Beigu spēle. Aicinājums

CIJOKO TAKEDA

A^gozlii Akbaba Tapinaģi Rijīgās maitu lijas templis, Turcija

Viņa guļ zemē pie bedres. Redz, kā Kala nogalina Džalairu, pie Kaļas apģērba joprojām piestiprināts mikrofons, tāpēc viņa dzird notiekošo. Viņa zina par mozaīkas fragmentu. Viņa zina, ka Kala domā, ka ir tikusi tuvu Zemes atslēgai.

Viņa zina arī, ka Kala ir muļķe.

Viņa redz, kā Kala un Kristofers aiziet uz ziemeļiem. Kad viņi ir pazuduši aiz tuvējā paugura, no austrumiem parādās divi citi stāvi. Tie pārvietojas ātri, skrien uz šāvienu pusi. Čijoko pieregulē monokli un nospiež pie deniņiem pogu, kas ieslēdz fokusa attāluma maiņu. Viņa nofokusē attēlu, lai redzētu tikko parādījušos stāvus.

Baitsahans.

Makabī.

Interesanti, viņa domā. Dīvains pāris. Bīstams.

Čijoko pret abiem puišiem, kas tuvojas bedrei, pagriež mazu teleskopisko mikrofonu. Pie bedres Baitsahans nometas uz viena ceļa un iespīdina tajā lukturīti. Zēns izgrūž izmisuma pilnu vārdu virkni valodā, kuru viņa nekad nav dzirdējusi. Un pazūd bedrē. Makabī pēta apkārtni. Skatiens pārslīd pāri Čijoko, bet viņš nepamana meiteni. Viņa ir neredzama.

Makabī gaida, līdz Baitsahans apraud mirušo. Čijoko dziļi ieelpo un uzliek uz mēles šautriņu. Viņa izpūš gaisu, šķeltā šautriņa aizšvīkst un

trāpa nabatietim kaklā, bet viņš to pat nepamana. Viņš stāv un gaida, līd/ Baitsahans izrāpjas no bedres ar Džalaira pātagu rokā.

Baitsahans pēta zemi. Atrod Kaļas un Kristofera pēdas, pabiksta ar kurpes purngalu Kristofera vēmekļu peļķīti, saviebjas. Uzlūko Makabī un saka: „Viņi ir divi. Aizgāja uz to pusi. Mums viņi jāatrod un jānogalina.”

Makabī ar lukturīti norāda bedrē. Viņš saka: „Bet šis ir Rijīgās maitu lijas templis. Norāde atveda mūs šurp.”

„Man vienalga. Šeit ir arī citi. Viņi nogalināja manu brāli. Asinis pret asinīm.”

„Labi,” Makabī piekrīt, negribēdams strīdēties. „Pēc tam atgriezīsimies. Šeit kaut kas ir. Man kaut kas ir atstāts. Mums.”

Čijoko ir pārliecināta, ka šumeriete jau atrada to, ko Makabī meklē. Baitsahans apskata pēdas un aizskrien, nebilzdams vairs ne vārda. Nabatietis nošūpo galvu, pagriežas un seko viņam. Čijoko uzelpo. Ieskatās pulksteņa ekrānā. Sāra un Hago ir 48 jūdžu attālumā, viņi pārvietojas ar ātrumu 50 jūdzes stundā. Vēl ir mazliet laika. Es nevaru riskēt un sākt cīņu ar visiem trim un stipro amerikāņu zēnu piedevām. Es sekošu. Sekošu, kā vienmēr.

Viņa pieceļas.

Seko.

Klusa.

Neredzama.