Acumirkļi

Dun dobji soļi akmeņainās kāpēs.

Kurp ved šis ceļš? — Es nezinu, kur eju.

Vai atkal ļimšu vientulības sāpēs,

Vai liesmains prieks reiz apstaros man seju?

Draud, drūmi dārdot, dzīve neparastā,

Ķērc balsis riebīgas šai nerru karnevālā,

Bet tālā svētumā mirdz zeme neatrastā,

Un tukšs stāv templis vientulīgā salā.

Vai es lai palieku un līdzi griežos dejā?

Un dzeru līdz no saduļķotām akām?

Vai klusi aizeju ar apskaidrību sejā

Kā vientuļš tuksnesī pa stāvām kalnu takām?