Mollija Mūna aptur pasauli

divdesmitā nodaļa

Rokijs sāka žēloties: Bet, Mollij, es taču nevaru slaistīties pa vīriešu tualeti! Tā nav tāda kā sieviešu. Zini, tur nav pārāk daudz kabīņu. Viss notiek tieši acu priekšā, ja saproti, ko es ar to domāju. Vai es nevaru iet kopā ar tevi un Petulu?

- Šššš, Rokij, protams, nevari! Klausies, šī doma ir laba! Tualetes droši vien ir jaukas un klusas. Tu vismaz vari censties noņemt hipnozi dažām vīrieškārtas zvaigznēm. Es darbošos ar sievietēm.

- Bet es neesmu tik prasmīgs kā tu. Man ir jārunā diez­gan ilgi, lai balss iedarbotos.

- Rokij, pamēģini! Lūdzu! Tu tiešām esi pievilcīgs. Tu vari viņiem uzdot daudzus jautājumus par viņiem pa­šiem.

Rokijs negribīgi devās uz vīriešu tualeti vestibila ot­rā pusē. Mollija ar Petulu iegāja sieviešu pūderēšanās telpā.

Tā bija ļoti spilgti apgaismota. No balti flīzētas apaļas telpas ar izlietnēm un spoguļiem varēja nonākt garā, šaurā gaitenī, kura malās sudrabotās kabīnēs atradās tua­letes. Dažas sievietes pielaboja grimu. Viņas neievēroja ne Molliju, kas apsēdās uz ķebļa pie durvīm, ne Petulu, kas pieklājīgi apgūlās zem kosmētikas galdiņa.

Mollija zināja, ka agrāk vai vēlāk kādai no viņas sarak­stā esošajām zvaigznēm ir jāienāk telpā. Un tad, kad tās ienāks, viņa būs tam gatava.

Tualetes apkalpotāja iznāca no kādas kabīnes, kur bija sakārtojusi papīra rullīti tā, lai tā vaļējais gals būtu salo­cīts kārtīgā trijstūrī. Viņa bija tērpusies iestērķelētā svīt­rainā formas tērpā ar nelielu baltu apkaklīti, un gaišie mati bija rūpīgi safrizēti stingrās cirtās. Viņa bija liela auguma sieviete, kura vienā piegājienā varēja apēst divas saldējuma porcijas, taču šovakar apkalpotāja bija pārāk saspringta un sajūsmināta, lai domātu par ēšanu. Šis bija lieliskākais vakars visā viņas četrdesmit gadu ilgajā Losandželosas tualešu apkalpotājas karjerā. Viņa bija neiedo­mājami lepna, ka var noslaucīt tualetes podus pēc tam, kad uz tiem sēdējuši slavenie dibeni. Kad vien kāda viešņa iznāca no kabīnes, viņa metās iekšā, lai visu tīrītu un spodrinātu.

Apkopēja tik acīmredzami izbaudīja savu darbu, ka Mollija tīri vai kautrējās viņu pārtraukt. Taču hipnotizēt vajadzēja, un, tiklīdz Mollija atrada bridi, kad telpā nebija neviena cita, viņa ķērās pie darba.

Drīz vien meitene apkalpotāju bija pakļāvusi.

- Tu neievērosi, ka es hipnotizēju cilvēkus, Mollija čukstēja. Tu vienkārši ignorēsi mani un turpināsi savu darbu. Kad es būšu prom, tu aizmirsīsi, ka esmu šeit bi­jusi.

Apkopēja pamāja.

- Kā tevi sauc?

- Brenda Kārtraita, sieviete lēni teica.

- Labi, Brenda, pēc šī vakara tu jutīsies tā, it kā būtu paveikusi pašu labāko darbu, un visi tevi mīlēs. Neesi tik satraukta. Izbaudi to!

Brenda pamāja, sapņaini pasmaidīja un aizpeldēja, dun­godama dziesmu no mūzikla Dollija.

Mollijai par lielu pārsteigumu un prieku nākamā, kas ieradās pūderēšanās telpā, bija Sukija Šampaniete. Tagad Mollija varēja ķerties pie darba.

Šampanietes jaunkundze bija tērpusies ekskluzīvā nā­ras tērpā. Tas bija zaļi sidrabots, un no tā karājās samtaini jūras ziedi. Visu to klāja sīki piliena formas tīkla caurumi, tērps bija sasiets uz kakla, bet ar ļoti zemu priekšdaļu, un vēdera rajonā bija apaļš izgriezums, kas atsedza Sukijas smaragdiem rotāto nabu. Tērpa svārki ap ceļiem bija tik cieši sakļauti, ka kājas spēja paspert vienīgi sīkus solīšus, un pēc tam tērps pārgāja velcē, tā ka izskatījās, ka viņa aiz sevis velk jūraszāļu vālu.

