Melnais zelts

Septiņdesmit piektā nodaļa

Hasans ibn Hasani izgāja cauri muitas kontrolei Kene-dija lidostā un ieraudzīja privātā limuzīna šoferi viņu gaidām terminālī.

Privāts apsargs sekoja viņam soli nopakaļ.

Šoferis paņēma Hasani dārgo Hermes koferi ar ritentiņiem un apmainījās ar viņu parastajām laipnībām par lidojumu. Hasani bija izmantojis šo šoferi ari agrāk. Viņš ātri aizveda savus pasažierus līdz īpaša ražojuma BMIV 750i, kuram bija atļauts stāvēt pie pašas ieejas. Apsargs apsēdās priekšā, un viņi devās uz pilsētu.

Kamēr automašīna slīdēja uz priekšu blīvajā satiksmes straumē pa šoseju, Hasani izvilka telefonu. Viņš šeit atradās galvenokārt tāpēc, lai pārstāvētu Bahreinas karaliskās ģimenes intereses Reynolds Reid akcionāru gada pilnsapulcē un pirms tam - uzņēmuma valdes sēdē. Pirms gada sultāns bija veicis sešus miljardus dolāru vērtu mezanīna ieguldījumu šajā firmā, kas nozīmēja teju septiņus procentus no uzņēmuma vērtības. Tobrīd akciju vērtība biržā bija par astoņpadsmit punktiem lielāka. Tagad sultāna seši miljardi vērtības ziņā bija sarukuši vairāk nekā uz pusi.

Taču Hasani zināja, ka tas mainīsies.

Tam vajadzēja mainīties, tāpēc ka Reynolds Reid neapšaubāmi kļūs par vienu no izdzīvotājiem pasaules finanšu sabrukuma brīdī. Ne tikai par izdzīvotāju, bet arī par neapšaubāmu ieguvēju. Kad pasaule nomierināsies, uzņēmums kļūs varenāks nekā jebkad. Un tagad, kad Hasani bija nodrošināta vieta pie galda sēžu zālē, kurš gan būtu piemērotāks kandidāts uzņēmuma interešu aizstāvībai?

Bija vajadzīga vienīgi pacietība. Un ilgtermiņa perspektīva.

Tas bija divdesmit pirmā gadsimta džihāds.

Ja neskaita Reynolds Reid, Hasani Savienotajās Valstīs bija jānokārto vēl šādas tādas darīšanas. Viņam bija likumīgas biznesa intereses te un Kanādā. Un ari citi mazāk pārskatāmi jautājumi. Tur bija islāma kultūras organizācijas, reliģiskās brīvības grupas, kas saņēma naudu no mājām, lai atbalstītu mošeju celšanu un islāma kopienu Ņujorkā.

Tas atspoguļoja arī viņa uzdevumu otro pusi.

Hasani juta, ka domas aizklīst tālumā, un noglaudīja savu ķīļbārdiņu, atkal atcerēdamies Seru, savu jauno dārgumu Dubaija. Cik žēl, ka nācās viņu tur pamest. Tomēr viņam vajadzēja pievērsties citiem jautājumiem šeit.

Automašīna izbrauca cauri Manhetenas tunelim un tad iegriezās Parka avēnijā, piebraucot pie Waldorf Astoria viesnīcas, kura Hasani bija rezervēts sešistabu "Rūzvelta apartaments". Dažkārt tur apmetās ari cilu valstu vadītāji, kas bija ieradušies oficiālā valsts vizītē. Hasani lika šoferim un apsargam pagaidīt, kamēr viņam tika izrādītas istabas, ātri iegāja dušā un pārģērbās, uzvilka Brioni uzvalku ar svītriņu, pēc pasūtījuma šūtu Turnbull and Asser kreklu un uzlika dzeltenu Alan Flusser kaklasaiti. Pēc pusstundas viņš jau bija atgriezies pirmajā stāvā, pilnībā atguvis možumu.

Hasani nolēma pastaigāties un lika šoferim sagaidīt viņu pēc divām stundām. Viņš pats devās uz Piecdesmit ceturtās ielas četrsimt piecdesmit septīto numuru. Tur atradās Reynolds Reid centrālais birojs - slikla ēkā tikai piecu kvartālu attālumā.

Diena bija skaista, un Hasani sajutās pietiekoši drošs, lai izbaudītu Ņujorkas vasaru. Ielu tirgotāji pārdeva kebabus un saldumus biroju darbiniekiem, kuri sauļojās uz soliņiem ēku tuvumā. Hasani apsargs sekoja viņam pāris soļu attālumā.

