Kur zemi lai krāšņāku rastu,
Kam skaistākas dziesmas lai dzied,
Kā zemi pie dzintara krasta,
Kā zemi, kur ābeles zied.
Tā zeme ir dzimtene mana,
Te izaugt un dzīvot man ļauts.
Ik puķe tās vārdu man zvana,
Šo zemi par Latviju sauc.
Gadsimteņus mocīta, rāta,
Līdz kļuvusi padomju valsts,
Nu Latvija visiem ir māte
Un laimes un brīvības balsts.
Ja vairākas dzīves man būtu —
Par Latviju atdotu tās.
Lai dzimtene laimīga kļūtu,
Ikviens par to nomodā stās.