Slepkabota dienasgrāmatas

CETURTĀ NODAĻA

Kad mūsu burbulis atgriezās stacijā, es devos uz viesnīcas reģistratūru, lai rezervētu numuriņu, un Pin-Ll devās pēc pārējiem. Viņa domāja, ka mums vajadzētu visiem kopā parunāties privāti. Vispār es domāju tāpat. (Mēs būtu varējuši sarunāties kanālā, sasēdušies dārzā, bet nebiju drošs, ka šie cilvēki nesāks vicināties ar rokām un pievērst uzmanību.)

Aizbraucu ar liftu uz numuriņu, un, protams, iekšā nebija drošības kanāla — stulbā viesnīca pievilināja cilvēkus, apsolot privātumu numuriņos, lai pēc tam ierakstītu viņus publiskās telpās. Sī viesnīca bija lētāka nekā iepriekšējā, bet smukuma līmenis bija apmēram tāds pats. Un kanāls bija aizbāzts — ja vien nebija zināms veids, kā tikt ar to galā.

Istaba bija daudz praktiskāka, ar normāla izmēra gultu, kas bija uzlokāma pie sienas, lai atstātu vairāk vietas krēsliem. Ekrānvirsma aizņēma nevis visu sienu, bet tikai ceturto daļu, un mazgāšanās telpā bija vairāk vietas dvieļiem. DrošVienībām nekad neļauj apsēsties un izmantot cilvēku mēbeles — vienalga, vai viņi ir darbā vai nē —, tādēļ es apsēdos uz viena no krēsliem un saliku kājas uz galda. Tad noņēmu kājas no galda, jo tā bija neērta poza. Gaidot izklaidējos, iefiltrējoties viesnīcas drošības sistēmā.

Kad numuriņa kanāls signalizēja, ka viņi ir pie durvīm, es liku tām atvēries. Biju ieņēmis savu labāko nevērīgo pozu, un uz ekrāna bija redzams “Mēness patvērums”. (Patiesībā es pārsūtīju tā audio uz aizdomīgu monitoru, ko viesnīca, iespējams, izmantoja, lai veiktu ierakstu istabās, lai gan līgums garantēja pilnīgu privātumu numņros.)

Pin-Lī iebakstīja abus pārējos istabā un ļāva, lai durvis aizslīd ciet. Viņa acīmredzami bija viņiem visu pateikusi, jo Rathi plati smaidīja. Viņš teica: “Tu izskaties lieliski! Ko esi sadarījis?”

Guratina izteiksmē es nolasīju mērenu pretīgumu. Paldies, tu man arī vēl joprojām nepatīc.

“Rathi — vēlāk,” Pin-Lī noteica. Viņa pagāja abiem garām un iekrita otrā klubkrēslā. “DrošVicnībai nav mums jāsaka, kur tā bijusi vai ko darījusi, ja vien tā nevēlas to darīt. Mums jākoncentrējas uz Mensas atbrīvošanu.”

Es nebiju to gaidījis un priecājos, ka skatījos uz ekrānvirsmu. Kameras trūkums padarīs šo visu nepatīkamu — vismaz man. Es it kā varēju visus redzēt dekoratīvajā spoguļmateriālā sienu augšpuses apdarē, bet tas nebija pietiekami.

Guratins ievilka elpu, lai kaut ko teiktu, un Pin-Lī pabakstīja ar pirkstu uz viņa pusi. “Ja tu sāksi kašķēties...”

Guratins novaikstījās un padodoties pacēla rokas. “Nekāda kašķa. Es tikai nesaprotu, ko DrošVienība var līdzēt. Viņi neatbrīvos Menšu bez izpirkuma, un mums tā nav.”

Rathi man teica: “Mūsu kontaktpersona uzņēmumā teica, ka viņi droši vien tur Menšu GrayCris galvenajā birojā tora augšdaļā, aiz galvenās stacijas drošības barjeras, kur nevienu no malas neielaiž. Tagad, kad tu esi šeit — vai mēs varam viņu dabūt ārā un aizbēgt?”

