KĀ MEŽĀ SAUC, TĀ ATSKAN


Literāras parodijas

* * *

Bet naida nebija sirdī,

Un dusmas jau ātri plaka —

Kā lietus laikā irdnē

Pazūd runča kaka.


Māris Čaklais,

krāj. «Lapas balss»


Lai veiktu dzejā eksperimentus,

Var lietot arī ekskrementus.

Jo re, kā atskaņa uz «plaka»

It gauži noder runča kaka.


* * *

Ļaudis un mašīnas vienādi skan.

Ļaudis un vitrīnas vienādi skan.

Ļaudis un antenas vienādi skan.

Sieviete skan.

Vīrietis skan.


Monta Kroma,

žurn. «Zvaigzne»,

1969, 22. num.


Te atliek tikai papildināt,

Ka arī tukša muca skan.


* * *

Ar nāsīm mani skaļi ievelk iela.

Ja neesmu garda, nāsis mani izpūš

pēc brītiņa...

---------------------------------------------

Ja esmu garda, iela mani ievelk dziļāk.

----------------------------------------------

Katru rītu ar nāsīm mani skaļi ievelk iela,

Un es esmu platē,

Un iela ap mani

Zadinās: vai tu

Esi vieglā lillā

Un balti zaļi strīpaina?...


Monta Kroma,

žurn. «Liesma»,

1970, 6. num.


Es gāju pa ielu, un iela iešņauca mani nāsīs,

Bet ielai bija iesnas, un tā mani

Atkal izšķaudīja.

Tad iela iespēlēja mani platē

Un laida vaļā:

Vai tu esi lillā

No balti zaļi

Strīpainā piecdesmitgrādīgā?

Garāmgājēji grozīja

Galvas, bet

Milicis uzkliedza:

— Kurš te ir galīgi pillā? —

Es atskatījos, bet

Neviena tāda neredzēju.


Загрузка...