Kongo

3. Atgūšana

ĒRTS sauca šo procesu par «datu atgūšanu» vai reizēm — par «datu izcelšanu». Šie termini radīja iespaidu par dar­bību dziļjūras apstākļos, kas savā dīvainā veidā arī līdzinā­jās tai.

Atgūt vai izcelt datus nozīmēja izvilkt virspusē jēgu no milzīga elektroniskās informācijas daudzuma. Tāpat kā izcelšana no dzelmes, tas bija lēns un sarežģīts pro­cess, kura gaitā viens aplams solis varēja izraisīt neat­griezenisku pašu vērtīgāko elementu zudumu. Tādēļ jau ĒRTS bija īpašas speciālistu grupas šim darbam. Viena grupa pēc Trevisa norādījumiem ķērās pie video, otra — pie audio materiāliem.

Bet Karena Rosa jau nodarbojās ar video «izcelšanu». Sarežģīto procesu, ko viņa izmantoja, bija iespējams veikt tikai ar ĒRTS iekārtām.

Zemes resursu tehnoloģija bija samērā jauna kompānija, kas izveidojās 1975. gadā, lavīnveidā pieaugot informācijai par Zemi un tās resursiem. Satriecošs bija ĒRTS apstrādātā materiāla apjoms: tikai pavadoņa iMndsat uzņemto attēlu vien bija vairāk nekā piecsimt tūkstoši, katru stundu nāca klāt vēl 16. Tad vēl aerofotogrāfija, infrasarkanā fotogrā­fija, radara attēli — kopējais informācijas apjoms bija ap diviem miljoniem attēlu, kuriem katru stundu nāca klāt vēl 30. To visu vajadzēja reģistrēt un saglabāt tā, lai tā būtu acumirklī pieejama. ĒRTS līdzinājās bibliotēkai, kura katru dienu saņem 700 jaunu grāmatu. Nebija ne­kāds brīnums, ka bibliotekāri drudžaini strādāja dienu un nakti.

Šķita, ka ĒRTS apmeklētāji nespēj apjaust, ka pat ar datoriem šāda informācijas milzuma apstrāde pirms desmit gadiem būtu bijusi neiespējama. Viesi tāpat neizprata at­tēlu būtību — viņi tos uzskatīja par fotogrāfijām. Bet tās nebija fotogrāfijas.

Fotogrāfija ir 19. gadsimta ķīmisks informācijas glabā­šanas paņēmiens, kas izmanto gaismas jutīgos sudraba sāļus. ĒRTS izmantoja elektroniskas 20. gadsimta sistēmas, kas var šķist analogas pirmajām, tomēr būtiski atšķiras. Fotoaparātu vietā ĒRTS izmantoja daudzspeklru skanne- rus, filmas vietā — datoru atmiņas lentes. Patiesībā ĒRTS neinteresējās par «attēliem» parastajā vecmodīgās fotogrāfijas izpratnē. Kompānija pirka «datu uzņēmumus», ko vajadzības gadījumā pārvērta «datu attēlos».

Tā kā ĒRTS attēli bija tikai magnētiskā lentē fiksēti elektriski signāli, šos signālus varēja ļoti daudzveidīgi ap­strādāt Kompānijai bija 837 attēlu apstrādes programmas: pastiprināšanai, traucējumu noņemšanai, detaļu izcelšanai. Kongo videolentes apstrādē Rosa izmantoja 14 no tām — sevišķi tam statisko izlāžu pārpilnajam fragmentam, kurā parādās seja un roka, mirkli pirms antenas sadragāša- nas.

Vispirms viņa veica tā saucamo «mazgāšanas ciklu». Ar tā palīdzību viņa attīrīja attēlu no pelēkajām statisko izlāžu svītrām, norādot datoram attiecīgā toņa līnijas izmest no attēla.

Palika neaizpildītas līnijas. Tās vajadzēja aizpildīt Ta­gad dators centās uzminēt, kādas attēla daļas trūka.