Tā bija stulba ideja, ko vajadzēja apcirst saknē. Es jau biju izveidojis privātu un drošu kanāla savienojumu starp mums četriem un nu nosūtīju tajā stacijas karti ar komentāriem. “Problēma nav tur, ka Gray-Cris galvenais birojs ir augšējā torā.” Nosūtīju attēlu uz istabas ekrānvirsmu, pietuvināju to un nospraudu ceļus no šejienes uz turieni. Liku iegaismotics visiem drošības pārbaudes punktiem, atzīmējot tos, kas nelaida cauri nevienu, kam nebija stacijas pilsoņa ID — tas ir, nevienu no mums. “Problēma ir tur, ka mēs pametīsim teritoriju, kuru kontrolē neitrāla TranRollinHyfa stacijas drošības komanda, un ieiesim GrayCris korporatīvajā jurisdikcijā.” Nezināju, ko viņi izdarītu ar mani — tagad, kad mans datu ports nedarbojās un viņi nevarēja pārņemt vadību pār mani. Alternatīvu izrīcību saraksts bija garš, ietverot vienkāršu manis sašaušanu līdz funkcionalitātes beigām un daudzām citām darbībām, kas viņiem šķistu saprātīgas un praktiskas, bet man sagādātu tikpat daudz prieka kā spīdzināšana. Vienalga, ideja bija tāda, ka man būtu labi netikt notvertam. “Šeit, zemākajā gredzenā, GrayCris katras operācijas veikšanai ir jāvienojas un jāpiekukuļo TranRollinHyfa stacija, kā arī jebkura privāta drošības vienība vai pakalpojumu sniedzējs, kam šeit ir jurisdikcija — kas sniedz mums nelielas priekšrocības.”

“A.” Rathi vīlies atgāzās krēslā. “Pat ar nodrošinājuma uzņēmuma uzbrukuģa palīdzību? Tas ir, uzņēmumi teica, ka nepārkāps TranRollin-Hyfa aizliegumu piedokoties, bet viņi tur ir - ar pamatīgiem ieročiem...” Godīgi sakot, cerēju, ka tur viņi ari paliks. Teicu: “Tā kā GrayCris nevar panākt, ka jūs izgaistat, tad viņi grib jūs vismaz aizkavēt. Viņi droši vien vāc naudu, lai varētu piekukuļot uzņēmumu. Uzbrukuģis ir šeit, lai izdarītu spiedienu uz GrayCris, kamēr viņu pārstāvji mēģina vienoties ar uzņēmumu tur, BrīvTirgus Ostā. GravCris pieprasītā izpirkuma maksa droši vien aizietu pa taisno uzņēmumam kā daļa no kukuļa.”

Rathi bija acīmredzami šokēts. Pin-Lī aizkaitināta nopūtās un teica: “Tāpat domāja mūsu diplomāti Saglabāšanā.”

Rathi pagriezās pret viņu. “Tu mums to neteici!”

Guratins sakrustoja rokas uz krūtīm. “Tā jau zināju.”

To nu es nevarēju paciest. Pagriezos un veltīju viņam savu labāko skeptisko skatienu. Pārsteidzošā kārtā tas darbojās. Guratins izlaboja: “Man bija tādas aizdomas.”

Pin-Lī jautāja Rathi: “Vai tu to gribēji zināt? Es cerēju dabūt Menšu un tikt prom no šejienes, pirms GrayCris izdotos vienoties par izpirkumu.”

Rathi novaidējās. “Nē, es negribēju to zināt. Kas notiek ar Menšu un mums, ja GrayCris un uzņēmums vienojas, kamēr mēs esam šeit?” Pin-Lī bezpalīdzīgi pacēla rokas, un Guratins izskatījās vēl vairāk saskābis. Viņš noteica: “Uzmini.”

