Beigu spēle. Aicinājums

MAKABĪ ADLAJS

Aeroflot reiss Nr. 3501, vieta 4B No: Varšava Uz: Maskava

8. cilts Spēlētājs Makabī Adlajs iekārtojas Aeroflot reisa Nr. 3501 Varšava-Maskava pirmās klases salonā, lidojums ilgs 93 minūtes. Maskavā viņš pārsēdīsies lidmašīnā uz Pekinu, šis lidojums ilgs 433 minūtes. Viņam ir 16 gadu, taču miesas būve kā desmit gadus vecākam desmitcīņniekam. Viņš ir sešas pēdas un piecas collas garš un sver 240 mārciņu. Viņam ir arī bārdas rugāji, tātad viens no tiem bērniem, kurš nekad nav izskatījies kā bērns. Pat septiņu gadu vecumā viņš bija daudz garāks un stiprāks par saviem vienaudžiem.

Viņam patīk būt garākam un stiprākam par saviem vienaudžiem.

Tas nodrošina priekšrocības.

Makabī novelk pēc mēra šūta zīda uzvalka žaketi ar trijām pogām. Iekārtojas savā sēdvietā pie ejas. Puisim mugurā ir kokvilnas krekls ar bāli zilganzaļām un baltām svītrām un franču stila aprocēm. Kaklasaiti ar rožu rakstu satur sudraba saspraude. Aproču pogas ir darinātas no mamuta kaula. Tās veidotas tibetiešu galvaskausu krellīšu formā ar rubīna skaidiņām acu vietā. Uz kreisās rokas mazā pirkstiņa ir liels misiņa gredzens, kurā iestrādāts dzeltenpelēks akmens zieda formā. Makabī smaržo pēc lavandas un medus. Viņa melnie mati ir viļņaini un biezi, un atglausti atpakaļ. Piere ir plata, un galvaskauss izspiežas, it kā āda būtu pārāk plāna. Deniņi ir mazliet iegrimuši, un vaigu kauli augsti. Viņam ir zilas acis. Deguns ir šaurs, bet liels un ar uzkumpumu.

Tas bijis lauzts piecas reizes.

Viņam patīk kauties. Nu un? Tik būdīgus puišus kā Makabī kautiņi parasti atrod paši. Cilvēki grib salīdzināt spēkus. Makabī gadījumā viņi vienmēr zaudē.

Viņa vienīgā bagāža ādas plecu soma ar monogrammu ir ielikta nodalījumā virs galvas. Viņš paredz, ka pārējie Spēlētāji būs apkrāvušies ar mugursomām, čemodāniem un dažādām cerībām. Makabī nepatīk apkrauties. Viņam patīk būt veiklam, ātram, kustēties un uzbrukt pēc vēlēšanās. Turklāt pasaulei vēl nav pienācis gals.

Tikmēr visu varēs nopirkt par naudu.

Daudz naudas.

Viņš aizsprādzē drošības jostu, ieslēdz viedtālruni un noklausās ierakstīto ziņojumu. Viņš ir klausījies šo ziņu desmitiem reižu:

NASA/ESA/ROSKOSMOS kopīgais paziņojums presei, 15. jūnijs

II. jūnijā pulksten 22:03 pēc Griničas laika 500 000jūdžu attālumā Zemei garām aizlidoja liels, iepriekš neatklāts Zemei tuvs asteroīds (ZTA), kuram tagad dots nosaukums CK46B. Galveno ZTA pavadīja vairāki simti dažāda lieluma „bērnu”. Apstiprināts, ka vismaz simt šo lidojošo objektu ievilkti Zemes gravitācijas laukā. Lietākā daļa, kā vairums „krītošo zvaigžņu”, sadega atmosfērā, atstājot par savu kritienu un bojāeju tikai ar acīm saskatāmus pierādījumus. Tomēr, kā to plaši atspoguļojuši pasaules mediji, vismaz divpadsmit bolīdu izturēja grūto ieiešanu Zemes atmosfērā.

