Beigu spēle. Aicinājums

SARI ČOPRA, BAITSAHANS

Parūku fabrikas Fashion Europe noliktava, Ccndu, Ķīna

Mūzika ir apklususi.

Bomis un Bosis atgriežas, abiem rokā pa čemodānam.

Džalairs ir noliecies pār Šari un ar sudraba pinceti pa vienai rauj viņai no deguna spalvas.

Šari asaro acis, taču viņa joprojām nav pat iepīkstējusies.

Baitsahans ierauga brālēnus un priecīgi sasit plaukstas. „Brīnišķīgi! Nāciet. Rādiet, kādas rotaļlietas esat atnesuši.”

Bomis un Bosis noliek čemodānus uz galda. Uz tā jau stāv knaibles, mazs rokas zāģītis, dažādas spailes un tievas troses ritulis. Plastmasas pudelē ir kaut kāds nezināms šķidrums. Šķiltavas. Divi pāri lielu, troksni slāpējošu austiņu.

Bomis ar klikšķi atspiež vaļā viena čemodāna slēdžus.

Baitsahans noliecas pār to. Iekšā ir divas pilnīgi melnas SigSauer P225s pistoles un četras aptveres.

Baitsahans izņem pistoli no putuplasta iesaiņojuma un nospiež aptveres izņemšanas mēlīti. Aptvere izkrīt; stobrs ir tukšs. Džalairs pakāpjas malā, kad Baitsahans notēmē tukšo pistoli uz Šari pieri un nospiež gaili. Viņa pat nesamirkšķina acis. Pistolei ir labs mehānisms. Viņš iebāž aptveri atpakaļ spalā un ar uzsitienu nostiprina. Pavelk slīdni, lai ielādētu stobrā lodi, pārbauda, vai drošinātājs ir uzlikts, un noliek pistoli uz galda. Viņš to pagriež ar stobru pret Šari.

„Domā, harapiete. Domā.”

Nekā.

„Ja runāsi, tad šī,” viņš ar skatienu norāda uz ieroci, „pieliks punktu tavai spēlei.”

Nekā.

„Ja nerunāsi, tad šie,” viņš ar plašu žestu norāda uz instrumentiem, pudeli, šķiltavām, „pieliks punktu tavai spēlei.”

Nekā. Šari nospļaujas uz grīdas. Kreisā acs ir pavisam aizpampusi.

Viņa prāto, vai mazā Alise guļ diendusu. Vai viņa ir apķērusi savu pelēko zaķīti.

Baitsahanam zūd pacietība ar šo meiteni, kuras lielās acis nepauž nekādas emocijas, kura pat neraud. Ar tādiem pašiem panākumiem viņš varētu sarunāties ar saviem zirgiem. Viņš ilgojas pēc saviem zirgiem. Lai gan Baitsahans ir nokaitināts, viņš tomēr izspiež smaidu. „Ļaušu tev līdz vakaram izlemt.”

Dunhu Spēlētājs novēršas no Šari, un Bomis un Bosis uzliek lielās austiņas.

„Nāc, brāl,” Baitsahans saka Džalairam. Viņš paņem Šari nogriezto pirkstu. Tas ir pelēks un pietūcis, un uz tā joprojām ir vīra dāvinātais gredzens. Viņš ar nogriezto pirkstu nospiež sava iPod atskaņošanas pogu. No skaļruņiem izlaužas skaļš, šausminošs kliedziens.

Varbūt tas sagraus viņas koncentrēšanos, Baitsahans domā.

Brālis, Šari piefiksē, ar skatienu pavadīdama abus savus spīdzinātājus. Vēl viens vājais punkts.

Bomis un Bosis viņu vēro. Viņa vēro viņus. Kliedziens turpinās, nekas to neslāpē, tas ir kā trakojoša baiļu upe. Šari zina, ka tas neapklusīs. Tam nav nozīmes. Viņa atkāpsies savā prātā, gozēsies jauniegūtajā mierā.

Viņa vēro abus zēnus. Baitsahans ar brāli ir aizgājuši. Pagaidām viņa ir drošībā. Un pirmo reizi viņa lūdz dievus. Viņa lūdz Pašupati un Šivu, un Lielo Tīģeri.

Viņa lūdz veiksmi un izglābšanos.

Bet galvenokārt viņa lūdz atriebību.

24.4322, 123.016 l,vili