Melnais zelts

Astoņdesmit astotā nodaļa

I lauka ķermenis saspringa.

Tas bija viņš. O'Tūls. Tam vajadzēja būt viņam. Vēl pirms apsēsties savā vietā, Hauks domās bija apsvēris visus rīcības scenārijus. Viņā uzvirda dusmas. Vilciena vagons bija pilns. Viņiem vajadzēja braukt vēl stundu. Та nevarēja but kļūda. Tibo. AI Baširs. Hasani. Viņi visi bija miruši.

Tagad šie cilvēki medīja viņus pašus.

Viņi nekādā gadījumā nedrīkstēja nonākt Vašingtonā.

I lauks apsēdās pretējā pusē, līdzās Naomi jūtot, ka vēderā ir sažņaudzies kamols. Viņa sirds strauji pukstēja, apzinoties neizbēgamo - divi ātrvilcieni gatavojās sadurties. Hauks novietoja paplāti starp viņiem. Naomi, neko nenojauzdama, pacēla skatienu. Viņa pasmaidīja, palūkodamās uz to, ko Hauks bija viņai atnesis.

- Paldies.

Hauks nopētīja tālāk sēdošo pasažieri. Vīrietis bija spēcīgs, sakumpis uz priekšu, sakrustojis rokas uz krūtīm. Viņa seja bija paslēpta zem cepures malas.

Haukam būtu gribējies pielēkt kājās un nogalināt viņu.

Taču viņš labi apzinājās, ka arī O'Tūls viņu vēro. Šis puisis bija profesionālis. Izgājis armijas skolu. Viņš neapšaubāmi nejuta nekādas šaubas, darot to, kas viņam tika uzdots. Dieva dēļ, viņš bija nogalinājis bērnu. Noslepkavojis veselu ģimeni.

Hauks zināja, ka arī O'Tūls viņu vērtē.

Hauks pieliecās tuvāk Naomi un uzlika roku viņai uz ceļgala, cenzdamies neizrādīt, ka kaut kas nav kārtībā.

- Vai atceries to jauko pariti, kuri sagaidīja mūsu arābu draugu Londonā? - viņš klusi nočukstēja.

Naomi palūkojās viņā. Redzēja Hauka apņēmīgo skatienu. Sajuta, ka kaut kas nav kārtībā.

Viņa lēnām pamāja, un viņas acu zīlītes iepletās, lūkojoties uz Hauku.

- Negribu, lai tu reaģētu, - Hauks turpināja, ciešāk saspiezdams viņas ceļgalu, - taču tie paši cilvēki tagad atrodas šeit un medī mūs.

Viņa samirkšķināja acis. Naomi skatienā parādījās viegla baiļu atblāzma. Viņa atzvila sēdekli un pamāja, šoreiz mazliet satraukti.

- Ko mēs iesāksim?

Hauks atskatījās uz vīrieti, kurš, šķiet, bija pavirzījies viņiem tuvāk.

- Es nezinu.

Viņš sataustīja zem jakas paslēpto ieroci un neuzkrītoši to atbrīvoja. Vilciena vagons bija pilns ar cilvēkiem, kuri neko nenojauta. Varbūt vienīgais, ko varēja iesākt, bija izmantot to faktu, ka viņš zināja. Pasteidzināt O'Tūlu. Viņš bija nogalinājis Eiprilu un viņas ģimeni. Hauka sirds sāka sisties tik strauji, ka viņam nācās savaldīties. Viņa vienīgais sabiedrotais bija pārsteiguma elements.

Piepeši vilciens sāka palēnināt gaitu. Skaļruņos atskanēja paziņojums:

- Vilmingtona. Vilciens pietur Vilmingtonā, Delavērā. Nākamā pietura - Balti mora...