Aktrise pieliecās tuvāk spogulim un no vakara somiņas izņēma lūpu zīmuli. Tad viņa apveltīja pati sevi ar īpašo skatienu it kā viņu negaidot būtu pārsteigušas šķīstoša viļņa šļakatas un likušas strauji ievilkt elpu. Apmierināta ar savu skaistumu, viņa pieskārās lidojošo matu krēpēm. Tieši tad slavenība spogulī pamanīja Mollijas zaļās acis, kas lūkojās viņā.

Dažu sekunžu laikā Sukijas Šampanietes žoklis bija at­kāries un lūpu zīmulis iekritis izlietnē.

- Un tagad, nobēra Mollija, runājot, cik ātri vien spē­dama, tu esi manā varā. Pilnīgi, galīgi un tā tālāk.

Pūderēšanās telpas durvis atsprāga vēlreiz. Mollija ie­vilka elpu un atslīga atpakaļ, kad viņai garām palīgoja Glorija Hīlhārta, līdzīgi zutim kustoties savās zelta spirā­lēs. Redzot Sukiju Šampanieti, bet nepaskatoties uz viņu, Glorija Hīlhārta devās pie sava personiskā spoguļa.

- Sukij, mīļumiņ, sveicu! viņa gari stiepa vārdus. Ap­sveicu, ka esi nominēta! Tev nu gan šis ir īpašs vakars.

Mollija vēroja, kā Glorija atver savu zeltīto vakara so­miņu, izvelk un noskūpsta pekiniešu suņu attēlu.

Sukija Šampaniete, joprojām transā, blenza uz savu at­spulgu spogulī, it kā viņai būtu amputētas smadzenes.

- Vai ar tevi viss kārtībā? pieri saraukusi, jautāja Ho­livudas karaliene, kaut arī viņa nemaz nevarēja saraukt pieri, jo tā bija saņēmusi daudz pretgrumbu injekciju. Viņa ar sarkanu lūpu zīmuli darbojās ap plato muti. Rā­dās, ka tevis šeit nemaz nav, mī-ī-ī-īlulllīt.

Sukijas mēle izkārās no mutes kaktiņa.

- Dddth, dde dotha, viņa teica.

Mollija aši uzsita Glorijai Hīlhārtai pa plecu.

- Viņa sacīja, ka jūtas lieliski. Vai tu šovakar saņemsi balvu? meitene jautāja. Glorija valdonīgi pagriezās, lai paskatītos, kas iedrošinājies viņu uzrunāt, un tad, kad Mollijas acu skatiens sastapās ar slavenās aktrises ska­tienu, Mollija bija paņēmusi arī viņu. Glorija Hīlhārta stā­vēja kā sazāļots dzīvnieks. Viņas izstieptais kakls nolai­dās, un viņa izmeta somiņu.

- Pareizi, noskaldīja Mollija, vērojot durvis un cerot, ka vairs neienāks neviena no Holivudas radībām. Jūs abas esat pilnīgi manā varā, un es gribu, lai jūs kaut ko izdarāt manā labā.

Abas pamāja.

- Es gribu, lai jūs atcerētos, viņa turpināja. Domājiet par Primo Sellu! Viņš hipnotizēja jūs, vai ne?

Abas sievietes pamāja. Mollijas sirds sajūsmā salēcās.

- Es gribu, lai jūs atceraties, ko Primo Sells pavēlēja jums darīt.

Abas atkal pamāja.

- Labi. Manas spējas ir spēcīgākas par Primo Sella spē­jām. Un tagad es jums pavēlu aizmirst visas Primo Sella pavēles. Jums jāizdzēš no prāta viņa rīkojumi! No šīs

dienas jūs varat rīkoties tā, kā jums patīk. Jūs vairs nekad neklausīsiet Primo Sellam! Patiesībā jūs viņam neiesiet ne tuvu.

- Ne-varu, monotoni teica Glorija.

- Es ne-va-ru pa-klau-sīt, atbalsoja Sukija.

-Jūs to darīsiet! uzstāja Mollija, juzdamās kā skolas direktore, kurai jātiek galā ar nepaklausīgiem skolēniem. Es negribu dzirdēt šīs nejēdzības, viņa stingri teica, pati pārsteigta par savu runas veidu. Viņai bija jātiek galā ar aktrisēm, iekams pūderēšanās telpā bija ienākusi kāda cita.

- Ieskatieties man acīs!