Piebildu: “Iespējams, GrayCris nevar atļauties samaksāt.” Viņi varbūt izmisīgi centās notirgot savu citplanētiešu palieku un svešo sintētiku krājumus, pirms izplatās vēl vairāk ziņu par Milu. Citplanētiešu materiālu turēšana bija pret korporatīvo/politisko vienību koplīgumiem, kas nozīmēja, ka GrayCris varēja tos tirgot tikai tad, ja neviens par tiem nezināja. Nodrošinājuma uzņēmums nepieņemtu citplanētiešu paliekas kā maksājumu citādi, kā vien situācijā, kad šādiem materiāliem nevarētu sadzīt pēdas. Tagad uz to nebija cerību. Kas nozīmēja, ka GrayCris bija daudz izmisīgākā situācijā.

Atspulgā redzēju, kā Pin-Lī skatās uz mani. “Vai ir kāds veids, kā tu — mēs — varam izdabūt viņu ārā bez izpirkuma?”

Es biju caurskatījis iespējamos scenārijus, daļēji tādēļ, lai apslāpētu skaņu, ar kādu cilvēki izteica stulbus ieteikumus. (Nav jau tā, ka man šī skaņa nepatīk, tā ir pazīstama un teju vai mierinoša — diezgan kaitinošā veidā.) “Tas būs ķēpīgi,” es teicu. Ar “ķēpīgi” biju domājis, ka rezultātos dabūju atpakaļ vidēji 85 procentu iespējamību, ka viss beigsies ar izgāšanos vai nāvi, un cipars bija tik zems tikai tādēļ, ka saskaņā ar pēdējo diagnostiku mans risku izvērtēšanas modulis bija nošķiebies. (Zinu, tas daudz ko izskaidro.) “Mums jāatrod veids, kā panākt, lai viņi izved Menšu ārpus galvenās stacijas drošības barjeras, lai es varu noteikt viņas atrašanās vietu, izmantojot uzņēmuma implantu.”

Biju domājis ieteikt uzlauzt viņu ziņapmaiņas sistēmu — lai gan man vēl nebija ne mazākās nojēgas, kā tajā iekļūt. Vai ka tas vispār darbotos, jo, pieņemu, augstas bīstamības cietumnieka pārvadāšana būtu jāapstiprina cilvēkam vai uzlabotam cilvēkam, kas pārskatītu procesu un varētu uzdot neatbildamus jautājumus. Bet Pin-Lī pagriezās pret Rathi un Guratinu un ieteicās: “Mēs varētu piedāvāt viņiem izpirkumu un sarunāt apmaiņu kādā no šīm viesnīcām.”

Rathi apdomājoties lēni pamāja. “Bet cik daudz viņi zina par mūsu finanšu situāciju? Vai viņi zinās, ka tie ir meli?”

Pin-Lī īsi nožestikulēja. “Mums nav viņiem jārāda cietās valūtas karte.”

Guratins paliecās uz priekšu. “Es varu uztaisīt pārliecinošu kanāla dokumentu, kas norādītu dažus Saglabāšanas ārpusplanētas īpašumus. Viņiem nav jāzina, ka šie īpašumi vēl nevar tikt apmainīti. Bet, kad mēs piedabūsim viņus atvest Menšu uz tikšanos...”

Tas nebija drausmīgākais plāns. Varbūt tas pat nebija desmit drausmīgāko plānu sarakstā. Es teicu: “Mums nav jāpiedabū, lai viņi aizvestu Menšu līdz pat satikšanās vietai. Mums vajag tikai piedabūt viņus izvest Menšu ārā no drošības barjeras zonas, lai es varu viņu atrast.”

Guratins pagriezās pret mani. “Ja viņi tā izdarīs, vai tu varēsi Menšu aizdabūt prom, lai cik sargu tur nebūtu?”

Sāku domāt, ka varbūt Guratina dirsīgā izteiksme bija kaut kāds ģenētisks defekts, ko viņš nespēj kontrolēt. Teicu: “Jo vairāk sargu, jo labāk.”

Viņš pacēla uzacis. “Tu domā viņus visus nogalināt?”