Visbeidzot, mēs arī uzskatām, ka CK46B izraisītais meteorītu lietus ir beidzies un jauni meteori nav gaidāmi. CK46B ir iezīmēts kartē, un mēs neparedzam, ka tas varētu parādīties Zemes tuvumā nākamos 403,56 gadus. Mēs uzskatām, ka pašlaik briesmas, ko varētu radīt šis ZTA, ir garām. Turpmākā informācija…

„Es atvainojos,” vīrietis poliski saka, uzgrūdies Makabī un izrāvis viņam no ausīm austiņu vadu.

„Domāju gan,” Makabī atteic nevainojamā angļu valodā, kurā mijas pašpārliecinātība un aizkaitinājums.

„Jūs runājat angliski?” vīrietis jautā, arī angliski, smagi atslīgdams savā vietā pie loga. Viņam ir ap četrdesmit gadu, viņš ir nosvīdis, korpulents.

„Jā,” Makabī atbild. Viņš paskatās pāri ejai. Ļoti skaista sieviete pieguļošā tumšā kostīmā nobola zaļas acis aiz acenēm. Makabī atbild ar to pašu.

„Tad es arī runāšu angliski,” vīrietis paziņo. „Es trenēšos. Ja? Uz jums?”

„Trenēsieties ar mani,” Makabī izlabo, tīdams ap plaukstu austiņu vadu.

„Jā. Ar jums.” Vīrietis iestūķē ceļasomu zem priekšējā sēdekļa. Viņš cīnās ar drošības jostu, rauj to no visa spēka aiz sprādzes, bet tā nekustas.

„Sprādze ir jāizlaiž. Lūk, tā.” Makabī atsprādzē savu drošības jostu un parāda vīrietim, kā tā darbojas.

„Ak, kāds es esmu muļķis,” vīrietis poliski noburkšķ.

„Manuprāt, tās vispār vajadzētu likvidēt,” Makabī piebilst, joprojām angliski, un ar klikšķi aizsprādzē savu jostu. „Ja lidmašīna avarēs, tā tik un tā nevienam nepalīdzēs.”

„Piekrītu,” angliski ierunājas skaistā sieviete, viņas skatiens joprojām slīd pāri žurnāla lappusēm.

Vīrietis paliecas garām Makabī, nopēta sievieti. ,,A-hā. Sveika, nu.” Viņš atkal ir pārgājis uz angļu valodu.

Makabī paliecas uz priekšu, lai pārtvertu vīrieša uzbāzīgo skatienu. „Jāsaka „nu, sveika.” Un viņa nerunāja ar jums.”

Vīrietis atraujas atpakaļ. „Rāmāk, jaunais cilvēk. Viņa ir skaista sieviete. Viņa to zina. Gribēju tikai parādīt, ka arī es to zinu. Kas tur slikts?”

„Tas ir rupji.”

Vīrietis nevērīgi pamet ar roku. ,,Ā! Rupji! Labs angļu vārds! Man patīk. Tas nozīmē „nav jauki”, ja? Kā to saka… „neklājīgi”?” „Ne/j/'eklājīgi,” sieviete atbild. „Nekas. Ne to vien esmu dzirdējusi.” „Lūk. Redzēji? Tev ir glīts uzvalks, bet man, man ir… pieredze." Pēdējais vārds izskan poliski.

„Pieredze,” Makabī iztulko.

Vīrietis iedur ar pirkstu Makabī plecā. „Jā, pieredze.”

Jauneklis paskatās uz vīrieša pirkstu, kas joprojām urbjas viņa plecā. Makabī šobrīd novērtē par zemu, un tieši tas viņam patīk. „Nedariet tā,” viņš rāmi saka.

Vīrietis atkal viņam iebaksta. „Kā, vai tā?”

