Acumirkļi

Tai baigā vakarā, kad neatnāci tu,

Kaut tevi sirsnīgi un ilgi gaidīju —

Ik mirkli steidzos, skatījos pa logu —

Līdz sapratu — tu mīļāk ej uz krogu.

Es raudāt nespēju, ne skaļi vaimanāt,

Ne tukšām ilūzijām sevi mierināt.

Es vilku gaismā senās vēstules —

Par vekseļiem tās saucām tu un es.

Tu biji atzinies, ka parādā man esi,

Kaut tagad droši vien šos vārdus apstrīdēsi;

Un tumsā ņirdza kāds — kad reiz tu sapratīsi:

Tik muļķi zeltu šķiež, kad vekseļiem pērk visi.

Tai vakarā tik vienu zināju:

Uz mīlas drupām sārtu uzkuršu

Un smiešos ārprātā, kad liesmās vaidot degs

Pret visu dzīvi izdots nesegts čeks.