MAMUTOMĀNIJA


* * *

Un zini, pēc tam es izliecos pa logu un pēkšņi

jutu savās smadzenēs mamutu.

-----------------------------------------------

Jo nekas jau neizzūd, jo kādreiz mans lieliskais sencis

uz šo mamutu ir skatījies

un ir to nogalinājis, un

apēdis labāko gabalu.

Un tagad ir skaidrs, šis mamuts auļo manās asinīs...


Monta Kroma,

krāj. «Lūpas. Tu. Lūpas. Es.»


Nu redzat, kas noticis ar dzejnieci, kuras lieliskais sencis

bija apēdis mamuta

pakaļas šķiņķi (toreiz

vēl sanitārās kontroles nebija).

Tāpēc, latvieši, domājot

par savas tautas nākotni,

neskatieties uz cūkām,

nekaujiet cūkas

un neēdiet cūkas gaļu,

Jo, redzat, arī jūs kādreiz būsiet lieliski senči,

un tad jūsu pēcteču

smadzenēs un asinīs auļos...

Nu kas?


* * *

Un mamutīgi spīd mamutīga saule caur aizmamutotiem logiem, un viss šis mantojums mani pašu pārvērš mamutā.


Andris Bergmanis ,

krāj. «Uzdāvini man tīru sniegu»


Ja vienam mamuts tikai galvā,

Tad otrs pats jau mamuts spalvains

Un raksta mamutiskas dzejas,

Par kurām «laji» smīn un smejas.

Kad izies mamuti no modes

Un mini kleitas grauzīs kodes,

Varbūt pa zaļo dzejas mauru

Tad bradās milzu dinozauri?


Загрузка...