Acumirkļi

Kāds gan šis vakars savāds, gurdens un skumīgs

Apses drebēja gatvē, zvaigznes no debesīm lija.

Nebija žēli man zvaigžņu, ne arī birstošo lapu;

Mierīgi varēju domāt par dzīvi vai izraktu kapu.

Norima nemiers un sāpes, kas izdzina mani laukā, -

Vakaram nākot, tā mitas lietus un brāzmaina auka.

Bezgala vientuļas skumjas kā smaga magoņu elpa

Uzgūlās dvēselei. Rudens vējoja telpā.