Melnais zelts

Trīsdesmit devītā nodaļa

Šajā sestdienas vakarā Griničas ledus hallē vietējā zēnu komanda vecumā līdz divpadsmit gadiem uzvarēja Long-ailendas vienaudžus ar rezultātu seši pret viens.

Kad atskanēja tiesneša beigu svilpe, Hauks izgāja uz ledus un sarokojās ar pretinieku treneri, kamēr spēlētāji pašāva nūjas gaisā un sita saujā oponentiem. Džareds, kuru Hauks bija paņēmis līdzi, ari uzgāja uz ledus, apsveikdams savējos:

- Laba spēle, Kail! Laba spēle, Tonij.

Daži paslidoja garam, uzsizdami viņam pa plecu un noteikdami:

- Paldies, ka mūs sagatavoji, vecīt!

Pirms aiziešanas Hauks aizkavēja zēnus vēl uz pāris minūtēm.

- Stabila spēle. Tā jāspēlē aizsardzībā, puiši. - Viņš sasita plaukstas. - Labi, atcerieties, ka mums ir treniņš trešdien pulksten astoņos. Neviens neizlaiž! Šodien visi bija malači! Un neaizmirstiet savu ekipējumu.

Kad komanda noslidoja no ledus, pāris vecāku pienāca klāt, lai apsveicinātos un apsveiktu Hauku ar spēli. Tikmēr Džareds paķēra nūju un izmantoja izdevību patrenēties ar pāris noklīdušām ripām. Ledus halles pārvaldnieks Teds iesēdās Zamboni mašīnā un sāka līdzināt ledu. Pulkstenis bija gandrīz desmit - viņu spēle bija pēdējā šajā vakarā. Enija atradās restorānā līdz vienpadsmitiem. Hauks bija pieteicies aizvest Džaredu, lai pēc tam pasēdētu bārā un nobaudītu desertu. Nosvinētu uzvaru.

Pēc dažām minūtēm halle bija teju vai tukša. Sajūsminātie bērni sakāpa vecāku automašīnās. Ledus bija nolīdzināts. Teds izslēdza spožos prožektorus.

Hauks ievēroja nekad agrāk neredzētu puisi melnā neilona jakā, kurš vēroja laukumu no otras malas.

- Klau, Ted, vai tev atradīsies brītiņš laika?

Hauks kādu bridi papļāpāja ar pārvaldnieku, kuru pazina kopš darba gadiem policijā, ierosinot savākt līdzekļus kādas komandas trenera vietniekam, kurš bija zaudējis darbu un stāvēja rindā uz nieres transplantāciju. Hauks iedomājās, ka varbūt viņš varētu pierunāt arī policistus un ugunsdzēsējus iesaistīties šajā kampaņā.

- Džared, - viņš uzsauca, - vai vari aiziet uz ģērbtuvēm un paņemt komandas somu? - Tajā atradās treniņu ripas un līmlentes rituļi, šāds tāds papildu aprīkojums. Pēc izsli-došanās Hauks bija iemetis tur ari dažas savas mantas.

Džareds pamāja.

- Protams, Taj.

- Manuprāt, tā ir laba doma, - Teds sacīja. - Es apskatīšos grafikā un pārbaudīšu, kuras dienas ir brīvas.

- Tas būtu lieliski, Ted.

- Šodien bija laba spēle, - Teds uzsauca, novietodams ledus līdzināmo mašīnu malā.

Hauks parādīja viņam augšup pavērstu īkšķi.

- Jā, beidzot viņi ieklausījās!

Viņš šķērsoja ledu pretējā virzienā. Paķēra no soliņa savu jaku. Hauks gaidīja, kad Džareds iznāks no ģērbtuves ar somu. Viņš tur atradās jau ilgāku laiku.

Kaut kas nelikās īsti pareizi. Varbūt pie vainas bija divdesmit policijā nostrādātie gadi, intuīcija. Hauks palūkojās uz laukuma tālāko malu.

Vīrietis neilona jakā bija nozudis.