Labojums, Guratina dirsīgās izteiksmes cēlonis bija tas, ka viņš bija dirsa.

Es varēju melot, es varēju teikt, ka o, nē, es viņus nenogalināšu, es esmu jauka DrošVienība. Domāju, ka biju gribējis to teikt vai kādu ticamāku šī teksta versiju. Tā vietā sanāca pateikt: “Ja būs nepieciešams.” Sekoja īss klusuma mirklis. Pin-Lī bija sakniebusi lūpas un neko neteica. Bet es pazinu šo apņēmīgo sejas izteiksmi no video arhīva, no

mirkļa divplāksnī, kad izbeidzās satelīta signāls un viņa balsoja par došanos uz DeltFall mītni. Rathi seja atspoguļoja izvēles mokas. Guratins tikai noteica: “Tu uzskati, ka esi kvalificēts pieņemt šādu lēmumu.”

Es teicu: “Esmu drošības eksperts. Jūs esat cilvēki, kas aiziet uz aplamu vietu, kur jums uzbrūk nikna fauna. Es esmu dabūjis klientus dzīvus ārā no situācijām, kurās izdzīvošanas iespēja bija mazāka nekā deviņi procenti. Es esmu vairāk nekā kvalificēts pieņemt šādu lēmumu.” Guratins lēni atgāzās krēslā. Es piecēlos. “Gaidīšu uzgaidāmajā zālē. Sazinieties, kad esat izlēmuši.”

Pin-Lī pacēla roku. “Pagaidi, mēs esam pieņēmuši lēmumu.” Viņa paskatījās uz Rathi. “Vai ne?”

Viņš sakoda zobus. “Jā. Mēs šeit runājam par GrayCris. Viņi ir ieplānojuši nogalināt Menšu un arī mūs, ja vien varēs.”

Guratins teica: “Esam vienojušies.”

Bet es jau biju piecēlies. Teicu: “Tik un tā eju uz uzgaidāmo zāli,” un devos prom.

Nebiju sapūties un neslēpos. Uzgaidāmā zāle bija stratēģiski izdevīgāka pozīcija.

Tai bija vairāki līmeņi un lielas kuba formas biozonas, kurās atainotas dažādas ekoloģiskās nišas, bet ap tām izkārtotas mēbeles. Tas izskatījās jauki un aicināt aicināja cilvēkus sasēsties apkārt un apspriest aizsargātu informāciju viesnīcas pārbāztajā kanālā, tā, lai viesnīca to visu varētu ierakstīt un pārdot vairāksolīšanā. Man bija izvietoti arī datu savākšanas punkti, kas monitorēja augstākā līmeņa ieeju no laukuma un transporta pieturas.

Atradu vietu, kur piesēst pie biozonas, kurā atainotā vētra uz gāzu milža neļāva mani saskatīt no citām sēdvietām.

Kanālā cilvēki apsprieda nianses tam, ko es biju nosaucis par Operāciju Pēc Patiesībā Ne Pilnīgi Briesmīga Plāna.

Nosūtīju Pin-Lī ziņu, ka viņiem vajadzētu vienoties par kontaktper-sonas satikšanu šeit, jo viņu viesnīca jau bija pieviesusies pilna ar GrayCris aģentiem, bet šī viesnīca pagaidām bija tīra. Pin-Lī pārsūtīja ieteikumu pārējiem, un viņi piekrita. Viņiem pat nekas nebija jāpaņem no iepriekšējā numuriņa. (Visi ceļoja ar minimālu bagāžu — tikai dažiem higiēnas priekšmetiem, Pin-Lī zālēm, Guratina specializētajiem rīkiem un Rathi veiksmīgo papildu saskarni, un to visu Guratins nesa pleca somā.)

(Es domāju, cik dīvaini, ka man vairs nav jāraizējas par cilvēku lietām. Man bija tāda sajūta, it kā es visu savas eksistences laiku būtu to vien darījis, kā nesis / kāpis pāri / rāpies apkārt cilvēku lietām cilvēku mītnēs. Varbūt tāpēc, ka tā arī bija.)

