Neiepazītā Latvija

ASPAZIJAS LAUKUMS AUCĒ

Pilsētā, kas katru gadu 4. martā svin savu vārdadienu, gal­venā iela nosaukta Raiņa vārdā. Varbūt tāpēc, ka pilsētas tiesī­bas 1929. gadā tai piešķirtas tieši Raiņa dzimšanas dienā, līdz 1929. gadam tā gan bija Lielā iela, vienu laiku pat Fridriha iela (nosaukta barona Mēdema vārdā). Arī pati pirmā celtne Aucē atrodas Raiņa ielā 29, kur kopš 1897. gada atrodas aptieka (di­bināta gan jau 1884. gadā, kad tā atradās Vecauces muižas dok­torāta telpās).

Ja Raiņa ielas nosaukumam zināms pamatojums, tad kā radies Aspazijas laukums, kas šai ielai piekļaujas? Tas sākotnēji bijis Tirgus laukums, tad piemērots jaunam laika periodam pil­sētas vēsturē kā Pionieru laukums. Varbūt tiešām izdomāts kā Rainim piemērotākais?

Tirgus vairs šeit neatrodas, tas iemitinājies pāri ielai Raiņa ielas 5/7 namā, tātad nokļuvis zem jumta (tiešā nozīmē). Pil­sētiņa nav liela, senāk pietika, ka tas darbojās tikai otrdienās un

piektdienās. Pārējās dienās laukumā mazgāja automašīnas. Lau­kuma vidū bija apaļš paviljons ar kolonnām (redzams 20. gadu attēlos), pie kura ūdens pievads. Sākumā bijis kā tirgus pavil­jons, vēlāk tur tirgotas avīzes. Dažas reizes gadā laukumā vie­sojies cirks, gadījušies pat divi reizē. Paviljons kopā ar tualetes ēku esot nojaukts 2. pasaules kara laikā, vēl 1940. gadā pie tā teiktas runas. Kara gados pusi laukuma aizņēmusi karagūstek- ņu nometne, pēc kara - padomju karavīru brāļu kapi. Kā pir­mo apglabājuši karavīru, kas mēģinājis izvarot aptiekas darbi­nieci, kurai izdevies iedarbināt viņa rokas granātu un abi aizgā­juši bojā. Uz karavīra kapa, protams, bijis uzraksts "Kritis par Dzimteni". Vēlāk brāļu kapus pārcēla pie Albrekšu kapiem, tur tagad 3778 apbedījumi ar V. Rapiķa veidoto pieminekli.

Kad radies pašreizējais avīžu kiosks, to man neizdevās uzzināt, cilvēki atceras tikai to, ka 1952. gada vasarā tad jau izveidotajā parkā vasaras praksē studenti paņēmuši centneru smago lauvas skulptūru un uzcēluši uz kioska jumta. Lau­kumā bijis arī Staļina piemineklis, kas tagad esot meklējams tuvējā purva dziļumos, zēna un meitenes ģipša figūras ar pio­nieru kaklautiem, katrs savā parka stūrī. Kiosks remontēts 2000. gadā, lai iespējami mazāk atšķirtos no bijušā, parks ari tiek rekonstruēts.

Kā te izskatījies senāk, nemaz nav grūti uzzināt. No pīkst. 10 līdz 22 var ieiet kafejnīcā "Smidta nams" Miera ielā 25, un apskatīt senas fotogrāfijas ar aprakstiem. Pirms vai pēc apska­tes var ari nobaudīt "Smidta karbonādi" vai "dārzeņu karbo­nādi". Fotogrāfijā kafejnīcas vietā redzams otrās šķiras resto­rāns, Cielava apavu darbnīca un Bušmaņa ceptuve-veikals. It kā vēl senāk šeit bijis Ješu krogs. No senā uzraksta paliekām var saprast, ka ēkai ir bijis kāds sakars ar zārkiem. Kafejnīcas otrajā stāvā agrāk bijusi sarīkojumu zāle.

Iepretī Smidta namam Aspazijas laukumā 9 bijušā Auces pilsētas Namsaimnieku biedrības priekšsēdētāja Hehta nams, celts 20. gs. 20. gadu beigās, bet 70. gadu sākumā tam uzcelts vēl trešais stāvs. Augusta Hehta (1893-1936) kabinetā šajā na­mā stāvējis biedrības zīda karogs, gaiši zils ar mājas attēlu vidū.

Viņš bijis profesionāls cīkstonis grieķu-romiešu cīņā; apglabāts Sniķerkalna kapos.

Ēka Aspazijas laukumā 10 saistīta ar aktrises Veras Griba- čas bērnību. Sen jau aizmūrētas durvis pirmajā stāvā pa labi uz bijušo frizētavu - vienu no 8 Auces frizētavām. Tur strādāja labs un dārgs meistars - Veras tēvs, kurš savu salonu iekārtojis 1922. gadā. Bērnībā viņa mazgājusi baltās linu salvetes, kuras bija vajadzīgas bārdas skūšanai. Tad viņa sapņoja dzīvē kļūt par veļas mazgātāju, varētu būt arī sētniece - paticis tai palīdzēt. Ja nu tas nesanāk, nekas nebūtu pretī arī studēt - par saldēju­ma pārdevēju. Ēkā (1894) Aspazijas laukumā 5 tagad atrodas Silvas Bronušas frizētava salons "Aspazija", kas vairākkārt ie­guvusi pirmo vietu Latvijas konkursā.

Veikala Fortūna vietā tagad grūti iedomāties kādreizējo as­toņgadīgās skolas ēku.