Makabī jau grasās atbildēt, kad uzrodas stjuarte un poliski jautā: „Vai jūs kaut kas neapmierina?”

,,Ā, vēl viena,” vīrietis saka, kārām acīm nomērīdams stjuarti. Viņa arī ir skaista. „Jā, mani tik tiešām kaut kas neapmierina.” Vīrietis demonstratīvi atloka galdiņu un uzsit pa to. „Es vēl neesmu saņēmis savu dzērienu.”

Stjuarte saliek rokas. „Ko jūs vēlētos, Dūdas kungs?”

Sieviete otrpus ejai iespurdzas, dzirdot, cik atbilstošs ir viņa uzvārds tas nozīmē „lempis” -, bet Duda nedzird.

„Divus šampaniešus un divas Stoļičnajas. Neatskrūvētās pudelītēs. Divas glāzes. Ledu nevajag.”

Stjuartei nenoraustās ne vaibsts. Viņa strādā Aeroflot un redzējusi ne vienu vien dzērāju. Viņa pamāj ar galvu Makabī. „Un jums, Adlaja kungs?”

„Apelsīnu sulu, lūdzu. Glāzē ar ledu.”

„Adlajs, ko? Ebrejs?” vīrietis poliski jautā.

„Savā ziņā jā,” Makabī atbild, pagriezdamies savā vietā.

„Skaidrs, kāpēc tik smalks.” Duda pārlaiž šaudīgu skatienu Makabī kreklam. „Un skaidrs, kāpēc tu tā smaržo.” Duda turpina poļu valodā, droši vien tā paša iemesla dēļ, kāpēc Makabī ir izvēlējies angļu valodu. Stjuarte atgriežas un noliecas pie viņiem ar paplāti rokā, gravitācijas un elastīgā auduma dēļ viņas blūze paveras.

Makabī paņem savu apelsīnu sulu, bet Duda piemiedz ar aci, paķer savus dzērienus un nočukst: „Nākamreiz noliecies vēl mazliet, un es tev iedošu smuku dzeramnaudu.”

Stjuarte pasmaida un izslējās. „Mēs nepieņemam dzeramnaudas, Dūdas kungs.”

„Žēl,” Duda saka, atskrūvē abas degvīna pudelītes un ielej katru savā glāzē.

Viņa pagriežas un aiziet.

Duda paliecas uz priekšu un pāri Makabī. „Un ko tu teiksi?” viņš jautā sievietei otrā ejas pusē. „Vai tu pieņemtu no manis dzeramnaudu apmaiņā pret dažiem pakalpojumiem?”

„Nu jau pietiks,” Makabī saka, viņa sirds sāk sisties straujāk, no rāmā 41 sitiena minūtē sirdsdarbība paātrinās līdz 77 sitieniem. „Ja vēl kaut ko teiksiet, jūs to nožēlosiet.”

Duda vienā rāvienā izdzer degvīnu un pasaka tik klusi, ka to dzird tikai viņi abi: „Ak, puisīt, tu esi ģērbies kā vīrietis, bet man tu acis neaizmālēsi.”

Makabī dziļi ievelk elpu un palēnina sirdsdarbību, kā mācīts.

Nogalināt, ja tas būs nepieciešams, labāk mierīgi, ar līganām, vieglām kustībām. Pirmoreiz viņš to izdarīja desmit gadu vecumā un kopš tā laika ir atkārtojis vēl 44 reizes.

Vīrietis atlaižas krēslā, izdzer otru degvīnu un abus šampaniešus. Viņš pagriežas pret logu un aizver acis.

Lidmašīna izbrauc uz skrejceļa, paceļas, sasniedz lidojuma augstumu. Skaistā sieviete domā savas domas. Un Makabī kādu brīdi arī.

