Melnais zelts

Vienpadsmitā nodaļa

Pēc dažam dienām sāka pienākt pirmās atbildes uz informācijas pieprasījumiem par Tibo.

Viņa iespējamās kriminālās pagātnes pārbaude neko nedeva - nedz Savienotajās Valstis, nedz no Interpola puses. Viņa fotoattēli neatbilda neviena meklēta ļaundara uzņēmumiem. Aktīvu pārbaude neatklāja nekādas pret viņu izlietojamas ķīlas tiesības vai ierosinātas tiesas prāvas.

Ceturtdien Hauks sēdēja pie rakstāmgalda ar kafijas tasi un pētīja robežsargu informāciju par puisi, kurš bija īstenojis krāpšanos ar hipotēku, kad viņam piezvanīja Ričards Snells no Londonas.

- Man ir jaunas ziņas par to tipu, kuru jūs man lūdzāt pārbaudīt.

- Tibo, - Hauks apstiprināja. Viņš paķēra pildspalvu. Hauks nekad nebija ticies ar Snellu, taču anglis bija strādājis firmās Goldman un Kroll un bija ieguvis augstākā līmeņa vadītāja reputāciju. - Turpiniet.

- Vispirms, kā jau jūs ieteicāt, es pārbaudīju viņa vārdu Londonas Ekonomikas skolas absolventu sarakstos. Tur nav minēts neviens students ar vārdu Dīters Tibo, kas, kā jau zinu, nevienu nepārsteidz. Atradās Simons Tibo, kurš absolvējis skolu 1979. gadā. Vai esat pārliecināts, ka tā ir īstā mācību iestāde?

- Es vados tikai pēc tā, ko man teica, - Hauks atbildēja. Tas tikai apstiprināja Merilas Saimonsas vārdus.

- Vēl jūs teicat, ka esat pārbaudījuši sodāmības un Interpola reģistrus, - Snells turpināja. - Tādā gadījumā nav vajadzības atkārtoties. Es ātri pārskatīju abas investīciju sabiedrības, kuras jūs minējāt, Christiana Capital Partners un Trnis Croix. Abas faktiski ir čaulas uzņēmumi atsevišķiem fondiem, kas ir grūti atšifrējami. Pāris reižu tās tikušas pieminētas šejienes lietišķajā presē starp solītājiem, kas cenšas uzpirkt dažādus nekustamos īpašumus un internēta resursus. Kopumā to pārvaldība esošo aktīvu vērtība ir vairāk nekā simts miljonu eiro. Neviens īsti nesaprot, no kurienes nākusi šī nauda. Jūs pieminējāt kaut kādu saistību ar Beļģijas karalisko ģimeni...

- Fotoattēli ar viņiem esot apskatāmi Tibo Ņujorkas birojā.

- Pagaidām man vēl nav izdevies atrast tam apstiprinājumu. Protams, šīs ģimenes plešas plašumā. Eiropā ir vairāk attālu karalisko ģimeņu radinieku nekā parastu cilvēku. Taču neviens, kam ieminējos par Tibo, nav dzirdējis viņa vārdu saistībā ar šīm aprindām, Taj. Es turpināšu to pētīt. Tomēr man radās daži savādi jautājumi...

- Turpiniet.

- Tibo pats savā CV min darbu vairākās bankās. Kronen-bank Lihtenšteinā ir viena no tām. Tā ir banka, kas pagātnē tika pakļauta ciešākai novērošanai, un tas sakrīt ar laikā periodu, kad tur strādājis Tibo. Banka ir pazīstama kā iecietīga kredītiestāde cilvēkiem, kuri vēlas pārskaitīt aktīvus klusi un bez kādām pēdām. Viņi izveido instrumentus, ko sauc par Stiftung... Esat par tādiem dzirdējis?

- Atgādiniet man.

- Stiftung būtībā ir trasta fondi, - brits paskaidroja, - kas tiek pasargāti no ārējas izpētes, absolūti likumīgi, taču to patiesā labuma guvēja identitāte var izrādīties, teiksim tā, neskaidra. Tīšām. Šos aktīvus iespējams pārskaitīt no vienas bankas uz citu visā pasaulē, un tiem nav viegli izsekot.

Hauks bija ieguvis zināmu pieredzi ar pārskaitījumiem, kas tika veikti uz ārzonas kontiem, kad viņš bija centies atrast Čārlzu Frīdmenu saistībā ar Centrālās stacijas spridzināšanas lietu. Tiem bija ļoti grūti izsekot bez interpola ordera, kuru saņemt izrādījās teju neiespējami.

