Viņus citu no cita šķir tikai nepilnas piecas pēdas. Kala paceļ pistoli. Spriežot pēc Glock svara, viņai bijusi taisnība, tā ir pielādēta ar gumijas lodēm. īstās lodes ir rezerves aptverē. Ja viņa grib nogalināt, šāvienam jābūt ļoti trāpīgam.

Sings izdara kustību uz priekšu. Lidmašīna atkal krīt, un viņi visi atraujas no grīdas. Kala redz visu kā palēninājumā. Gaisā viņa pasniedzas pēc Singa kreisās rokas, kas tur elektrošoka ierīci. Pievelk viņu tuvu klāt, iespiež Glock stobru policistam labajā acī, izšauj. Paukšķis ir tik slāpēts, ka lidmašīnas kratīšanās, baiļu un dzinēja troksnī to neviens nepamana. Izejas brūces nav, viņš nomirst uzreiz, saļimdams uz priekšu Kalai pār plecu. Llektrošoka ierīce joprojām ir viņam rokā. Viņa to paceļ un izšauj uz stjuartu. Precīzi tieši krūtīs. Viņš pārbolītām acīm sastingst.

Lidmašīna atkal noraustās, un Kala saprot, ka viņi tikko ir zaudējuši dzinēju. Sēdvietā iesprādzējusies stjuarte kliedz.

„Aizveries!” Kala uzbrēc, atbrīvodamās no mirušā policista.

Taču stjuarte neklausās. Viņa turpina spiegt.

„Saņemies un aizveries!” Kala vēlreiz uzkliedz.

Sieviete nedzird.

Kala pagriež pret viņu ieroci. Stjuarte paceļ rokas, un Kala trīsreiz ātri izšauj. Kliegšana mitējas.

Kala ieiet kambīzē, kad lidmašīna jau krīt. Viņa atspiežas ar abām plaukstām pret tualetes durvīm un ieskatās salonā, pistole labajā rokā plakaniski uzgulst plastmasas panelim. Neviens nav pamanījis notiekošo. Visi ir pārāk nobijušies, pārāk satraukti paši par savas dzīves nenovēršamo galu. Pat šķietami pazīstamais zēns neskatās uz viņas pusi. Viņa redz tikai zēna galvas virspusi, seja ir mazliet pacelta augšup, it kā viņš sarunātos ar Dievu, lūgtos. Visi skaita lūgšanas.

Skaļrunī atskan kapteiņa balss.

„Dāmas un kungi, neuztraucieties. Mēs esam zaudējuši vienu dzinēju, bet A340 var lidot arī ar diviem. Mēs esam 248 jūras jūdzes no Omānas krasta un esam saņēmuši atļauju veikt avārijas nosēšanos tuvākajā karabāzē. Es atkārtoju, nc…”

Viņu pārtrauc ļoti skaļa šņirkstoņa, kurai seko lēns tuk-tuk-tuk, kas atbalsojas fizelāžā un katra cilvēka krūtīs. Skaļrunis joprojām darbojas, un dzirdams, kā pilotu kabīnē ieslēdzas vairāki brīdinājuma signāli.

„Ak, Dievs, palīdzi mums,” pilots saka, un skaņa apraujas.

Lidmašīnas priekšgals ir sasvēries uz leju, un gaisa kuģis sāk strauji krist. Kala ar pūlēm atver tualetes durvis, ieiet iekšā, aizver tās un aizslēdz. Viņa apsēžas uz aizvērtā poda un sagatavojas, elpo, domā, cenšas saglabāt mieru. Viņa nezaudēs Beigu spēlē šādi.

Viņa ir lidmašīnas pakaļgalā. Viņa dzird, kā mainās gaisa plūsma, jo tiek atvērti uzspārņi. Viņi veiks avārijas nosēšanos. Viņi būs ūdenī. Lidmašīnas pakaļgals avārijas gadījumā ir vislabākā vieta. Kalai jāizmanto visas apmācības gudrības, lai nomierinātos, un tas izdodas.

Viņa ieskatās spogulī. Viņa dzīvos. Viņa uzvarēs. Viņa lūdz veiksmi un pateicas padomdevējiem par visu, ko tie viņai devuši, sevišķi jau spēju nomierināties katastrofas brīdī.

Lidmašīna krīt.

Pēc nepilnām 60 sekundēm viņi atsitīsies pret ūdeni. I.cii svētība.

Lai svētība zvaigznēm un dzīvībai, un nāvei.

Lai svētība.