Acumirkļi

Vēl smaršās elpo mežs un ars,

Bet dābollauks jau kails un bars.

Un tālu laukā izkapts skan,

Jā, izkapts skan,

Un klusi raudāt gribas man:

Nāks rudens smagā briedumā,

Dzīs vasaru prom mūžībā,

Un atpakaļ vairs nenāks tā,

Jā, nenāks tā,

Kā atsaukt nevaram nekā.

Gan vasaras vēl nāks un ies

Un saules skūpstos šūposies,

Bet katra nāvei tuvāk trauc,

Jā, tuvāk trauc,

Līdz pienāk tā, kas projām sauc.