Rezultātā bija iegūts attēls bez švīkām, tomēr neskaidrs un izplūdis. Lai palielinātu kontrastu, vajadzēja palaist citu programmu, bet tā radīja fāzu nobīdi, kuru novēršot pa­rādījās gaiši laukumi, kuri iepriekš bija nolīdzināti, bet, lai no tiem atbrīvotos, bija jāpalaiž vēl trīs programmas…

Kādu stundu viņa domāja tikai par tehniskiem paņē­mieniem un detaļām, tad pēkšņi «izsprāga» tīrs un skaidrs attēls. Karenai aizrāvās elpa. Uz ekrāna bija tumša, krun­kaina seja ar bieziem uzacu lokiem, glūnīgām acīm, pla­kanu degunu un biezām lūpām.

Uz ekrāna bija sastingusi gorillu tēviņa seja.

Treviss, galvu šūpodams, pārgāja pāri telpai pie viņas.

Beidzām pētīt to šņākšanu. Dators apstiprina, ka tā ir cilvēka elpošanas skaņa, kas nāk no vismaz četriem dažādiem avotiem, taču tas viss ir sasodīti dīvaini. Sa­skaņā ar analīzes datiem, skaņu rada ieelpa, nevis iz­elpa, kā tas parasts pie cilvēkiem.

Dators ir kļūdījies, — Rosa atteica. — Tas nav cil­vēks.

Un viņa norādīja uz attēlu ekrānā, šo gorillas seju.

Trevisu tas neizbrīnīja.

Mākslīgs.

Tas nav nekas mākslīgs.

Jūs aizpildījāt tukšumus un ieguvāt mākslīgu attēlu.

Pusdienlaikā tie «sunīšu» spēlētāji atkal ņergājās ar pro­grammām.

Par «sunīšu spēlētājiem» te sauca gados jaunus pro­grammētājus, kuriem piemita īpašība censties izmantot kā­dus datus sarežģītu spēlīšu veidošanai. Reizēm viņu spēles iejaucās citās programmās. Arī Rosa bija par to sūdzēju­sies.

Bet šis attēls ir īsts, — Karena uzstāja, rādīdama uz ekrānu.

Paklau, — Treviss iebilda, — pagājšnedēļ Harijs tī­rīja Karakoruma kalnu attēlu, bet saņēma atpakaļ spēlīti ar nosēšanos uz Mēness. Jums jānosēžas iespējami tuvu Makdonalda ēdnīcai; bezgala uzjautrinoši, — viņš devās prom. — Labāk ejiet uz biroju pie pārējiem. Mēs plāno­jam, kad atkārtot ekspedīciju.

Nākamo grupu vadīšu es.

Treviss papurināja galvu.

Pilnīgi izslēgts.

Ko darīt ar šo? — Karena norādīja uz displeju.

Šim attēlam es neticu. — Treviss atbildēja. — Go­rillas tā neuzvedas. Tas nevar būt nekas cits kā kļūda. — Viņš uzmeta acis pulkstenim. — Pašlaik mani interesē vienīgi tas, cik ātri iespējams nogādāt Kongo jaunu grupu.

4. Atkārtotā ekspedīcija

Treviss ne mirkli nebija šaubījies par nepieciešamību orga­nizēt jaunu ekspedīciju uz Kongo, vienīgais jautājums, kas viņu urdīja kopš brīža, kad pirmoreiz ieraudzīja no­metnes videoierakstu, bija — kā vislabāk to izdarīt Viņš bija saaicinājis visu nodaļu vadītājus — grāmatvedības, diplomātisko, ekspedīciju, ģeoloģijas, apgādes un juri­disko lietu speciālistus. Te nu viņi sēdēja, žāvādamies un acis berzēdami. Treviss sāka ar vārdiem:

— Es gribu, lai deviņdesmit sešu stundu laikā Kongo atkal strādātu mūsu ekspedīcija.

To pateicis, viņš atlaidās krēslā un ļāva sanākušajiem paskaidrot, kādēļ tas nav iespējams. Iemeslu bija daudz.

Nav iespējams visu nepieciešamo sagādāt un saga­tavot transportēšanai ātrāk kā simt sešdesmit stundās, — sacīja Kamerons, apgādes daļas vadītājs.

Atliksim Himalaju ekspedīciju un izmantosim viņu ekipējumu, — Treviss atbildēja.

Bet tā ir kalnu ekspedīcija.

Jūs varat pārkomplektēt ekipējumu deviņās stun­dās. — Treviss atkal nebija iespaidojams.

