Melnais zelts

Piecdesmit trešā nodaļa

Sieviete, kurai, pēc Naomi domām, varēja but aptuveni septiņdesmit gadu ģērbusies pelēkos svārkos un adītā zilā džemperī, bija iznākusi no dzīvokļa īsi pirms desmitiem un aizslēgusi aiz sevis ārdurvis.

Naomi sekoja viņai lejā pa kāpnēm un ārā uz ielas. Sieviete vispirms iegriezās netālajā skārnī, kur pavadīja dažas minūtes. Tad dzērienu veikalā otrpus ielai, no kura iznāca ar maisiņu rokās. Tad viņa nopirka pāris avīžu. Viena no tām bija USA Today. Ar maisiņiem rokās viņa devās atpakaļ uz mājas pusi un apstājās pie tabakas kioska.

Tikmēr Hauks bija apturējis taksometru un dažās minūtēs nonāca savā agrākajā vietā iepretim dzīvojamajai mājai. Kad viņš izlēca no taksometra, Naomi pamāja, aicinot tuvāk.

- Man šķiet, ka tā ir viņa, - Naomi noteica, norādīdama uz sirmu sievieti, kura bija redzama pa tabakas veikaliņa logu. - Viņa nopirka gaļu skārnī, tad alkoholu, un tagad viņa ir iegriezusies tabakas veikalā. Viņa iepērkas kādam noteiktam nolūkam...

- Cerēsim, ka tās nav tikai svētdienas pusdienas, -Hauks noteica.

Viņi palika ielas otrā pusē un turpināja vērot. Pēc četrām vai piecām minūtēm sieviete iznāca ārā. Naomi pieskārās Hauka elkonim.

- Tā ir viņa.

Hauks atzina, ka, labi ieskatoties, vecajā dāmā varētu samanīt zināmu līdzību ar Tibo. Sievietei bija tādi paši melnīgsnēji vaibsti, smagnējs zods, viņas mati vēl aizvien bija biezi un droši vien agrāk bijuši melni. Taču šeit tāds izskats nebija nekāds retums.

Spiezdama sev klāt iepirkumus, sieviete devās pa to pašu ceļu uz mājas pusi. Hauku pārņēma vilšanās. Izskatījās, ka viņa dodas atpakaļ uz. dzīvokli. Pats par sevi tas neko daudz nenozīmēja, ja neskaita to, ka nu viņiem vajadzēs gaidīt visu dienu, varbūt pat nakti, varbūt pat līdz rītam, lai redzētu, vai neparādīsies Tibo.

Tomēr viņam par prieku sieviete pagāja garām ieejai.

Viņa vienu reizi paraudzījās apkārt un tad ar visiem saviem pirkumiem iegriezās šaurā sānieliņā aiz ēkas.

Hauks noteica:

- Paliec tepat. - Viņš nogaidīja, lai garām aizbrauc automašīna. - Es iešu palūkoties.

1 lauks šķērsoja ielu, sekodams sievietei pa šauro sānie-liņu. Ēkas pagalma pusē tā izbeidzās.

Tur atradās automašīnu stāvvieta.

Marija Radisoviča sakrava savus iepirkumus neliela zila opeļa aizmugures sēdeklī. Tad, pēdējo reizi palūkojusies apkārt, itin kā juzdama Hauka skatienu, viņa iekāpa automašīnā.

Instinkti, kas bija Hauku vadījuši visus šos gadus, piepeši ierunājās. Asinīm dzīslās strauji pulsējot, viņš metās atpakaļ un norādīja Naomi uz viņu fordu, kas bija novietots ielas pretēja pusē.

- Kāp iekšā! - viņš iesaucās, atraudams vaļā šofera puses durvis.

Naomi ielēca automašīnā, un Hauks iedarbināja motoru.

- Kas ir?

- Mums ir darbiņš!