Beigu spēle. Aicinājums

CIJOKO TAKEDA

Bardi Turcijas tūristu autobuss, jumts, šoseja 1)400, 3,1349 km no Kiziltepes, Turcija

Čijoko guļ piespiedusies pie autobusa jumta un gaida, kad tas apstāsies. Tad viņa gar tā sānu noslīd zemē. (iuļ uz vēdera ceļa malā un gaida. Viņa dzird šofera klaigas.

Viņa redz Kaļas un amerikāņa pēdas, kad tie izlec no autobusa un māj garāmbraucošai mašīnai. Līdzjūtīgs šoferis apstājas. Pēc dažām sekundēm viņš jau guļ uz muguras ceļa putekļos.

„Kāp iekšā!” Kala uzkliedz Kristoferam.

Amerikānis paklausa. Vīrietis, kuram nolaupīta mašīna, pieceļas kājās un kliedz, bet Kala ieliek mašīnu ātrumā un strauji aizbrauc. Arī citi kāpj laukā no autobusa. Viņi grib visu redzēt, lai vēlāk varētu izstāstīt draugiem. Nofilmēt, ietvītot, augšuplādēt, dalīties.

Čijoko nedrīkst pieļaut, ka viņi aizbēg, taču neriskēs nolaupīt mašīnu, kā to tikko izdarīja nekaunīgā šumeriete. Viņa pieceļas kājās un iejūk pūlī pie autobusa durvīm, un atgriežas salonā. Neviens viņu neievēro, pat ar visu sarkano parūku un dīvainajām saulesbrillēm. Neviens nezina, ka viņa piedalījās mežonīgajā kautiņā. Spiezdamās cauri jauniešu pūlim, viņa izņem no somiņas vēl vienu salmiņu un uzliek uz mēles. Ieraudzījusi zēnu, kura konvulsijas piesaistījušas dažus ziņkārīgos, viņa izpūš gaisu, un nākamā šautriņa pretinde aizlido garām galvām un pleciem, gluži kā mazs kukainītis un neviens to neievēro. Tā trāpa zēnam kaklā, un pēc pāris minūtēm viņam kļūs labāk.

Čijoko apsēžas tuvākajā vietā un gaida, kad kņada norims. Pēc desmit minūtēm un kaismīgām runām autobusa durvis aizveras, šoferis nogroza galvu, un viņi turpina ceļu. Neviens negrib runāt ar policiju, jo

īpaši Kaļas un amerikāņa piekautie vīrieši. Šajā valsis daļā tā nenotiek. Viņus gaida ballīte. Un dejas. Un spēles.

Čijoko atkal ieslēdz mūziku. Viņa krata galvu.

Viņa arī grib turpināt Spēli.