Bet mums nav ar ko to nosūtīt, — iebilda Lūiss, transporta daļas priekšnieks.

Korean Airlines ir brīvs viens 747, tas atrodas San­francisko. Viņi man paskaidroja, ka tas varētu būt šeit pēc

deviņām stundām. >

Viņu lidmašīna tur vienkārši nīkst? — neticīgi pār­vaicāja Lūiss.

Es domāju, — Treviss paskaidroja, — ka kāds cits pasūtītājs no tās pēdējā brīdī atteicies.

Bet ko tas maksās! — nostenējās grāmatvedis Er­vins.

Mēs tik ātri nedabūsim vīzas no Zairas vēstniecī­bas Vašingtonā, — iestarpināja Martins no diplomātiskās daļas. — Turklāt ir lielas šaubas, vai mēs tās dabūsim vispār. Kā zināt, mūsu pirmās ekspedīcijas vīzas tika izdo­tas uz to minerālu iegulu pētījumu tiesību pamata, ko mums devusi Zairas valdība, bet mums nav izņēmuma tiesību. Mums tika atļauts turp doties, bet tāpat arī japāņiem, vāciešiem un holandiešiem, kas ir izveidojuši kalnrūpnie­cības konsorciju. Pirmie, kas atrod iegulas, iegūst tiesības noslēgt līgumu. Ja Zairas valdībai radīsies aizdomas, ka mūsu ekspedīcijai kas atgadījies, tā anulēs mūsu tiesības un ļaus šim Eiropas—Japānas konsorcijam izmēģināt laimi. Kinšasā pašlaik apgrozās kādi trīsdesmit Japānas tirdznie­cības pārstāvji, kas šķiež jēnas kā ūdeni.

Jums taisnība, — piekrita Treviss, — gadījumā, ja kļūs zināms, ka mūsu ekspedīcijai kaut kas atgadījies.

Tas notiks tai pašā mirklī, kad sāksim noformēt vī­zas.

Mēs tās nesāksim noformēt Ir zināms, — Treviss skaidroja, — ka mums Virungā ir ekspedīcija. Ja vēl viena neliela grupa tiek tur pietiekoši ātri nogādāta, ne­viens pat nepamanīs, ka tā nav tā pati.

Bet kā tad tās personāla vīzas, kas vajadzīgas, lai šķērsotu robežas, un kurās norādīts…

Sīkumi, — Treviss viņu pārtrauca, — tāpēc jau pa­saulē ir šņabis.

Treviss ar to domāja kukuļus ierēdņiem, kas bieži vien bija — alkoholiskie dzērieni. Daudzās pasaules ma­lās ekspedīcijas mēdza ierasties ar degvīna kastēm un krietnu krājumu citu tikpat vērtīgu preču — tranzistoru radiouztvērējiem un Polaroid fotoaparātiem.

Sīkumi?! Bet kā jūs domājat šķērsot robežu?

Būs jānolīgst kāds drošs vīrs. Varbūt Manro.

Manro? Viņš rīkojas pārāk rupji. Zairas valdība viņu nevar ciest

Viņš ir atjautīgs un pārzina to apvidu.

Mārtiņš, diplomātijas speciālists, noklepojās un sacīja: — Nezinu, vai man te kas darāms. Šķiet, ka jūs iesa­kāt ievest suverēnā valstī nelegālu grupu agrākā Kongo algotņa vadībā…

Jūs maldāties, — Treviss atcirta, — mans pienākums ir nosūtīt atbalsta grupu tiem mūsu ļaudīm, kas jau tur atrodas. Tā gadās bieži. Man nav pamata domāt ka kā­dam kaut kas būtu noticis; parasta papildu grupa. Man nav laika iet oficiālo ceļu. Varbūt es kļūdos, nolīgdams kādu, bet ne vairāk.

13. jūnija naktī apmēram ceturksni pirms pusnakts nā­kamās ĒRTS ekspedīcijas sagatavošana un darba kārtība bija izplānota un dators to bija apstrādājis. 747 ar pilnu kravu varēja pacelties no Hjūstonas astoņos nākamajā va­karā, 14. jūnijā, tad lidmašīna būtu Āfrikā 15. jūnijā, kur to sagaidītu Manro vai «kāds viņam līdzīgs», bet pilna grupa ierastos paredzētajā vietā Kongo 17. jūnijā.

