Kongo

3. Zārka iekšiene

Boeing 747 pasažieru moduļa vienā stūrī atradās trokšņa izolēta stiklašķiedras kabīne ar nolaižamu pārsegu un ne­lielu sakaru iekārtas ekrānu; šo iekārtu saukāja par zārku tās klaustrofobiskās sajūtas dēļ, kas radās, tajā strādājot Kad lidmašīna jau bija šķērsojusi pusi Atlantijas okeāna, Rosa iegāja zārkā. Viņa vēl pameta skatienu uz Eliotu un Eimiju, kas abi bija aizmiguši un skaļi krāca, Džensenu un Ērvingu, kas spēlēja «zemūdeņu ķeršanu» datorā, tad nolaida pārsegu.

Rosa bija nogurusi, bet viņa arī necerēja dabūt izgulē­ties tuvākajās divās nedēļās, kas, pēc viņas domām, būs vajadzīgas šai ekspedīcijai. Četrpadsmit dienu — 336 stundu — laikā viņas grupa vai nu pārspēs Eiropas—Japā­nas konsorciju, vai arī zaudēs šo sacensību un tiesības uz minerālu iegulu izpēti Zairas Virungas apvidū.

Sacensība bija jau sākusies, un Karena Rosa netaisījās padoties.

Viņa ievadīja Hjūstonas koordinātas, arī savu apzīmē­jumu un gaidīja, kamēr izsaukums tiks pieņemts. No šā brīža signālam būs piecu sekunžu kavējums abos virzie­nos, jo gan viņa, gan Hjūstonā sūtīs kodētu signālu pake­tes, lai izvairītos no pasīvajiem klausītājiem.

Uz ekrāna iemirdzējās: TREVISS.

Viņa atbildēja, uzrakstot: ROSA Tad pacēla telefona klausuli.

Riebīgas ziņas, — sacīja Treviss, lai gan tā nebija Trevisa balss, bet gan datora ģenerēts neizteiksmīgs audio- signāls.

Izstāstiet, — sacīja Rosa.

Konsorcijs braši darbojas, — sacīja Trevisa balss su­rogāts.

Detaļas, — pieprasīja Rosa un gaidīja piecas sekun­des. Karena iedomājās Trevisu Hjūstonas SVT, dzirdot vi­ņas datora pārveidoto balsi. Šis neizteiksmīgums prasīja citu runas veidu — ko parasti izteica uzsvars un intonā­cija, tagad vajadzēja pateikt tieši.

Viņi zina, ka jūs esat ceļā, — Trevisa balss nodlca. — Viņi sasteidz savus plānus. To visu vada vācieši — jūsu draugs Ribters. Es gatavojos pēc dažām minūtēm sarīkot iebarošanu. Tās nu būtu labās ziņas.

Un sliktās?

Pēdējās desmit stundās Kongo ir sagriezusies īsta elle, — sacīja Treviss. — Mums ir riebīgas GPZ.

Izdrukājiet, — vina sacīja. Uz ekrāna parādījās virs­raksts ĢEOPOLITISKAS ZIŅAS, kam sekoja blīva rind­kopa. Tajā bija teikts:

ZAIRAS VĒSTNIECĪBA VAŠINGTONĀ ZIŅO AUSTRUMU ROBEŽA AR RUANDU SLĒGTA/ BEZ PASKAIDROJUMA/ DOMĀJAMS IDI AMINA VIENĪBAS BĒG PĒC TAN- ZĀNUAS IEBRUKUMA UGANDĀ UZ AUSTRUMU ZAIRU/ SEKO SAGRĀVE/ BET FAKIl ATŠĶIRAS/ VIETĒJĀS CIL TIS KIGANI SACĒLUŠĀS/ ZINO PAR VARDARBĪBU UN

KANIBĀLISMU UTT/ MEŽOS DZĪVOJOŠIE PIGMEJI NEUZTICAMI/ NOGALINA VISUS IENĀCĒJUS MŪŽA­MEŽOS/ ZAIRAS VALDĪBA NOSŪTĪJUSI ĢENERĀLI MU­GURU (AKA MIESNIEKS NO STENLIJVIIJ\S)/ 'PAR KATRU CENU' IZBEIGT KIGANI SACELŠANOS/ SI­TUĀCIJA ĀRKĀRTĪGI NESTABILA/ VIENĪGĀ LEGĀLĀ IEKĻŪŠANA ZAIRĀ CAUR KINŠASU RIETUMOS/ JŪS NEVIENS NEATBALSTĪS/ BALTĀ MEDNIEKA MANRO ATRAŠANA PAR JEBKURU CENU ĀRKĀRTĪGI SVA­RĪGA/ NEĻAUJIET VIŅAM NONĀKT KONSORCIJA RO­KĀS LAI KO TAS MAKSĀ / JŪSU SITUĀCIJA ĻOTI BĪSTAMA/ LAI IZKULTOS VAJADZĪGS MANRO

Viņa skatījās uz ekrānu. Tās bija sliktākās iespējamās ziņas. Tad viņa jautāja:

Vai jums ir visjaunākās ziņas?

EIROPAS—JAPĀNAS KONSORCUĀ PAŠLAIK IETILPST MORIKAVA (JAPĀNA)/ GERLICH (VĀCIJA)/ VOORSTER (AMSTERDAMA)/ DIEMŽĒL ATRISINĀJUŠI VISAS NESASKAŅAS/ MŪS NOVĒRO NEVAR CERĒT UZ DRO­ŠIEM SAKARIEM/ SAGATAVOJIETIES UZ ELEKTRO­NISKIEM PRETPASĀKUMIEM UN KARA TAKTIKU DIVI- B MĒRĶA SASNIEGŠANAI/ VINI BŪS KONGO (DROŠS AVOTS)' 48 STUNDU LAIKĀ PAŠLAIK MEKLĒ MANRO

Kad viņi būs Tanžerā? — viņa pavaicāja.

Pēc sešām stundām. Jūs?

Pēc septiņām. Manro?

Par viņu neko nezinām, — atbildēja Treviss. — Vai varat viņu apturēt?

Pilnīgi droši, — atbildēja Rosa, — es tūlīt sarīkošu slazdus. Ja Manro nav ar mums, es jums apsolu, ka paies 72 stundas, pirms viņš tiks ārā no valsts.

Kas jums ir? — jautāja Treviss.

Čehu automāti. Atrasti mājā, ar viņa nospiedumiem, rūpīgi apstrādāti. Ar to vajadzētu pietikt.

Ar to vajadzētu pietikt, — Treviss piekrita. — Kā klājas pasažieriem? — Viņš domāja Eliotu un Eimiju.

Jauki, — Rosa atteica, — viņi neko nezina.

Lai tā ari paliek, — sacīja Treviss un nolika klausuli.