De Moljera kunga dzīve

26. nodaļa DIžA ATDZIMŠANA

Kurš gan spēj izdibināt komediantu dzīves līkumotos ceļus? Kurš gan pasacīs, kādēļ lugu, ko nedrīkstēja uz­vest 1664. un 1667. gadā, kļuva iespējams uzvest 1669. gadā?

Šī gada sākumā karalis, pieaicinājis Moljēru, teica:

— Es jums atļauju izrādīt «Tartifu».

Moljērs tvēra ar roku pie sirds, taču tika ar sevi galā, goddevīgi paklanījās karalim un izgāja. Viņš nekavē­joties sāka mēģinājumus. Tartifa loma tika uzticēta di Kruazī, pats Moljērs spēlēja Orgonu, Jubers — Per- nela kundzi, Toriljērs — Kleantu, Lagranžs — Valēru, bet Mariannu — Debrī kundze un Elmīru — Armanda. Pirmizrāde atdzimušajai lugai, kuras nosāukums tagad bija «Tartifs jeb Krāpnieks», notika piektajā februārī. Teikt, ka šī luga guva panākumus, būtu par maz. «Tar­tifa» pirmizrāde bija vesels notikums Parīzes teātru dzīvē, ienākumi sasniedza vēl nepieredzētu skaitli — divtūkstoš astoņsimt sešdesmit livrus.

Tieši pirmizrādes dienā Moljērs uzrakstīja karalim vēstuli:

«Majestāte! Kāds ļoti godīgs ārsts, pie kura man ir tas gods ārstēties, apsola pagarināt manu mūžu vēl par trīsdesmit gadiem, ja es viņa labā izlūgšos no Jūsu ma­jestātes kādu laipnību. Par atbildi uz to es viņam sa­cīju, ka tik daudz no viņa nemaz neprasu un būšu ap­mierināts, ja viņš apņemsies kaut vai nenogalināt mani.

Šī laipnība, valdniek, ir Jūsu Vensenas kapelas ka- noniķa vieta, kas pašlaik ir brīva. Vai gan es uzdrīk­stēšos arī to vēl lūgt no Jūsu majestātes tieši «Tartifa» dižās atdzimšanas dienā, atdzimšanas, kas nākusi ar Jūsu labvēlību? Pateicoties tai, es izlīgu ar svētuļiem. Tāpat, pateicoties tai, es izlīgšu ar ārstiem.

Bez šaubām, ar to man būtu izrādīts uzreiz pārāk

daudz laipnības, taču Jūsu majestatei tas varbūt neno­zīmē tik daudz.

Godbijības pilnā cerībā gaidu atbildi uz savu lūgumu.»

Bija runa par kanoniķa vietu ārsta Movilēna dēlam.

Karalis atsauca Moljēru pie sevis, un atkal, tāpat kā pirms dažiem gadiem pēc pirmā triju «Tartifa» cēlienu uzveduma, viņi palika vienatnē. Karalis paraudzījās Moljērā un nodomāja: «Cik stipri gan viņš novecojis!»

— Ko tad šis ārsts dara jūsu labā? — karalis apvai­cājās.

— Majestāte! — Moljērs viņam atbildēja. — Mēs ar viņu pļāpājam par visu ko. Laiku pa laikam viņš man izraksta zāles, un tikpat rūpīgi, kā viņš man tās izrak­sta, es tās nedzeru un arvien izveseļojos, jūsu majes­tāte.

Karalis sāka smieties, un ārsta Movilēna dēls acu­mirklī dabūja tīkoto kanoniķa vietu.

«Tartifam» sezonā notika trīsdesmit septiņas izrādes, un, kad sezonas beigās noslēdza rēķinus, noskaidro­jās, ka «Skopulis» ienesis desmit ar pusi tūkstošus livru, «Zoržs Dandēns» — sešus tūkstošus, «Amfitrions» — divi tūkstoši simt trīsdesmit livru, «Mizantrops» — di­vus tūkstošus, Pjēra Korneija «Rodoguns» dīvainu skaitli — astoņdesmit astoņas livras, bet «Tartifs» — četrdesmit piecus tūkstošus.