- Kronenbank ir neliela privātbanka, - Snells turpināja. - Tibo bija minēts kā Vermoegensuenvalter, kas nozīmē investīciju pārvaldnieku. Ari šī banka pirms kāda laika izpelnījās preses uzmanību tā saucamās "dublēšanās" dēļ. Viņi ņēma komisijas gan no klienta, gan brokera, pie kura tika ieguldīta klienta nauda, teiksim, ASV cennodroses fonda. Bez šaubām, tas viss varēja but pilnīgi likumīgi, taču šajā konkrētajā gadījumā ir iemesli, kas man liek aizdomāties.

- Kāpēc tā? - Hauks apjautājās.

- Es nezinu... Tibo kompānija min sabiedrību ar ierobežotu atbildību Simpston Mews kā vienu no nekustamā īpašuma darījumiem, kurā viņi līdzdarbojušies. Tas ir liels attīstības projekts pie Temzas. Līdz ar Kai Shek Waterfront projektu Sanhajā.

- Ahā.

- Es apjautājos zinošiem cilvēkiem. Neviens neko nav dzirdējis par kādu no Tibo uzņēmumiem šajā jomā. Pat nerunājot par kaut ko citu...

Hauks novicināja pildspalvu.

- Un kas tas būtu?

- Tibo min AMV banku Beļģijā kā vienu no savām agrākajām darbavietām. Es sazinājos ar bankas personāla daļas vadītāju. Viņu sauc Gruenss. Viņš apstiprināja, ka Dīters Tibo tiešām ir ieņēmis amatu šajā kredītiestādē. Laika posma no 1992. līdz 1994. gadam. Viņa amats bija lielāko kontu turētāju daļas vadītājs. Pieņemu, ka viņam vajadzēja rūpēties par galvenajiem noguldītājiem. Gruenss atcerējās, ka viņš esot bijis ļoti izdarīgs. Labi ieredzēts. Saņēmis labas atsauksmes no klientiem. 1994. gadā viņš pārgāja citā darbā.

- AG/Ю bankā Amsterdamā, - Hauks noteica, ieskatīdamies Tibo biogrāfijā.

- Nē. Gruenss atminējās, ka viņš kļuvis par kāda investīciju fonda pārvaldnieku Šveicē, - brits viņu pārlaboja.

- Ir pagājuši teju piecpadsmit gadi. Visi dokumenti ir noglabāti kādā arhīvā.

- Šveicē? Es to neredzu nekur Tibo biogrāfijā, - Hauks noteica, šķirstīdams papīrus.

- Nē, - Snells apstiprināja, - jūs to neieraudzīsiet. - Likās, ka brits šaubās, itin kā viņš kaut ko noklusētu.

- Gruenss man apjautājās, kāpēc es interesējos par Tibo pēc visiem šiem gadiem. Lai neko neizpaustu, atbildēju, ka viņš ir mantojis naudu saskaņā ar testamentu. Tas, šķiet, radīja nelielu pārsteigumu...

- Kāpēc?

- Tāpēc, ka Gruensa kungs atcerējās, ka Dīters Tibo, kurš bija strādājis bankā, pazuda komandējuma laikā Francija un vairs nekad netika redzēts. Kādu gadu vai divus pēc aiziešanas no darba viņa banka.

Hauks pārstāja rakstīt.

- Tātad 1994. vai 1995. gadā? - viņš pārsteigts apjautājās.

- Viņš teica, ka viens no Tibo klientiem esot par to kaut kur izlasījis un pastāstījis citiem bankas darbiniekiem. Ka jau teicu, pirms piecpadsmit gadiem. Es atļāvos aizsūtīt viņam jūsu Tibo fotogrāfiju no internēta.

-Un?

- Un tas Tibo, kurš bija strādājis pie viņiem, esot bijis maza auguma un ar pirmajām plikpaunbas iezīmēm, -Snells sausi paziņoja.

- Ak tā, - Hauks norūca, domās atgriežoties pie Meri-las Saimonsas un atslīgstot ādas krēslā.

Tibo bija viltojis savu pagātni. Vēl vairāk - viņš bija pārņēmis cita cilvēka identitāti. Visticamāk, miruša cilvēka identitāti. Ja tā nebija patiesība, tad arī viss pārējais saistībā ar viņu varēja izrādīties nepatiesība. Kurš gan to varētu izdarīt, ja ne cilvēks, kam bija daudz slēpjama? Hauks iedomājās par Merilu. Par neveiklo smaidu, cerību pilno sejas izteiksmi brīdī, kad viņa runāja par to, ka viss varētu izrādīties malds. Varētu teikt, ka mēs esam iemīlējušies.

- Man noderētu viņa pirkstu nospiedumi, - Snells sacīja. - Vai vēl labāk - Trois Croix DNS paraugs. Tiklīdz jūs man dosiet tādu rīkojumu, mēs noskaidrosim, kas patiesībā ir šis tips.