Slepkabota dienasgrāmatas

Tulkotājas priekšvārds. SLEPKABOTS UN TĀ VALODA

Martas Velsas “Slepkabota dienasgrāmatas” (.Murderbot Diaries, 2018-2019) ir četru īsu romānu sērija, kurai, cerams, piepulcēsies ari pilna apjoma romāns. Šie stāsti ir saņēmuši gan Hugo, gan Nebula godalgas un guvuši kritikas atzinību visā pasaulē. Piedāvājums tulkot šis grāmatas solīja daudz prieka — ne vien tādēļ, ka tās ir ieturētas labākajās zinātniskās fantastikas tradīcijās, bet arī tādēļ, ka tās, būdamas ārkārtīgi dziļas, uzrakstītas atsperīgā un humorpilnā valodā.

Tulkojot zinātnisko fantastiku, nākas saskarties ar to, ka dažādi termini ir ne vien jāievieš latviešu valodā, bet turklāt jāievieš tā, lai lasītājam tie šķistu dabiski, proti, tekstā darbotos nevis kā jaunvārdi, bet gan kā valodas lietotāju jau sen apbružāti, izlocīti un nereti ari mainīti termini. Tipisks piemērs varētu būt apzīmējums “slepkabots”. Protams, šāds vārds būtu radies no vārdiem “bots slepkava”, saīsināti — “slepkavbots”. Bet, lietojot šo vārdu ilgstoši, domāju, tas būtu pazaudējis grūti izrunājamo, neveiklo “v” un ieguvis nedaudz aušīgu un aplamu skanējumu.

Šāda — nedaudz aušīga un aplama — ir ari slepkabota attieksme pret daudziem viņa pasaules aspektiem, kas, ja tiktu uztverti nopietni, nebūtu skatāmi citādi kā vien traģēdija. Šo vieglumu, kas bieži ir vienīgā izdzīvošanas stratēģija, esmu centusies arī atainot latviešu tulkojumā. Iespējams, atšķirībā no angļu valodas mazāk izmantoti sintaktiski paņēmieni un biežāk — leksiski, bet tā jau ir tikai nianse.

Viens no aspektiem, ko bija ārkārtīgi grūti atveidot latviski, ir dzimtes un personvārdu lietojumi. Piemēram, tercera Rāmi, kuru angliski apzīmē ar vietniekvārdu “te”, latviski nebūtu uzrunājama ne vīriešu, ne sieviešu dzimtē. Pieņēmu, ka lasītājs nemeklēs grāmatu par slepkabotu, lai atklātu, kādā veidā atjautīgā tulkotāja tajā noslepkavo latviešu valodu, tādēļ izvēlējos lietot vietniekvārdu “tina” un sieviešu dzimtes galotnes. Tomēr šī noteikti nav kanoniska izvēle.

Līdzīgam apjukumam vajadzētu veidoties ar botu dzimtes apzīmējumiem. Visi boti, lai kāda nebūtu to funkcija, ir būtnes, kam šāds dzimtes apzīmējums nav piemērojams. Tie sevi neidentificē kā cilvēkus vai personas, kam dzimte varētu tikt piešķirta. Angliski visu veidu botus apzīmē ar vārdu “it”; latviskajā tulkojumā es izvēlējos “tas” vai “tā” atkarībā no tā, vai tas ir “bots” (“tas”) vai “Vienība” (“tā”).

Ceru, ka man ir izdevies tulkojumā sniegt priekšstatu par oriģināla dinamisko, atsperīgo valodu, kurā izdodas gan pašironiski joki, gan pēkšņas dziļu emociju atblāzmas. Tāpat ceru, ka lasītājam Slepkabots — šī grāmata un ari nākamās — sniegs patiesu lasītprieku!

Tulkotāja Riga, 2019