Deviņdesmit sešu stundu laikā.

2-106

No galvenās datu apstrādes telpas Karena Rosa caur stikla sienām varēja vērot Trevisa kabinetu un strīdus, kas tur notika Savā loģiskajā prātā viņa nosprieda, ka Tre­viss ir iegāzis pats sevi, izdarot aplamus secinājumus no nepietiekamas informācijas. Karena juta, ka nav jēgas do­ties uz Kongo, nezinot, kam būs jāstājas pretī. Viņa pa­lika sēžot pie sava termināla, pārbaudot iegūto attēlu.

Karena ticēja šim attēlam, bet kā piespiest noticēt Tre- visu?

Ārkārtīgi sarežģītajā ĒRTS datu apstrādes pasaulē visu laiku pastāvēja iespēja, ka informācija sāks «peldēt» — ka attēli atrausies no realitātes līdzīgi kā kuģis no mu- liņa. īpaši viegli tas varēja gadīties, kad tika veiktas daudz­kārtīgas manipulācijas ar datu bāzēm — kad miljons pun­ktu tika grozīti datora radītā hipertelpā.

Tieši tādēļ ĒRTS bija izstrādātas citas metodes da­tora pārveidoto attēlu pārbaudei. Karena izmēģināja goril­las attēlu ar divām šādām programmām. Pirmā bija ANNK, «animācijas noteikts nākamais kadrs». Tā deva iespēju ap­strādāt videoierakstu tā, it kā tas būtu kinofilma, secīgu attēlu virkne. Datoram tika «parādīti» vairāki šādi attēli un dots uzdevums izveidot nākamo, ko tad salīdzināja ar reālo iegūto attēlu.

Viņa izmēģināja astoņus «nākamos kadrus», un tie sa­krita. Ja datu apstrādē bija ieviesusies kļūda, tad tā bija pastāvīga kļūda.

Šāda rezultāta iedrošināta, viņa izmantoja «ātru un ap­tuvenu telpiskumu». Plakanajam videoattēlam tika piešķirti zināmi trīsdimensiju raksturlielumi, balstoties uz krāsas intensitātes parametriem. Vienkāršoti izsakoties, dators tik­lab deguna vai kalnu grēdas ēnu uztvēra kā pazīmi, ka šis objekts paceļas pāri apkārtējai virsmai. Izveidotos attēlus varēja pārbaudīt pēc šiem pieņēmumiem. Gorillam kusto­ties, dators apstiprināja, ka attēls patiešām ir telpisks un sakarīgs.

Tas izgaisināja pēdējās šaubas par attēla patiesumu.

Karena devās pie Trevisa.

Pieņemsim — es noticu šim attēlam, — Treviss, pieri raukdams, sacīja. — Bet es vēl arvien nesaprotu, kādēļ jums būtu jāvada šī ekspedīcija.

Ko atklāja otrā grupa? — Rosa jautāja.

Kāda otrā grupa? — Treviss nevainīgi pārjautāja.

Jūs iedevāt to pašu lenti citai «izcēlāju» grupai, lai pārbaudītu manu atklājumu.

Treviss uzmeta acis savam pulkstenim.

Viņi vēl neko nav izlobījuši. — Un piemetināja: — Visiem taču zināms, cik ātri jūs strādājat

Karena pasmaidīja.

Tieši tādēļ arī nepieciešams, lai nākamo ekspedīciju vadītu es. Es pārzinu šo datu bāzi, jo es to izveidoju. Un, ja nu reiz jūs sūtāt nākamo grupu uz turieni, pirms šī gorillas mīkla ir atminēta, jums atliek tikai cerēt, ka šīs grupas vadītājs spēs pietiekoši ātri manipulēt ar datiem, atrazdamies Kongo. Šoreiz jums datora urķētājs ir ne­pieciešams. Vai arī nākamā ekspedīcija piedzīvos tādu pašu galu kā šī, jo jūs vēl arvien nezināt, kas ar to notika.

Treviss ilgi lūkojās uz Karenu, sēdēdams pie sava rak­stāmgalda. Viņa šaubas Karena uztvēra kā zināmu pie- laidības pazīmi.