Vīrietis formas cepurē sakustējās un tvēra pēc savas somas. Viņš palūkojās uz priekšu, un varēja padomāt, ka viņš gatavojas izkāpt. Uz īsu mirkli viņa skatiens pakavējās pie Hauka un Naomi. Viņš neskatījās acīs. Tikai pārbaudīja, vai viņi vēl ir tepat. Vīrietis piecēlās. Izkāpjošie pasažieri sāka doties pa eju uz priekšu.

Piepeši viss kļuva skaidrs. Tāda veidā O'Tūls gatavojās to izdarīt. Garāmejot, kāpjot ārā no vilciena. Pēc tam viņš varēja uzlēkt uz platformas.

- Vilmingtona, Vilmingtonas stacija... - skaļruņos atkal atskanēja paziņojums.

Hauks centās nereaģēt, taču sviedri bija izspiedušies uz ādas zem krekla. Viņu sēdvietas no visām pusēm bija nosprostojuši pasažieri. Vīrietis rakņājās pa savu somu. Hauks redzēja, kā viņš iebāž kaut ko jakā. Cilvēki sāka virzīties uz durvju pusi, nesot somas un koferus.

Viņi bija iesprostoti.

Hauks pieliecās tuvāk Naomi un strauji iečukstēja viņai ausī:

- Izņem savu ieroci. Tas notiek pašlaik.

Aizslēpies aiz ārā kāpjošajiem pasažieriem, Hauks pabāza roku zem jakas un izvilka savu pistoli. Viņš to novietoja zem sēdekļa, ieslēpjot plaukstā.

Vilciens palēnināja gaitu un iebrauca stacijā. Hauks nenolaida acu no O'Tūla. Vilciens apstājās. Durvis šņākdamas atvērās. Cilvēki saka izkāpt.

O'Tūlu no viņiem šķīra seši citi pasažieri. Viņš tuvojās. Un ja nu tas nebija viņš? Ja nu tas bija kāds cits? Viņš taču nevarēja ne no šā, ne no tā sākt šaudīties. Nu starp viņiem bija atlikuši četri cilvēki. Hauks redzeja, ka O'Tūls iebāž roku jakas kabatā.

Trīs.

Laika vairs nebija.

Nu jau O'Tūls pagriezās pret viņiem. Hauks uzlika plaukstu Naomi uz muguras un nogrūda viņu uz grīdas.

- Paliec tur!

Viņš pielēca kajas, notēmēdams pistoles stobru pret tuvojošos slepkavu.

- O'Tūl!

Uzbrucējs palūkojās viņā, un vīrieša acis pazibēja atzinība. Viņš iebāza roku dziļāk jakas kabatā un tad aizslēpās aiz cita pasažiera.

Hauks nedrīkstēja šaut. Viņš iekliedzās:

- Visiem nogulties!

Atskanēja kliedziens. Melnādaina sieviete, kura atradās tieši pirms O'Tula, bija pamanījusi ieroci. Pēc tam izcēlās haoss. Pasažieru straume pajuka, cilvēki pietupās, slēpās nodalījumos, aizklāja galvu.

Nu O'Tuls lūkojās tieši viņā. Hauks pamanīja pazibam dock 9 pistoli ar klusinātāju. O'Tūlu bija iztrūcinājusi Hau-ka negaidītā reakcija. Viņš saķēra kādu sievieti lietišķā pelēka kostīmā un aizsedzās ar viņu. Sieviete bailēs iekliedzās.

Hauks nekādā gadījumā nedrīkstēja šaut.

O'Tūlam tādi apsvērumi neeksistēja. Viņš pacēla augšup ieroci un izšāva divas reizes Hauka virzienā, lodēm ieurbjoties sēdeklī, kur bija sēdējusi Naomi, jo sagūstītās sievietes saraustītās kustības neļāva O'Tūlam nomērķēt.

Hauks pieliecās.

Visi pasažieri panikā kliedza. Metās uz izeju.

O'Tūls atkāpās, vilkdams sabiedēto sievieti sev līdzi un izmantodams viņu kā vairogu. Viņš raidīja vēl divus klusinātus šāvienus, kamēr Hauks centās izvairīties no ugunslīnijas.

