Acumirkļi

Viltīgs, sprigans, mazs un melns

Lēkā drukas kļūdu velns.

Te viņš burtus ārā rauj,

Te tos čupu čupās krauj.

Kur ir vē, viņš ieliek pē,

Kas tur iznāk — mī un žē!

Sitam vīram — uzspļaut tikai

Endzelīna gramatikai!

Neatzīst tas punktus, komā,

Un, ja gadās labā omā,

Tad viņš goda vīru šķīstu

Pataisa par zagli īstu.

Korektors ar asu spalvu

Cenšas velnam nocirst galvu.

Bet šis mazais ir liels rakars,

Tam ar veco velnu sakars:

Tiklīdz galvu uzdur mietā,

Tūdaļ divas uzaug vietā.

Korektori, darbarūķi,

Cīnās kā ar niknu pūķi.

Tomēr, kad tā jāatzīstas,

Mēs šo blēdi neienīstam.

Sakot paldies drukas velnam,

Mēs sev tikai maizi pelnām.

Ja ar velniem netiks karots,

Izzudīs tad mūsu arods.

Kaut tikai tie redaktieri

Nesavilktu dusmās pieri,

Kad kāds velniņš, veikls kā kurts,

Paliek kādreiz nenodurts.

Traucot, svīstot, šķiežot spēkus,

Izlabojot velna grēkus,

Nostrādājies tā kā mors,

Beigās vainīgs — korektors!