Un es vēlos konsultēties ārpus kompānijas, — Ka­rena piemetināja.

Pie kāda speciālista?

Jā. Viņš ir mūsu stipendiātu sarakstā.

Riskanti, — Treviss novērtēja. — Man prātā nav nā­cis pašlaik iesaistīt šajā lietā ļaudis no ārpuses. Jūs zi­nāt, ka konsorcijs mums min uz papēžiem. Šāds solis pa­lielina informācijas noplūdes iespējamību.

Tas ir svarīgi, — Rosa uzstāja.

Treviss nopūtās.

Ja jums tā šķiet — labi, lai notiek, — viņš nopūtās vēlreiz. — Tikai neaizkavējiet savu grupu.

Karena Rosa jau kravāja materiālus.

Palicis viens, Treviss rauca pieri, pārdomādams savu lēmumu. Pat ja šī nākamā Kongo ekspedīcija noritētu pa galvu pa kaklu, turp un atpakaļ mazāk nekā 15 dienās, viņu izdevumi tik un tā pārsniegtu trīssimt tūkstošus do­lāru. Padome trakos par to, ka nepārbaudīts, 24 gadus vecs jauniņais skuķis tiek nosūtīts ekspedīcijā un vēl ar tādu atbildību. Turklāt tik svarīgā projektā, kur likmes bija milzīgas un kompānija pārsniegusi visus laika un iz­devumu limitus. Un šī Rosa bija tik salta, viņa noteikti izrādīsies slikta ekspedīcijas vadītāja, atsvešinot arī citus tās dalībniekus.

Tomēr Trevisam bija arī kāda nojauta attiecībā uz «Ro­sās ledāju». Par viņa vadības fdozoftju vēl kopš «lietus izsaucēja» laikiem bija kļuvis nodot projekta vadību tam, kurš visvairāk varētu gūt 110 tā izdošanās un visvairāk zaudēt, ja projekts izgāžas.

Viņš pievērsās savam terminālam, kas atradās blakus rakstāmgaldam.

Treviss, — viņš sacīja, un ekrāns iegaismojās.

Psihogrāfijas failu, — Treviss pieprasīja.

Uz ekrāna parādījās atbilstošie paziņojumi.

Rosa, Karena.

Uz ekrāna parādījās MIRKLIS PĀRDOMĀM. Tas bija ieprogrammēts paziņojums, kas nozīmēja, ka informācija tiek meklēta. Treviss gaidīja.

Tad ekrānu piepildīja psihogrāfijas atzinums. Katrs ĒRTS darbinieks bija izgājis intensīvu triju dienu psiholo­ģiskās testēšanas ciklu, lai noteiktu ne tikai prasmes un iemaņas, bet ari vājās vietas. Rosās vērtējumam, kā Tre­visam likās, vajadzētu padomi pārliecināt.

AUGSTI ATTĪSTĪTAS PRĀTA SPĒJAS / LOĢISKA / ELASTĪGA / ATJAUTĪGA / DATU IZJŪTA / DOMĀŠANA PIEMĒROTA ĀTRI MAINĪGIEM APSTĀKĻIEM / VĒRSTA UZ NOSPRAUSTO MĒRĶU SASNIEGŠANU / SPĒJĪGA UZ ILGSTOŠU GARĪGU PIEPŪLI

Izskatījās pēc brīnišķīga nākamās Kongo ekspedīcijas vadītaja apraksta. Viņš paskatījās talako, meklējot negatīvas īpašības. Tālākais vairs nebija tik pārliecinošs.

JAUNA UN NEIEJŪTĪGA / KONTAKTA TRŪKUMS AR KOLĒĢIEM / VALDONĪGA / INTELEKTUĀLI AUGST­PRĀTĪGA / NEJŪTĪGA / VĒRSTA IJZ PANĀKUMU GŪŠANU PAR JEBKURU CENU

Un tad sekoja «apvērsuma» apraksts. Pats šis personī­bas apvērsuma jēdziens bija radies ĒRTS testu gaitā. Tas nozīmēja, ka jebkura dominējošā rakstura iezīme stresa apstākļos var pārvērsties savā pretpolā: izlēmīgi cil­vēki pēkšņi varēja kļūt bērnišķīgi, histēriskie pēkšņi kļūt ledaini mierīgi. Un loģiskie — neloģiski.