Taču apmēram pēc pusstundas viņš pārliecas pāri ejai un angliski saka: „Es ļoti atvainojos par to, kas notika, jaunkundz…”

Viņa smaida. „Pavlekas jaunkundze.” Viņš redz, ka viņa domā, ka viņam ir vismaz 22 vai 23 gadi. Tā domā vairums cilvēku, sevišķi jaunas sievietes.

„Pavlekas jaunkundze.”

„Kāpēc jums jāatvainojas? Jūs izturējāties nevainojami.”

„Es gribēju viņam iesist.”

„Mēs esam lidmašīnā. To nedrīkst.”

Viņi sāk pļāpāt. Makabī drīz vien saprot, ka viņai apnicis runāt par meteorītu, kas nodarījis postījumus Varšavā, vai par 11 pārējiem, kas satricinājuši pasauli. Jau nedēļu neviens ne par ko citu nespēj ne runāt, ne domāt, tāpēc viņš to vairs nepiemin.

Tā vietā Makabī ar viņu trenējas neuzkrītošā nopratināšanā. Viņam ir mācīts izvilināt no cilvēkiem būtisku informāciju tā, ka viņi paši to nemaz neapjauš. Viņa ir no Goleņovas, viduslaiku pilsētas netālu no Vācijas robežas. Viņa strādā interneta investīciju firmā. Maskavā jātiekas ar klientu. Māte mirusi. Brālis strādā Krakovā par grāmatvedi. Viņai patīk itāļu opera, un katru gadu televīzijā skatās Tour de France. Viņa ir atpūtusies slēpošanas kūrortā L 'Alpe d'Huez. Vienreiz bijusi iemīlējusies, 19 gadu vecumā, un cer, viņa smaidīdama saka, kādreiz atkal iemīlēties.

Makabī nepasaka neko patiesu par sevi, tikai to, ka brauc komandējumā un ka ceļš vedīs līdz pašai Pekinai. Pavlekas jaunkundze tur nekad nav bijusi. Kādudien viņa gribētu turp aizbraukt.

Viņi pasūta dzērienus, Makabī izvēlas ingveralu. Saskandinot glāzes, abi nepamana, ka Duda ir pamodies un viņus vēro.

„Ej pa manis iestaigāto taciņu, ko?” viņš noburkšķ, nepaceldams galvu no spilvena. Duda rāda ar pirkstu uz Pavlekas jaunkundzi. „Liec puiku mierā. Tādām sievietēm kā tu vajadzīgs īsts vīrietis.”

„Jūs esat cūka,” viņa nicīgi atbild.

„Vēlāk tu dziedāsi citu dziesmu,” Duda smaidīdams saka.

Lidmašīna noraustās. Tā lido 31 565 pēdu augstumā. Ziemeļu, ziemeļrietumu vējš pūš ar ātrumu 221 jūdze stundā. Iedegas norāde „Aizsprādzējiet drošības jostu”. Lidmašīna kratās tā, ka 167 no 176 pasažieriem satver elkoņu balstus, 140, meklējot mierinājumu, paskatās uz blakussēdētāju. Astoņpadsmit sāk klusi lūgt Dievu. Meteorīta dēļ visiem prātā ir šaušalīga, pēkšņa nāve.

Makabī neuztrauc gaisa bedres. Citējot vienu no viņa mīļākajām grāmatām: „Bailes ir prāta slepkava.” Viņš ir trenējies uzveikt bailes atkal un atkal, un atkal. Viņš ir trenējies, lai būtu aukstasinīgs, nosvērts un prasmīgs. Lai gan būtībā Duda ir nekaitīgs, nekad nav par ļaunu patrenēties vēl.

Viņš pieliecas tuvāk Dudam, piespiež podziņu mazā pirkstiņa gredzena plaukstas pusē, un akmens zieda centrā parādās īsa sudraba adatiņa.

