* * *
Bet naida nebija sirdī,
Un dusmas jau ātri plaka —
Kā lietus laikā irdnē
Pazūd runča kaka.
Māris Čaklais,
krāj. «Lapas balss»
Lai veiktu dzejā eksperimentus,
Var lietot arī ekskrementus.
Jo re, kā atskaņa uz «plaka»
It gauži noder runča kaka.
* * *
Ļaudis un mašīnas vienādi skan.
Ļaudis un vitrīnas vienādi skan.
Ļaudis un antenas vienādi skan.
Sieviete skan.
Vīrietis skan.
Monta Kroma,
žurn. «Zvaigzne»,
1969, 22. num.
Te atliek tikai papildināt,
Ka arī tukša muca skan.
* * *
Ar nāsīm mani skaļi ievelk iela.
Ja neesmu garda, nāsis mani izpūš
pēc brītiņa...
---------------------------------------------
Ja esmu garda, iela mani ievelk dziļāk.
----------------------------------------------
Katru rītu ar nāsīm mani skaļi ievelk iela,
Un es esmu platē,
Un iela ap mani
Zadinās: vai tu
Esi vieglā lillā
Un balti zaļi strīpaina?...
Monta Kroma,
žurn. «Liesma»,
1970, 6. num.
Es gāju pa ielu, un iela iešņauca mani nāsīs,
Bet ielai bija iesnas, un tā mani
Atkal izšķaudīja.
Tad iela iespēlēja mani platē
Un laida vaļā:
Vai tu esi lillā
No balti zaļi
Strīpainā piecdesmitgrādīgā?
Garāmgājēji grozīja
Galvas, bet
Milicis uzkliedza:
— Kurš te ir galīgi pillā? —
Es atskatījos, bet
Neviena tāda neredzēju.