Vēlreiz: šajos apstākļos tas nebija slikts plāns. Laika būs maz. Es nezināju, pa kādu maršrutu GrayCris vedīs Menšu uz satikšanās punktu. Man būs jāgaida, līdz viņi ienāks viesnīcas drošības kameru redzamības lokā. Kas bija labi, tikai neatstāja mums daudz laika atkāpšanās stratēģijai — cik nu tāda bija iespējama.

Tad Pin-Lī jautāja: “Esam gatavi?” Abi pārējie piekrita. Viņa ekrān-virsmā izsauca viesnīcas numuriņa saziņu un piezvanīja savai GravCris kontaktpersonai.

Tā kā saziņa bija aktīva, es varēju vizuāli redzēt ekrānu, lai gan istabā nebija kameras. Nebija gan daudz ko redzēt: GrayCris kontakt-persona savā galā bija nobloķējusi vizuālo signālu. Pin-Lī paziņoja, ka viņai bija izpirkums, un pateica, kur jānogādā Mensa, lai veiktu apmaiņu. GravCris atbildēja, ka vēlas izpirkumu tagad un tikai tad atlaistu Menšu, bla, bla, bla, bet salīdzinājumā ar citām gūstekņu izpirkšanas procedūrām šī izklausījās pavirša. GravCris patiešām gribēja to izpirkumu. Pin-Li divas minūtes strīdējās ar viņiem, un tad viņi padevās, lai gan gribēja vispirms atsūtīt savu pārstāvi, lai tas paskatās uz līdzekļu autorizāciju.

Pēc tam kad Pin-Lī bija beigusi sarunu, Rathi novilka: “Ak, es ceru, ka mēs rīkojamies pareizi.”

Gu ratiņš drūmi teica (tā gan viņš principā teica visu): “Gana drīz mēs to uzzināsim.”

Pin-Lī attrauca: “Viss būs labi.” (Mensa būtu pateikusi to iedrošinošā tonī. Pin-Lī acīmredzami mēģināja panākt, ka tas izklausās iedrošinoši, bet izklausījās tā, it kā viņa vienkārši gribētu, lai pārējie aizveras.)

Guratins iznāca uzgaidāmajā telpā, lai sagaidītu GrayCris pārstāvi, un apsēdās labi redzamā vietā zemākajā platformā — tik stīvi, ka izskatījās pēc DrošVienības vairāk nekā es.

Nu, viņam par aizstāvību jāsaka, ka situācija bija stresaina. Es nevarēju riskēt un novērst uzmanību, skatoties mediju saturu, bet pārskatīju savu krātuvi un ievēroju, ka man vēl arvien bija mierinoši daudz sēriju šībrīža skatāmajā seriālā. Tās palīdzēja — nedaudz.

Viens iemesls, kāpēc es uztraucos, bija tas, ka, ja viss notiks labi un es netikšu sašauts lupatās, tad atkal ieraudzīšu Menšu.

Pa ceļam uz RaviHvral staciju DiPTs man teica, ka Preservation-Aux ir mana komanda. Es nezināju, vai DiPTs bija naivs vai uzskatīja, ka es tāds esmu. Labi, varbūt es tajā laikā biju pietiekami naivs, lai iedomātos, ka tur bija drusciņ patiesības. Tad, pēc notikumiem RaviHyral, es biju atteicies no šīs domas. Vēlāk man bija ienācis prātā dabūt Men-sai pierādījumus, es devos uz Milu un redzēju Donu Abīnu mirkli, kad Miki... nomira, un kopš tā laika es atkal biju dzīvojis ar domu, ka “varbūt tur ir drusciņ patiesības”.

Bet, sēžot šeit, viesnīcas uzgaidāmajā zālē, skatoties uz biozonu un liekot darbā visus pieejamos neesmu-DrošVienība kodus, šī fantāzijas aina sagruva. Skaudrā īstenība bija tāda, ka es nezināju, kas man ir Mensa.

