Deviņdesmit pirmā nodaļa


Tomasa Kītona un viņa galvenā juriskonsulta demisija izraisīja šoku visā pasaulē. Tika ziņots, ka abi atrodoties mājas arestā, kamēr Tieslietu departaments ierosinājis izmeklēšanu par viņu lomu sazvērestībā, kuras mērķis bija finanšu tirgus apkrāpšana un kuras ietvaros vienpadsmit cilvēki, tostarp dažas ievērojamas finanšu pasaules figūras, bija miruši vai pazuduši bez pēdām.

Ņujorkā ar šo lietu saistītie Pītera Saimonsa, Stīvena Keina un Maršala Šipmena aresti par apsūdzībām krāpšanā un sazvērestības rīkošanā tikai pielēja eļļu ugunij. Tirgus nākamajā dienā nokritās par divdesmit procentiem un nenonāca brīvajā kritiena tikai tāpēc, ka Federālo rezervju banka pusdienlaikā paziņoja, ka tā ieguldīs pustriljo-nu dolāru tirgus likviditātes uzlabošanā un ekonomikas atveseļošanā.

Tomēr atsevišķi fragmenti nāca gaismā. Par nogalinātajiem Volstrītas brokeriem. Par noslēpumaino serbu pleibo-ju, kura pagatne bija saistīta ar asiņainu slaktiņu Bosnijas kara laikā. Par šaubīgo Tuvo Austrumu finansistu, kurš tika nogalināts savos apartamentos Waldorf Astoria viesnīcā. Par mežonīgo šaudīšanos Ņujorkas-Vašingtonas ātrvilcienā. Par Volstrītas lielākās firmas prezidenta un Savienoto Valstu Finanšu departamenta lomu tajā visā.

Prezidents apsolīja ātru un rūpīgu izmeklēšanu.

- Finanšu tirgiem ir jābūt ārpus aizdomām, - viņš paziņoja, stāvēdams mauriņā pie Baltā nama. - To pamatu pamats ir uzticēšanās, un uzticēšanos nepieciešams atjaunot.

Tikmēr Finanšu departamentu vadija Alens Šāpers, līdzšinējais Savienoto Valstu Vērtspapīru un biržas komisijas vadītājs - jurists, ekonomists un prezidenta draugs.

Un bijušais Reynolds Reid darbinieks.

Vienpadsmit cilvēki bija miruši vai tika uzskatīti par mirušiem. Trīs Volstrītas investīciju bankas bija bankrotējušas, to aktīvi izgaisuši. Visā pasaule miljoniem cilvēku bija zaudējuši darbu, pensijas, mūža iekrājumus. Miljoniem mājokļu bija atņemti nesamaksātu hipotekāro parādu dēļ, ražošanas nozares nonākušas krīzē un glābtas, palielinot deficītu. CNBC kanālā Tims Šēgels, pazīstamais finanšu reportieris, atzīmēja: "Lai kādi bija viņu noziegumi, šie dalībnieki, kuri, kā mums tagad zināms, bija apvienojušies tā saucamajā Gštādes bandā, ar savu rīcību tikai paātrināja to, kas bija gaidāms arī tāpat." Tika lēsts, ka investoru kapitāla zaudējumi saistībā ar ekonomisko krīzi pārsnieguši četrus triljonus dolāru.

Pāri dīķim, Londonā, turpinājās izmeklēšana neatklātajā Šauda Arābijas pilsoņa Mašhura al Bašira un viņa ģimenes pazušanas lietā.

Viņu līki tā arī nekad netika atrasti.

/ /

Ieradušies Vašingtonā, Hauks un Naomi divas dienas siedza liecības Tieslietu departamentā.

Piektdien Hauks jau bija atpakaļ pie sava rakstāmgalda.

Toms Fulijs bija pirmais, kurš pasteidzās viņu apsveikt. Hauks nosprieda, ka bus labāk, ja viņš neatklās, cik drošs teju līdz pašām izmeklēšanas beigām viņš juties par to, ka viņa priekšnieks ir starpnieks saziņā ar Redu O'Tūlu. Kopš runu uzvirmošanas telefoni firmā zvanīja bez apstājas. Tika solīta jauna darbības atbilstības, drošības un regulu ēra, un viņiem bija darba pilnas rokas. Fūlijs apsolīja, ka firma izteiks savu atzinību gada prēmijas veidā Ziemassvētkos. Vēlāk viņš iegriezās birojā, lai aizvestu Hauku iedzert.

Taču tikmēr Hauks jau bija nozudis.

Viņš brauca uz Dablinhilroudu. Uz Merilas Saimonsas māju. Šobrid vairs nebija nozīmes tam, vai Fūlijs atbalstītu šādu soli.

Viņa bija pelnījusi to uzzināt pirmā. Par Dānijā likteni. Par to, kas viņš patiesībā bijis. Kādā sazvērestībā iesaistījies. Un ka viņas sievietes instinktam izrādījās taisnība. Ari par Pitera lomu tajā visā.

Viņa atradās dārzā, ģērbusies baltās kapri biksēs un platmalē, un stādīja begonijas. Merila apsēdās kopā ar Hauku uz zviļņa zem sauljuma un klusēja vēl kādu laiku pēc tam, kad viņš bija visu izstāstījis, prātojot par notikumu, kas, iespējams, tā arī netiks atrisināts līdz galam.

- Divi īsti nelieši, - viņa beidzot noteica, papurinādama galvu un nicīgi iesmiedamās. - Es laikam protu izvēlēties, vai ne?

Tad dzirdētais, šķiet, iedarbojās, un viņa noņēma saulesbrilles, lai notrauktu asaru.

- Nākamreiz, - Hauks noteica, paraustot plecus, - varbūt jums vajadzētu izmēģināt kādu internēta iepazīšanās portālu. - Merila iesmējās. Viņš saspieda sievietes plaukstu.

- Paldies jums par visu. Šķiet, ka esmu palikusi parādā jūsu firmai honorāru.

- Kāpēc mēs nevarētu mazgāt rokas nevainībā? - Hauks pamirkšķināja un piecēlās. - Paskatīsimies, vai nevaram panākt, lai tēvocis Sems samaksātu rēķinu.

Загрузка...