Neiepazītā Latvija

IEVADVĀRDI

Mūsu ģimenei 1976. gada oktobrī laimējās piedalīties neaiz­mirstamā ceļojumā pa Kurzemes pilīm, baznīcām un parkiem. Divās dienās mēs paspējām gūt ļoti daudz vērtīgu iespaidu, liet­derīgi izmantojot katru laika sprīdi. Vēl šodien iespējams aplū­kot maršruta kartes kopiju, ko saņēma katrs ekskursijas dalīb­nieks, ar rūpīgi uzzīmētiem apskates objektiem tajā. Arī pašu radītā fotogrāfiju kolekcija liecina, ar kādu uzmanību izvērtētas arhitektoniskās un mākslas elementu detaļas - zelmeņi, vapeņi, akanti, cokoli, logu vitrāžas, kokgriezumi un griestu gleznoju­mi baznīcās, iepazīti reti dabas veidojumi - dižkoki, paegļu au­dzes, kokžņaudzēji, māzeri, dīķu sistēmas un konstatēti arī laik­meta absurdi - dejas plači uz baronu kapenēm, sporta zāles pilīs un pārvietotie pieminekļi. Uz mūsu fotogrāfijām aizmugurē ne­trūkst datējuma un pat pierakstītas ekskursijas vadītāja stāstītās teikas. Šis brauciens mums un iespējams vēl daudziem bija pa­grieziena punkts Latvijas iepazīšanā un izzināšanā, attieksmē pret brīvā laika izmantošanu.

Kā radās šāda iespēja vēl tālajos padomju gados? Kas bija noticis? Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fizikāli enerģētiskajā institūtā par kultorgu bija ievēlēts inženieris Sigurds Rusma- nis - cilvēks ar meklētāja garu, fiziķis ar līriķa dvēseli. Ja citos institūtos (pēc personīgās pieredzes) šī amata veicējiem galve­nais pienākums un panākums bija sagādātās biļetes uz teātra, operas izrādēm, dziesmu svētku koncertiem, dažreiz pat veik­sme kolēģu pārliecināšanā par kādas izstādes apmeklējuma ne­pieciešamību, tad šīs grāmatas autors burtiski aizveda un izglī­toja savus draugus, darbabiedrus un viņu ģimenes locekļus pie kultūras objektiem dabā, pirms tam ieguldot milzīgu pētniecis­ko un sagatavošanās darbu. Jau iepriekš Rīgā dzimušais jauneklis bija klīdis pa tuvākajiem piepilsētas mežiem, pētījis un salīdzinā­jis turienes augsni un augu valsti, zīmējis plānus un kartes, klau­sījies Andreja Holcmaņa lekcijas, vācis "Padomju Jaunatnē" pub­licētos tūrisma maršrutus, kamēr atradis savu aicinājumu eks­kursiju vadīšanā.

Tika sagatavoti aizraujoši maršruti pa visiem Latvijas nova­diem, arī Lietuvu un Igauniju, bija iespējams grupas aizvest arī uz Maskavu, Pēterburgu, Ļvovu un vēl tālāk. Šobrīd jau nova­dītas aptuveni tūkstoš ekskursijas. Pamazām krājās materiāli par visiem Latvijas rajoniem, tad tie pārauga milzīgā kartotēkā jau par atsevišķiem pagastiem, kur katram no tiem izveidota mape ar avīžu izgriezumiem; ziņām no dažādām enciklopēdijām; fak­tu pārbaudei korespondences ar vietējiem varas pārstāvjiem un novadpētniekiem; paša uzņemtiem attēliem un diapozitīviem. Jau tapušas vairākas kultūrvēsturiskas grāmatas, ievērojamākā ko­pā ar Ivaru Vīku - enciklopēdija "Iepazīsim Latviju. Kurzeme" (1993). Tikai nenokārtotas materiālās puses dēj šīs sērijas turpi­nājums jāmeklē nelielākos izdevumos - jau publicētos un vēl iecerētos, piemēram par Zemgales trim pagastiem. Privātajā kar­totēkā savāktās vērtības un autora zināšanas jau izmanto gan­drīz visi jaunāko enciklopēdisko izdevumu veidotāji, arī folklo­risti nespēj uzsākt kāda Latvijas novada pētniecību bez ieskatīša- nās šajā bagātajā krātuvē.

Grāmatas autors atšķiras no citiem novadpētniekiem un kul- tūrvēsturniekiem ar apzinātā areāla plašumu, ar nemitīgo krāju­ma papildināšanu un ieguldīto pārbaudes darbu. Arī Latviešu folkloras krātuvē nepārtraukti tiek kuplināts personīgais fonds 12049 J ar jauniem nostāstiem, teikām un pieredzējumu pierak­stiem, rūpīgi pētīti senākie vākumi. Dažkārt savos ceļojumos autors meklē un interesējas ari par to līko bērzu, kurā sēdējusi ragana, par to velna dusmās savērpto priedi klusā kapsētā, par to koku muižas parkā, zem kura apglabāts vietējais "kundzeņš". Dokumentos izlasītais vienmēr tiek saliedēts ar dabā ieraudzīto, rakstos tiek uzburta ne tikai senatnē iespējamā aina, bet arī vēla­mā. Par to varējām pārliecināties, apskatot un piedaloties sarunā ar Konrādiju (Hermani IV) gauži nopostītajā Skursteņu muižā.

Pie oriģinālā materiāla autors pārstrādātā veidā pievienojis ari agrāk publicētos materiālus, kas izkaisīti dažādos preses izde­vumos. Gandrīz puse no tiem veltīti Vidzemei, jūtams, ka rak­stītāja sirds meklējama Burtnieku un Matīšu pusē. Grāmata at­klāj autora poētisko dabu, labās tehniskās zināšanas, interesi va­lodniecībā un folkloristikā, nekad nav arī aizmirsts pieminēt, kā­di koki aug pie aprakstītajām mājām, kur meklējami dižkoki, kur ceļā pamanāmas vējslotas, kas cēlis un projektējis jaunās ēkas. Autora erudīcija palīdz atklāt kļūdas fotogrāfijās Latviešu kon­versācijas vārdnīcā. Viņam sāp zaudētie pieminekļi - piemēram, Krustrija Drustos, "pateicīgo latviešu" izturēšanās pret Merķeli Katlakalnā un sabrauktie stārķi ceļā uz Bauņiem. Viņš bieži aici­na - nepaiesim garām, ir vērts apskatīt! Folkloristi visvairāk pa­teicīgi grāmatas radītājam par to, ka viņš paspējis pamudināt teicēju Marijanu Aunu pierakstīt un atsaukt atmiņā savas dzim­tās Rikavas vēstures notikumus, ka viņš uzklausījis un fiksējis "latvju virsnieka Nr. 35473" Roberta Gabra teikas un stāstus.

Vēlējums lasītājam apsekot grāmatā minētās vietas un kļūt pašam par bijušā meklētāju.

Māra Vīksna (LFK)