APVĒRSUMA PROGNOZE: VALDOŠĀ (IESPĒJAMI NEVĒLAMĀ) OBJEKTIVITĀTE VAR TIKT ZAUDĒTA, JA VĒLAMAIS MĒRĶIS ŠĶIET ESAM TUVU / TIEKSME PĒC PANĀKUMIEM VAR IZRAISĪT BĪSTAMI NELO­ĢISKAS REAKCIJAS / TĒVIŠĶĪGI, AIZBILDNIECISKI RAKSTURI TIKS ĪPAŠI NOMELNOTI / OBJEKTS JĀ- PĀRRAUGA FĀZĒ, KAD DARBĪBA TUVOJAS MĒRĶA SA­SNIEGŠANAI

Treviss paskatījās ekrānā un nosprieda, ka šādi apstākļi gaidāmajā Kongo ekspedīcijā ir augstākajā mērā neiespējami. Viņš izslēdza datoru.

Karenu Rosu uzmundrināja jauniegūtās pilnvaras. Ne­ilgi pirms pusnakts viņa savā terminālā atvēra stipen­diātu sarakstu. ĒRTS bija dažādu profilu faunas speciālisti, kurus kompānija atbalstīja ar personālām stipendijām no bezpeļņas fonda, kas saucās Zemes resursu savvaļas dabas fonds. Stipendiju saraksts bija veidots pēc taksonomijas principa. Zem virsraksta «Primāti» viņa atrada 14 vār­dus, to skaitā dažus no Borneo, Malaizijas un Āfrikas, kā arī Savienotajām Valstīm. No ASV te bija minēts tikai viens gorillu pētnieks, primatologs Dr. Pīters Eliots no Ka- lifornijas universitātes Bārklijā.

Atvērtajā failā bija norādīts, ka Eliotam ir 29 gadi, viņš ir neprecējies, docents bez posteņa Zooloģijas no­daļā. Galvenā pētījumu tēma bija apzīmēta kā «Primātu saziņa (gorillas)». Finansiāls pabalsts tika sniegts kādam Eimijas projektam.

Viņa paskatījās pulkstenī. Hjūstonā bija tieši pusnakts, Kalifornijā desmit vakarā. Viņa uzgrieza uz ekrāna redzamo mājas telefona numuru.

Hallo, — atsaucās piesardzīga vīrieša balss.

Doktors Pīters Eliots?

Jā… — Balsī skanēja piesardzība un šaubas. — Vai jūs esat žurnāliste?

Nē, — Karena sacīja — Te runā doktore Karena Rosa Hjūstonā. Esmu saistīta ar ZRSD fondu, kas finansē jūsu pētījumus.

Ak, jā… — Balss vēl aizvien bija piesardzīga. — Jūs esat pārliecināta, ka neesat žurnāliste? Man jums jāsaka, ka es šo sarunu ierakstu kā iespējamu juridisku doku­mentu.

Karena Rosa šaubījās. Vismazāk jau nu viņai bija va­jadzīgs kāds paranoidāls zinātnieks, kas ieraksta ĒRTS sa­runas. Bet viņa neko neteica.

Jūs esat amerikāniete? — viņš jautāja.

Protams.

Karena paskatījās uz monitoru, kur parādījās paziņo­jums: BALSS IDENTIFIKĀCIJA APSTIPRINOŠA ELIOTS, PĪTERS, 29 GADI.

Izklāstiet savu jautājumu, — sacīja Eliots.

Redziet, mēs grasāmies sūtīt ekspedīciju uz Virun- gas apkaimi Kongo un…

—Tiešām?! Kad dodaties turp? — balss pēkšņi bija pui­ciski satraukta.

Nu, patiesību sakot, mēs dodamies prom pēc divām dienām un…

Es gribu braukt līdzi, — Eliots paziņoja.

Karena bija tā pārsteigta, ka gandrīz nezināja, ko teikt

Redziet, doktor Eliot, tas nebija mans nolūks, pa­tiesībā…

Es turp taisos doties tik un tā, — sacīja Eliots. — Kopā ar Eimiju.

Un kas ir Eimija?

Eimija ir gorilla, — atbildēja Pīters Eliots.