Pat pēc Miki es nevēlējos būt mīļrobots.

Augšā, numuriņā, Pin-Lī lēni staigāja šurpu turpu un centās negriezt zobus, kamēr Rathi bija jau trīs reizes aizgājis uz tualeti.

Guratins vienkārši sēdēja un blenza. Tad viņš kanālā teica: Vai tu esi tur, DrošVieniba?

Nē, es aizgāju, atteicu. Esmu izlēmis pārvākties uz, dzīvi šeit un vienkārši blandīties no vienas viesnīcas uz otru, patērējot izklaides kanālus.

Labi, tas izklausījās pēc daudz labākas idejas, nekā es biju domājis.

Sekoja pauze, tad viņš teica: Es neesmu tavs ienaidnieks. Es tikai esmu piesardzīgs.

Man vienalga, ko tu dotnā, atbildēju un tūlīt pat vēlējos, kaut būtu uzlicis sev sekundi ilgu gaidīšanas laiku un varētu izdzēst pateikto. Tas izklausījās tā, it kā man nebūtu vienalga. Lai gan bija gan.

Aizvilkās viena minūte. Tad vēl viena. Guratins jautāja: Ko tu darīji, kad biji prom ? Kurp tu devies?

Negribēju atbildēt, jo negribēju par to runāt, bet šķita savādi nejauki vienkārši viņu ignorēt. Atlasīju video fragmentus ar Eiresu un pārējiem ceļā uz HaveRatton staciju, lielākoties mijiedarbes, kuras es biju marķējis, lai varētu pēcāk izvērtēt savu uzvedību. (Daži gadījumi, kad izšķīru cīkstiņus, biju spiests sniegt padomus attiecībās, kā arī bēdīgi slavenā Cepumu Iepakojuma Izlietnē lieta.) Es to visu salīmēju kopā, devu nosaukumu “Slepkabots Izliekas Par Uzlabotu Cilvēku, Drošības Konsultantu” un nosūtīju Guratinam.

Viņš to vēl arvien skatījās, kad pa galveno ieeju uzgaidāmajā zālē ienāca GravCris pārstāvis.

Nebija nekādu fizisku pazīmju, kas viņu atšķirtu no citiem cilvēkiem un uzlabotajiem cilvēkiem, kas blandījās iekšā un ārā. Viņš bija garš, bāls cilvēks ar gariem gaišas krāsas matiem, mugurā uzvilcis vienu no daudzajām vietējām variācijām par tēmu “biznesa kostīms”: piedur-kņota žakete, kas sniedzās līdz pat ceļgaliem, un platas bikses.

Pieklauvēju Guratinam, un viņš apturēja video.

GrayCris pārstāvis uz mirkli apstājās, sejā pazibēja aizkaitinājums. Viņš bija trāpījis pārblīvētajā viesnīcas kanālā. Viesnīcas sistēma reģistrēja maksājumu stacijas kredītkontā un deva viņam pieeju. Es notvēru viesnīcas drošības drona standarta skenējuma rezultātu: nekādu ieroču, tikai saskarnes aktivitāte. īsa drona lasījuma analīze norādīja uz 65 procentu varbūtību, ka pārstāvim bija līdzi kaut kas tāds, kas apmāna skeneri. Tātad viņš, iespējams, bija apbruņots, un varbūt viņam bija aizsargātas saziņas ierīce.

Man bija pieeja viņa kanālam, bet nedomāju, ka tas daudz līdzētu. Ja viņam bija ierīce, kas varēja piemānīt drošības skeneri, tad viņš noteikti zināja, ka pārbāzts viesnīcas kanāls nav labākā vieta saziņai par notiekošo operāciju.

Hipotētiskā aizsargātā saziņas ierīce bija pamats satraukumam. Bet, lai kas tā nebūtu, tai būtu jāizmanto viesnīcas raidītājs, lai sasniegtu stacijas saziņas tīklu.

