— Vai drīzi būs pavasars? —
Vaicāju vēju.
— Būs klāt tas jau rītu. —
Es neticēju.
— Vai tālu vēl pavasars? —
Vaicāju vēju.
— Aiz birztalas stūra. —
Es neticēju.
— Ir klātu jau pavasars! —
Žužina vēji.
— Jau upes lauž ledu! —
Es neticēju.
Bet birzī, kur pērnējās
Lapas vēl čaukst,
Es skatos un brīnos —
Zils vizbulis plaukst.
Un sabar viņš mani:
— Tu šaubu gars,
Vai tici nu reizi —
Ir pavasars!