Viņa pastiprināja acu skatiena spēku, līdz Glorijas Hīlhārtas sirds sāka dauzīties un Sukijas Šampanietes ķer­menis sāka slīgt zemē, spicajām kurpēm salokoties zem viņas. Petula smilkstēja. Mollijai tiešām nepatika redzēt viņas šādā stāvoklī, taču citas izejas nebija.

- Pastāstiet man, ko Primo ir licis jums darīt, viņa pa­vēlēja Glorijai.

- Ļoti slepeni, paziņoja Holivudas karaliene.

- Klausies, Glorija! teica Mollija, pārsteigta un uz­traukta par to, ka neviens no viņas rīkojumiem neiedarbo­jas. -Ja tu vēli sev labu, tu pastāstīsi to man, un tūlīt!

- Es nevaru tev neko pa-stāstīt, nogārdza Glorija un sāka raustīties. Tas nav ie-spē-jams.

Abas zvaigznes saļima Mollijas spiediena ietekmē. Para­sti cilvēki pilnībā pakļāvās šādam hipnozes spiedienam. Šī neveiksme bija satriecoša. Ja Mollija vēl turpinātu abas uz­lūkot, viņas gulētu uz grīdas. Sells bija tās nohipnotizējis tik pamatīgi, ka pat Mollijas spēcīgākie centieni nespēja aktrises atbrīvot. Kā viņš bija to panācis?

- Nu labi, meitene padevusies teica, vēlēdamās atkal novest abas cilvēka cienīgā stāvoklī. Pēc mirkļa, kad es noklikšķināšu pirkstus, jūs aizmirsīsiet, ka esat bijušas transā, un izturēsieties normāli.

Šajā brīdī Mollija redzēja savā priekšā paveramies neie­domājami vilinošu iespēju. Meitene atkal vēlējās izbaudīt to skurbinošo varas sajūtu, kāda viņai bija ikreiz, kad kāds izpildīja viņas rīkojumus. Mollija varēja mainīt šo cilvēku dzīvi vai arī likt tiem izdarīt kaut ko viņas labā.

Mollija taču varēja likt slavenībām ielūgt viņu un Rokiju pie sevis mājās uz pusdienām. Meitene varēja pastāvēt uz to, ka viņai, Mollijai, kopā ar tām jāpiedalās nākamajās filmās. Mollija būtu varējusi likt Sukijai Šampanietei vadīt kampaņu lietusmežu glābšanai.

Tā vietā, dzirdot Brendu Kārtraitu laimīgi dungojam, Mollija pēkšņos cēlsirdības uzplūdos pavēlēja: Sukij un Glorija, šovakar jūs ievērosiet, cik izcila darbiniece ir tua­letes apkalpotāja Brenda Kārtraita. Patiesībā jūs viņai pēc tam uzrakstīsiet vēstuli, kurā pastāstīsiet, ka vakars bez Brendas brīnišķīgā darba nekad nebūtu bijis tāds, kāds tas bija. Jūs pat varat ielūgt viņu uz tēju. Un tad jūs abas atcerēsieties, ka šis bija pats ievērojamākais gadījums Oskara ceremonijā. Un tagad, kad vien es teikšu "pūderis puff", jūs atkal būsiet zem mana pūdera… ē… es gribēju teikt, manā varā*. Mollija vēlreiz noklikšķināja pirkstus, un abas sievietes atjēdzās.

- Es prasu, vai ar tevi viss kārtībā? atkārtoja Glorija Hīlhārta, atsākot no tās vietas, kur bija pārtraukusi.

- Protams. Vai zini, ka šovakar esmu pieteikta Oskara balvas nominācijai par savu lomu filmā Svešinieka asi­nis?

-Jā, mīļumiņ, es tikai apsveicu tevi!

- Vai tiešām? Sukija Šampaniete nevarēja saprast, kā viņa nav dzirdējusi Glorijas apsveikumu. Tad no viņas

* powder pūderis, power vara (tulk. no angļu vai.) 140

lūpām atskanēja savāds, kluss kliedziens tā varētu brēkt kāds alnis.

- Ak nē jel! Man nokrita lūpu zīmulis, un nu tas ir pa­zudis. Tā ir slikta zīme. Šo lūpu zīmuli īpaši man radīja Vilomena Dreikslenda. Redzi, tas ir ideāli pieskaņots mana tērpa krāsām. Ak, augstā debess, es vairs nedomāju, ka varētu iegūt Oskaru!

Glorija Hīlhārta neldausījās. Kad viņa noliecās, lai pa­celtu savu somiņu, viņa pamanīja Petulu.