Piecdesmit ceturtajā ielā viņš ieraudzīja pazīstamo akmens un stikla torni ar ikoniskajiem kopā saplūdušajiem burtiem "RR", kas bija ievīti lauvas astē. Hasani sajuta teju vai īpašniecisku lepnumu.

Šķērsojis ielu, viņš iegāja pa lielajām stikla durvīm un piegāja pie administrācijas marmora letes. Hasani nosauca savu vārdu apsargam, kurš izdrukāja V1P drošības žetonu un pavadīja viņu uz privātu liftu, ar kuru varēja nokļūt vadības kabinetos četrdesmit otrajā un četrdesmit trešajā stāvā. Kamēr lifts veda viņus augšā virs Manhetenas, Hasani domāja par to, ka viņus gaida liela runāšana.

Kalifornijas lielākā banka šonedēļ bija padevusies. Spānijas vadošais nekustamā īpašuma attīstītājs bija nogājis pa burbuli. Sienas drupa pa vienai vien, vēl ātrāk, nekā viņi bija domājuši. Varenās Lehman Brothers un Citibank bankas -to akcijas bija sasniegušas neredzēti zemu līmeni. Viss bija dabūjams, ja vien kādam bija piekļuve neierobežotam kapitāla daudzumam. Asinspirts vēl tikai sākās. Tikai tie, kuri domāja ilgtermiņā, kuriem piemita nepieciešamā pacietība, lai samierinātos ar sāpēm, gaidot solīto atalgojumu, varu nākotnē, būs klāt, lai pa gabalam vien savāktu šīs jaunās pasaules fragmentus.

Lifta durvis atvērās četrdesmit trešajā stāvā. Hasani un apsargs izkapa ārā. Skaista, glīti ģērbusies sekretāre jau viņus gaidīja. Hasani apbrīnoja viņu un iedomājās, vai būtu iespējams kaut ko sarunāt vēlāk. (Tomēr viņam prātā ienāca doma, ka varbūt viņa ir tam mazliet par vecu.)

Sieviete pasmaidīja un noteica:

- Saimonsa kungs jūs jau gaida.

Viņa veda Hasani garām iespaidīgiem kabinetiem, vadošajiem darbiniekiem, kuri, kā Hasani sprieda, nemaz nebūtu šeit un nepelnītu savas lielās prēmijas, ja viņa valsts karalis nebūtu veicis savu lielo ieguldījumu. Sekretāre ieveda viņu lielā konferenču telpa. Hasani pamāja, lai apsargs gaida ārpusē.

- Jūtieties kā mājās, - Pītera Saimonsa sekretāre sacīja. - Saimonsa kungs tūlīt nāks.

- Paldies, - Hasani pasmaidīja.

Telpā atradās liels rožkoka galds, pie kura varēja sasēsties vismaz četrdesmit cilvēku, un no tās bija saskatāma Manhetenas panorāma. Stūrī uz paaugstinājuma bija novietota Džakometi bronzas figūra. Tā atbilda Hasani gaumei pēc studijām Sorbonnā. Uz sešas pēdas platā videoekrāna bija atspoguļoti Reynolds Reid iegādātie ikoniskie zīmoli -šeit bija gatavojušies gaidāmajai valdes sēdei. Sānos uz galdiņa bija novietoti senlaicīgi tējas un kafijas piederumi.

Kamēr Hasani apbrīnoja skatu, atvērās privātas durvis telpas vienā pusē. Iekšā ienāca Piters Saimonss.

Saimonss bija gara auguma, lunkans, kalsns, ar vieglu sirmumu matos. Viņam bija piecdesmit seši gadi, taču, pateicoties vēl aizvien gaiši brūnajiem matiem un sportiskajam, trenētajam ķermenim, viņš izskatījās daudz jaunāks. Viņš panācās uz priekšu un apskāva Hasani ar plašu žestu.

- Hanni!

- Pīter. - Abi apskāvās un saskūpstījās uz abiem vaigiem Tuvo Austrumu tradīciju garā. - Cik patīkami tevi atkal redzēt, mans draugs.

Saimonss sirsnīgi uzplāja bahreinietim pa muguru.

- Man prieks, ka tu varēji atbraukt.

Pirms valdes sēdes vajadzēja daudz ko izrunāt, taču vispirms Reynolds Reid prezidents pieliecās Hasani pie auss un nočukstēja:

- Viena lieta... Tas sīkais jautājums Londonā, kas mūs satrauca... Jādomā, ka tas ir nokārtots?

- Pilnībā nokārtots, mans draugs. - Hasani uzplīkšķināja uzņēmuma prezidentam pa muguru. - Pievērsīsimies citiem jautājumiem.