- Nolādēts, aizveries! - O'Tūls iesaucās, paraudams sievieti aiz matiem. Pēc mirkļa nākamā klusināto šāvienu kārta ietriecās bagāžas režģī.

Viss risinājās turpat deguna priekšā un notika ātri. Hauks zināja - ja O'Tūls metīsies uz priekšu, izmantodams sievieti par aizsegu, viņš nespēs šaut pretī. Viņa rīcībā nebija nekā, lai aizsargātos.

Taču O'Tūls atkāpās, visu laiku šaujot. Vēl divas lodes ietriecās vilciena sienā, viena nobrāza Mauka roku. Tā iesāpējās, it kā būtu apdedzināta.

Viņš sarāvās.

/

Naomi bija visu sapratusi un nomērķējusi pret O'Tūlu pistoles stobru. Vīrietis turēja sievieti sev priekšā un sāka atkāpties pa eju uz vagona aizmuguri, cenzdamies nonākt pie tālākās izejas. Viņš izšāva vēlreiz, un lode rikošeta atsitās pret sienu, trāpīdama kādam pasažierim, kurš ievaidējās. Vīrietis izslējās sava sēdeklī, un viņam uz pleca parādījās asinis.

Kāds iekliedzās:

- Ak Dievs!

Visbeidzot O'Tūls pagrūda sievieti sānis un metās uz ārdurvīm, kamēr cilvēki kāpās nost no ceļa, saklupdami sēdvietās.

Hauks metās viņam pakaļ.

Naomi aizlauzās līdz tuvākajai izejai, skaļi saukdama:

- Es esmu valdības aģente! Paejiet nost! Pieliecieties!

O'Tūls bija aizkļuvis līdz vagona galam, vienreiz pagriezdamies, lai izšautu. Hauks aizslēpās aiz sēdekļa un nomērķēja uz viņu. Tieši šajā mirklī melnādains vilciens konduktors izskrēja no blakus vagona, turēdams rokā rāciju un saukdams:

- Pie joda, kas te notiek?

Hauks šausmās piešāvās kājās un pacēla augšup pistoli.

- Nē!

O'Tūls divreiz iešāva vīrietim krūtīs, un druknais konduktors noslīga uz ceļiem, tverdamies pie kada balsta, lai noturētos.

O'Tūls izskrēja uz platformas.

Hauks pagrūda nost pāris cilvēku, kas vēl bija palikuši ejā, un metās pie konduktora, kurš turējās pie balsta. Viņa lielās acis bija apmiglojušās. Viņš smagi elpoja. Kāda jauna latīņamerikāniete pielēca kājās no savas sēdvietas.

- Es esmu medmāsa.

- Zvaniet glābšanas dienestam! - Hauks uzsauca. Neizskatījās, ka vīrietim būtu lielas izredzes izdzīvot. Viņš bija apvēlies uz muguras. Pie katra gārdziena viņam no mutes izplūda asinis. - Pasakiet, ka divi cilvēki ir ievainoti. Zvaniet ātrajai palīdzībai.

Sieviete pamāja, satverdama savu mobilo telefonu.

Hauks izlēca no vilciena. Divas lodes atsitās pret vagona sienu, aizšvīkstēdamas pāri galvai. Viņš redzēja, ka O'Tūls skrien uz priekšu pa platformu garā sliežu ceļa beigās. Visi cilvēki uz platformas bija sakrituši zemē.

Hauks metās viņam pakaļ, pamezdams skatienu atpakaļ uz Naomi.

Viņš to ieraudzīja. Naomi bija piespiedusies pie vagona sienas un nolaidusi pistoli. Viņas acu skatiens bija nekustīgs un stiklains, un tā vien šķita, ka viņa skatās tieši cauri Haukam.

Tad viņa paraudzījās uz savu plecu un nomurmināja:

-Taj...