„Ja jūs vēlreiz runāsiet ar mani vai kādu citu šajā lidmašīnā…” Lidmašīna atkal palecas. Vējš ir pastiprinājies līdz 231 jūdzei stundā. Vēl vairāk pasažieru bailēs iesmilkstas; vēl vairāk sāk lūgt Dievu. „Nedraudi man, sīkais…” Duda saka, bet Makabī, kura sirdsdarbība atkal ir palēninājusies līdz 41 sitienam minūtē, tik ātri, ka neviens to nepamana, iedur Dudam kaklā adatiņu.

„Ko tu…” Duda iesāk teikt.

„Vajadzēja klausīt,” klusi, vēsi, ar smaidu saka Makabī. Duda saprot, kas ir noticis, bet nav īsti drošs, vai viņam tuvojas miegs vai nāve. Duda nevar parunāt, lai pajautātu.

Duda vairs nespēj pakustēties.

Dūdas acīs parādās apjukums un šausmas.

Lidmašīna stipri zvārojas no vienas puses uz otru. Vēja brāzmas ir pieņēmušās spēkā. Cilvēki jau vairs neskaita lūgšanas tikai pie sevis. Viņi skaļi piesauc Dievu. Makabī ļauj sirdsdarbībai paātrināties. Ekonomiskajā klasē sāk raudāt zīdainis.

Dūdas acis pārgriežas, jauneklis iestutē pie loga spilvenu un atbalsta pret to vīrieša galvu. Viņš pārlaiž pirkstus Dūdas plakstiņiem. Viņš saliek tā plaukstas klēpī vienu virs otras.

Makabī iekārtojas atpakaļ savā krēslā. Viņš savā mūžā ir redzējis tik daudz dīvainu cilvēku. Puisis prāto, ko gan satiks, ierodoties Ķīnā.

Pēc sešām minūtēm turbulence beidzas. Pavlekas jaunkundze paskatās uz viņu, pasmaida. Viņai uz pieres izspiedušies uztraukuma sviedri, vaigi ir pietvīkuši. Makabī patīk, kā viņa tobrīd izskatās: atvieglojums mijas ar vēl ko citu.

Pavlekas jaunkundze pamāj ar galvu uz Dūdas pusi. „Kas notika ar mūsu draugu?”

„Aizvēra acis un aizmiga,” Makabī atbild. „Ir cilvēki, kas spēj gulēt jebkuros apstākļos.”

Viņa pamāj ar galvu. Zaļās acu varavīksnenes ir valdzinošas. „Diezgan pamatīgi kratīja, vai ne?”

Makabī novēršas no viņas un raugās priekšā esošā sēdekļa atzveltnē. „Jā, tik tiešām. Bet nu viss ir beidzies.”

52.294X88, 20.950928“”' 7459 bojāgājušie; zaudējumi 1,342 miljardi dolāru 26.297592, 73.019128"x,ii 15 321 bojāgājušais;

zaudējumi 2,12 miljardi dolāru 40.714411, -73.864689™" 4416 bojāgājušie;

zaudējumi 748,884 miljoni dolāru 9.022736, 38.746799"xv 18 888 bojāgājušie;

zaudējami 1,33 miljardi dolāru -15.49918, -70.135223xxxvi 10 589 bojāgājušie;

zaudējumi 1,45 miljardi dolāru 40.987608, 29.036951"”" 39 728 bojāgājušie; zaudējumi 999,24 miljoni dolāru -34.602976, 135.42778"""' 14 bojāgājušie;

zaudējumi 124,39 miljoni dolāru 34.239666, 108.941631'““ 3598 bojāgājušie; zaudējumi 348,39 miljoni dolāru 24.175582, 55.737065'1 432 bojāgājušie;

zaudējumi 228,33 miljoni dolāru 41.265679, -96.431637'H 408 bojāgājušie;

zaudējumi 89,23 miljoni dolāru 26.226295, 127.674179'"' 1473 bojāgājušie; zaudējumi 584,03 miljoni dolāru 46.008409, 107.836304 1 0 bojāgājušo; zaudējumi 0 dolāru