Mollijas Mūnas hipnotiskais ceļojums laikā

pirmā nodaļa

Vecais tempļa priesteris salicis vilkās uz priekšu un gausi pildīja pienu lēpju lapu formas metāla šķīv­jos. Kamēr viņš to darīja, svētās žurkas steidzās ārā no patvēruma ēnā, lai padzertos. Priesteris tās uzskatīja par pārdzimušiem cilvēkiem. Viņš pie sevis nosmējās, kad žurkas pārskrēja pāri viņa kājām, un nosvieda uz grīdas sauju cukurotu augļu. Priesteris paklanījās daudzrokainā dieva statujas priekšā, pieskārās sarkanajam plankumam sev uz pieres, tad salieca līkās kājas un nometās ceļos.

Priesteris pie sevis prātoja, cik skaisti gan izskatās lielie, plakanie šķīvji katrs no tiem atgādināja baltu mēness ripu ar divdesmit tumšpelēkām žurkām ap to; tās malkoja pienu. Žurkas šķita līdzīgas spalvainām zied­lapām, un to sārtās astes trīsēja kā koku zari vējā.

Priesteris caur tempļa pīlāriem pameta skatienu uz saules pielieto ielu ārā. Trīs poniju pārdevēji kaulējās par samaksu, bet blakus tiem bērni skaļi tērgāja, vērojot dažus sivēnus rakņājamies notekā. Sari tērpušās sievie­tes pļāpāja, smeļot ūdeni no akas ar akmens grodiem, un blakus sprausloja kamielis, kam mugurā tika krauta nešļava. Ubags sēdēja sakrustotām kājām un ar degunu spēlēja stabuli. Svētā govs ar asti atgaiņāja mušas un pārlūkoja apkārtni.

Aiz govs atradās ļodzīga, no dēļiem sanaglota pan[1] būda. Pie tās no zirga nokāpa kāds vīrs ar šauru žurkas seju, lielām ūsām un violetu turbānu.

Sakārtojis savu zīda apģērbu, viņš nepacietīgi mīņā­jās, sitot pa putekļaino ceļu ar ādas kurpē tērptu kāju. Pan pārdevējs uzbēra brūnu beteļriekstu pulveri uz zaļas beteļpalmas lapas. Tam viņš pievienoja sarīvētu kokos­riekstu, anīsa sēklas un visam pa virsu uzlēja biezu, sar­kanu sīrupu. Tad pārdevējs visu satina vienā rullī un beidzot pasniedza elpas atsvaidzinātāju pircējam. Nepa­godinot iztapīgo pārdevēju ar uzmanību, smalkais vīrs paņēma košļājamo rullīti un iebāza mutē. Viņš nosvieda dažas monētas zemē pie tirgotavas īpašnieka kājām un, joprojām košļādams, atkal uzlēca zirgam mugurā.

Kad pan tirgotājs pagriezās, notika kas neiedomā­jams. Atskanēja skaļš BLĪKŠĶIS, un zirgs kopā ar jātnieku izzuda gaisā.

Pārdevējs izbīlī nometās ceļos.

Priesteris templī nošūpoja galvu. Tad viņš paklanījās žurkām, salika rokas un noskaitīja lūgšanu.