DVĒSELE TUMSĀ


Vai ārprāts tas, kas stīvām acīm manī raugās

un kaitinoši skaļi smej?

Nē, tā jau dvēsele ir tumsā, kas neprātīgos smieklos

asras lej.

Tā raud, ka sapņu priekškars norauts tika, kas īstenību sedz,

Un tagad tā tik zaimus un melus, viltu visur redz.

Nevienam nebūs redzēt, kas dvēslē dziļi kvēl,

Un tāpēc neprātīgi tā tumsā smiesies vēl.


Загрузка...