Pilsētā, kas katru gadu 4. martā svin savu vārdadienu, galvenā iela nosaukta Raiņa vārdā. Varbūt tāpēc, ka pilsētas tiesības 1929. gadā tai piešķirtas tieši Raiņa dzimšanas dienā, līdz 1929. gadam tā gan bija Lielā iela, vienu laiku pat Fridriha iela (nosaukta barona Mēdema vārdā). Arī pati pirmā celtne Aucē atrodas Raiņa ielā 29, kur kopš 1897. gada atrodas aptieka (dibināta gan jau 1884. gadā, kad tā atradās Vecauces muižas doktorāta telpās).
Ja Raiņa ielas nosaukumam zināms pamatojums, tad kā radies Aspazijas laukums, kas šai ielai piekļaujas? Tas sākotnēji bijis Tirgus laukums, tad piemērots jaunam laika periodam pilsētas vēsturē kā Pionieru laukums. Varbūt tiešām izdomāts kā Rainim piemērotākais?
Tirgus vairs šeit neatrodas, tas iemitinājies pāri ielai Raiņa ielas 5/7 namā, tātad nokļuvis zem jumta (tiešā nozīmē). Pilsētiņa nav liela, senāk pietika, ka tas darbojās tikai otrdienās un
piektdienās. Pārējās dienās laukumā mazgāja automašīnas. Laukuma vidū bija apaļš paviljons ar kolonnām (redzams 20. gadu attēlos), pie kura ūdens pievads. Sākumā bijis kā tirgus paviljons, vēlāk tur tirgotas avīzes. Dažas reizes gadā laukumā viesojies cirks, gadījušies pat divi reizē. Paviljons kopā ar tualetes ēku esot nojaukts 2. pasaules kara laikā, vēl 1940. gadā pie tā teiktas runas. Kara gados pusi laukuma aizņēmusi karagūstek- ņu nometne, pēc kara - padomju karavīru brāļu kapi. Kā pirmo apglabājuši karavīru, kas mēģinājis izvarot aptiekas darbinieci, kurai izdevies iedarbināt viņa rokas granātu un abi aizgājuši bojā. Uz karavīra kapa, protams, bijis uzraksts "Kritis par Dzimteni". Vēlāk brāļu kapus pārcēla pie Albrekšu kapiem, tur tagad 3778 apbedījumi ar V. Rapiķa veidoto pieminekli.
Kad radies pašreizējais avīžu kiosks, to man neizdevās uzzināt, cilvēki atceras tikai to, ka 1952. gada vasarā tad jau izveidotajā parkā vasaras praksē studenti paņēmuši centneru smago lauvas skulptūru un uzcēluši uz kioska jumta. Laukumā bijis arī Staļina piemineklis, kas tagad esot meklējams tuvējā purva dziļumos, zēna un meitenes ģipša figūras ar pionieru kaklautiem, katrs savā parka stūrī. Kiosks remontēts 2000. gadā, lai iespējami mazāk atšķirtos no bijušā, parks ari tiek rekonstruēts.
Kā te izskatījies senāk, nemaz nav grūti uzzināt. No pīkst. 10 līdz 22 var ieiet kafejnīcā "Smidta nams" Miera ielā 25, un apskatīt senas fotogrāfijas ar aprakstiem. Pirms vai pēc apskates var ari nobaudīt "Smidta karbonādi" vai "dārzeņu karbonādi". Fotogrāfijā kafejnīcas vietā redzams otrās šķiras restorāns, Cielava apavu darbnīca un Bušmaņa ceptuve-veikals. It kā vēl senāk šeit bijis Ješu krogs. No senā uzraksta paliekām var saprast, ka ēkai ir bijis kāds sakars ar zārkiem. Kafejnīcas otrajā stāvā agrāk bijusi sarīkojumu zāle.
Iepretī Smidta namam Aspazijas laukumā 9 bijušā Auces pilsētas Namsaimnieku biedrības priekšsēdētāja Hehta nams, celts 20. gs. 20. gadu beigās, bet 70. gadu sākumā tam uzcelts vēl trešais stāvs. Augusta Hehta (1893-1936) kabinetā šajā namā stāvējis biedrības zīda karogs, gaiši zils ar mājas attēlu vidū.
Viņš bijis profesionāls cīkstonis grieķu-romiešu cīņā; apglabāts Sniķerkalna kapos.
Ēka Aspazijas laukumā 10 saistīta ar aktrises Veras Griba- čas bērnību. Sen jau aizmūrētas durvis pirmajā stāvā pa labi uz bijušo frizētavu - vienu no 8 Auces frizētavām. Tur strādāja labs un dārgs meistars - Veras tēvs, kurš savu salonu iekārtojis 1922. gadā. Bērnībā viņa mazgājusi baltās linu salvetes, kuras bija vajadzīgas bārdas skūšanai. Tad viņa sapņoja dzīvē kļūt par veļas mazgātāju, varētu būt arī sētniece - paticis tai palīdzēt. Ja nu tas nesanāk, nekas nebūtu pretī arī studēt - par saldējuma pārdevēju. Ēkā (1894) Aspazijas laukumā 5 tagad atrodas Silvas Bronušas frizētava salons "Aspazija", kas vairākkārt ieguvusi pirmo vietu Latvijas konkursā.
Veikala Fortūna vietā tagad grūti iedomāties kādreizējo astoņgadīgās skolas ēku.