Askānio jeb karaļa zeltkalis

PASKAIDROJUMI

1 Atrunājam (lat.).

3 Kur vara ir mūžīgai naktij (Vergīlijs, «Eneīda»).

[1] valsts ierēdnis feodālajā Francijā, kuram pieder tiesu un militārā vara. Parīzes prevo vadīja visu pilsētas dzīvi. (Tulk.).

[2] ierēdnis feodālajā Francijā, kurš spriež tiesu karaļa vai tā kunga vārdā.

[3] itāļu masku komēdijas personāžs, aizdomu pilns vecis, kuru mīlē­tāji apved ap stūri.

[4] senajā romā jūlijs Cēzars (101. g.—44. g. p. m. ē.) sakāva sava sān­cenša Gneja Pompeja karaspēku, un drīz vien Ēģiptē tika nogalināts arī pats Pompejs.

[5] nikolo Makjavelli (1409—1527) — itāliešu valstsvīrs un vēstur­nieks. Viņš uzskatīja, ka vienīgi spēcīga , monarha vara var apvienot tolaik saskaldīto Itāliju. Savā grāmatā «Valdnieks» viņš attaisnoja jeb­kurus līdzekļus, lai iegūtu šādu varu.

[6] cēzars Bordža (1476—1507) — viens no slavenās Bordžu ģimenes locekļiem, pāvesta Aleksandra VI ārlaulības dēls. Cēzars Bordža no­stiprināja savu varu ar viltu un nodevību, ar indi un dunci,

[7] fransuā Pirmais — Francijas karalis no 1515, līdz 1547. gadam.

[8] kārlis Piektais — Spānijas karalis (Karloss I) no 1516. līdz 1556. gadam un Svētās Romas Impērijas imperators no 1519. līdz 1556. gadam.

[8] — A. Uiaia

[10] «baroju un iznicinu.» (Lai,)

[11] nekromants — cilvēks, kas itin kā spēj izaukt mirušo garus, lai uzzinātu no viņiem nākotni.

[12] pjērs de terails bajārs (1476—1524) — franču karavadonis, kas izcēlās ar neparastu varonību un tika dēvēts par «bruņinieku bez bai­lēm un vainas».

[13] antonio de leiva (1480—1536) — viens no ievērojamākajiem Kārļa Piektā karavadoņiem.

[14] ejiet, mesa beigusies (lat.).

[15] brens — gailu karavadonis, kas 390. gadā ieņema Romu,

[16] vārds tulkojuma nozīme «balodis, dūja»,

[17] brantoms, pjērs de burdejs (1540—1614) — franču merauārists, «Slavenu vīru un lielu karavadoņu dzīves stāstu» un «Slavenu un galantu dāmu dzīves stāstu» autors.

[18] «heptamerons» — angulemas margeritas, navarras karalienes, noveļu krājums.

[19] zelta brokāta nometne — vieta, kur 1520. gadā Fransuā Pirmais satikās ar Anglijas karali Henriju VIII, lai noslēgtu politisku un mili­tāru savienību. Abi monarhi centās pārspēt viens otru greznībā. Fransuā Pirmā telts bija pagatavota no zelta brokāta, un to balstīja zelta statuja.

[20] dosimies tieši uz mērķi (lat.).

[21] nāves soda secīga izpildīšana (lat.).

s Rietošās zvaigznes sauc ļaudis uz dusu (Vergīlijs, «Eneīāa»).

[23] acis viņam bija, bet neredzeja (lat.).

[24] moljēra komēdija.

[25] semblansē (1457—1527) — Fransuā Pirmā mantzinis, kas tika apvainots viņam uzticēto vērtību izšķērdēšanā un pakārts.

[26] podests — augstākā amatpersona daudzās Itālijas republikās.