Šaubu smeldzi dvēsle jūt,
Tukšums bezgalīgs un sāpes...
Gribas tālāk, augstāk kļūt —
Tur, kur aizved zvaigžņu kāpes.
Tikai maskas garām iet,
Īstas sejas it nevienas.
Karnevālā trakot, smiet —
Prasa naktis, prasa dienas.
Bet, kad nogurums jau liedz
Dzīvot tālāk dzīvi skaļu, —
Šausmīgs ārprāts posta, kliedz,
Sirds sāk prasīt savu daļu.
Sirds grib mīlā degt un ciest,
Gaismā plaukt, ko lielums staro.
Sirds grib visu projām sviest,
Saules smaids ko neapgaro.