- Ak, kāds bri-ī-īnišķīgs sunnis! viņa stiepa vārdus. Vai tas ir tavs? viņa jautāja Mollijai. Parasti man mopši nepatīk. Es mīlu pekiniešus, bet cik brīnišķīgs sunnītis! Aktrise pieliecās, saņēma rokās Petulas galvu un noskūpstīja tās purnu. Petulu nomāca zvaigznes par­fīms, un viņa ļoti nopriecājās, kad no kādas kabīnes iznāca Brenda Kārtraita un Glorijas uzmanība tika novērsta.

- Brenda, mī-ī-īļumiņ! Glorija jūsmoja. Šovakar tu esi paveikusi brī-ī-īnišķīgu darbu. Balvu vajadzētu saņemt tev.

Brenda, slīkstot Glorijas un Sukijas glaimu straumē, bija pārāk saviļņota, lai spētu ko pateikt.

Vēl dažas reizes papliķējušas Petulu, vēl vairākas reizes pateikušās Brendai par viņas izcilo darbu un vēl vairā­kas reizes uzvēdījušas savas smaržas, abas aktrises bija prom.

Mollija atslīga uz ķebļa. Viņa jutās pagalam apjukusi. Viņa no visas sirds bija centusies noņemt hipnozi abām zvaigznēm, bet tas nebija izdevies. Viņa nespēja izprast, kāpēc.

Hipnozes grāmatā nekas nebija teikts par hipnozi, kuru nevarētu atcelt. Līdz šim Mollija bija domājusi, ka ikvie­nam, kurš reiz ticis hipnotizēts, hipnozi var arī noņemt. Sellam kaut kā bija izdevies padarīt hipnozi pastāvīgu.

Mollijai nebija ne jausmas, kā viņš to paveicis. Viņa ju­tās tā, it kā viņas priekšā būtu masīvas tērauda durvis ar dzelzs piekaramo slēdzeni un viņai nebūtu atslēgas. Mollija sāka apjaust Sella spēju patiesos apmērus.

Sella hipnotizētie cilvēki bija iekļuvuši lamatās pilnīgi un galīgi. Ja jau Primo Sells spēj noturēt tos savā kontrolē tik ilgi, cik vien grib, viņš ir neuzvarams. Šī doma bija ļoti biedējoša. Viņš kļūs arvien varenāks un arvien bagātāks. Un viņš kontrolēs arvien vairāk cilvēku visā Amerikā varbūt pat visā pasaulē. Primo Sells par hipnozi zināja nesalīdzināmi vairāk nekā Mollija. Un varbūt tieši tagad viņš atrodas šajā ēkā. Meitene bija nobijusies.

Mollija dzirdēja, ka ārpusē skaļrunis aicina cilvēkus ieņemt vietas zālē. Vēl dažas sievietes iesteidzās pūderēšanās telpā pirms ceremonijas sākuma. Mollija vēl cerēja. Varbūt viņas tīldos iekļūs citi Sella upuri citi, kuri varbūt nav pakļauti tik spēcīgai hipnozei. Viņai jācenšas uzzināt vairāk par to, kas noticis ar šiem cilvēkiem.

Tomēr cerības vakara gaitā neattaisnojās.

Visu vakaru ļaudis gāja ārā no zāles, lai ieturētu pauzi. Sievietes ielidoja pūderēšanās telpā, lai pārbaudītu seju un apmeklētu tualeti. Mollija sastapās ar lielām un ma­zām kinozvaigznēm, kā arī ar trim režisorēm, četrām pro­ducentēm, piecām scenāristēm, vienu operatori un vienu kostīmu modelētāju. Viņa secināja jo slavenākas ir šīs sievietes, jo lielāka iespēja, ka viņas hipnotizējis Sells. Viņš bija nohipnotizējis divas režisores un vienu produ­centi. Un atkal visi viņa dotie rīkojumi bija cieši un ne­lokāmi.

Vakars ritēja Akadēmijas balvu publikas priekšā. Visi skatījās fragmentus no gada labākajām filmām. Tika pie­šķirts Oskars pēc Oskara. Sajūsmināti un emocionāli cilvēki kāpa uz skatuves, lai tos saņemtu. Petula smilkstēja, jo gribēja iet un skatīties.

Beidzot pie pūderēšanās telpas durvīm atskanēja klau­dziens. Tas bija Rokijs. Viņš bija ļoti saīdzis. Visi, kuri bija ienākuši vīriešu tualetē, bija pārāk steidzīgi, lai runātu ar viņu.

- Tas bija tiešām stulbi, Rokijs strupi noteica.

Mollija pastāstīja viņam par savu atklājumu.

- Bet kā to var izdarīt? jautāja Rokijs.

- Es nezinu. Izskatās, ka viņš tās ir aizzīmogojis no iekšpuses. Uzskrūvējis viņām vāku. Tas ir savādi.

- Tas ir bīstami.

- Man pietiek, teica Mollija. Ejam mājās!