Vai kādreiz būsiet manim draugs,
Vai tikai tie būs maldi?
Mēs iziesim, kur smaržo lauks
Un saule smej tik saldi?
Tik pazīstama liekas balss
Un soļu gaita liega.
Man aizmirstas, ka sirdī sals,
Kad trūks man Jūsu prieka...
Tik viegli, viegli runas līst,
Sirds nemanot līst pāri...
Un vēji dziedot apkārt klīst
Uz sauli, debess āri.
Un viss tik gaišs un labs man šķiet,
Jūs nākat ritmā blaku.
Nu soļojam, līdz saule riet,
Pa asfaltētu taku.