GrayCris pārstāvis veica vizuālu uzgaidāmās telpas pārskatu un acīmredzami atpazina Guratinu — droši vien no informācijas, ko Gray-Cris bija ieguvuši BrīvTirgus Ostā. Viņš devās Guratina virzienā, un pēdējais piecēlās, lai viņu sveicinātu. Pārstāvis teica: “Guratins? Es esmu Scrats, ieradies šeit pēc Pin-Lī aicinājuma.” Viņš bija mierīgs, pašpārliecināts, ar draudzīga smaida ēnu sejā.

Guratina dirsīgā izturēšanās šādos brīžos var būt noderīga. Ar izteikti neizteiksmīgu seju viņš teica: “Sekojiet,” un devās uz lifta piestātni.

Pieklauvēju Pin-Lī un Rathi, lai viņus brīdinātu, un turpināju vizuālu pārskatu, vai neieradīsies citi naidnieki. Piemēram, kā šie divi cilvēki, kas nevērīgā gaitā ieklīda pa galveno ieeju, nevērīgi piestāja, lai nevērīgi paskatītos apkārt, tad nevērīgi devās uz kāpnēm, kas veda uz atpūtas/čdnīcu telpām. (Labi, patiesībā viņi neizturējās tik neprofesionāli, bet es šeit biju sēdējis pietiekami ilgi, lai būtu izanalizējis tipiskus gājējus. Cilvēki, kas ieradās, lai kaut ko sameklētu, vai arī bija patiesi apjukuši neziņā, kurp nu doties, parasti kustējās saraustīti — viņu uzmanību pievērsa biozonas un kanāla rādījumi uz slīpni, kas veda uz reģistratūru, utt. Salīdzinājumā naidnieki ir viegli atpazīstami.)

Varbūt pārāk viegli? Viesnīcas drona skeneris sniedza negatīvu rezultātu, bet ar to pašu aizdomīgo lasījuma veidu kā GrayCris pārstāvim. (Tas šķita aizdomīgs man — es esmu apmuļķojis daudz dronu skeneru.)

Atzīmēju vēl divus potenciālos naidniekus, kas pieturā iznāca no cauruļtransporta, un, sazinoties ar saviem draudziņiem — laukuma dro-niem —, manīju vēl dažus arī kamerās ārpusē, pie viesnīcas izejas uz laukumu.

Jā, man arī bija slikta priekšnojauta. Bet es vēl arvien vēroju drošības sistēmu, un tajā nebija brīdinājumu vai netipisku signālu.

Iepriekš biju domājis pagaidīt šeit, līdz beigsies apmaiņa, bet nu piecēlos un devos uz liftu. Viens manu datu avots bija Guratina kanāls. Viņš un Serats nupat bija izkāpuši no lifta. Guratins visu laiku bija veiksmīgi uzturējis neveiklu klusumu. Negribot jutu pret viņu cieņu.

Kad Guratins un Serats sasniedza numuriņu, es jau biju liftā un pie pareizās zonas. Gaitenī nebija iespējas noslēpties, tāpēc es liku liftam apstāties un dot ziņu viesnīcasVidesPieejamībasUnMobilitātesSistēmai (īsāk — MobSistēmai) neveikt nekādus labojumus. (Izklausās pēc milzīgi ķēpīgas parasta lifta apturēšanas darbības, bet, ja es to nebūtu izdarījis šādi, tad tas būtu sadragājis sistēmu. Ja es aiztiktu MobSistēmas transporta vadību, tas notiktu burtiski. Ar “burtiski” domājot, ka lifti, pilni ar cilvēkiem un uzlabotajiem cilvēkiem, sadragātu cits citu.)

Tagad viņi jau bija istabā, un Pin-Lī teica: “Mums ir valūta, ko prasīja jūsu korporācija. Daļa no tās nāk no likvīdajiem īpašumiem, un es esmu saņēmusi ziņu, ka viņi ir gatavi naudas pārvedumam. Sarakstu es neuzrādīšu un piekrišanu nesniegšu, kamēr nebūsim redzējuši Dr. Menšu.”

Serats atbildēja: “Varu apliecināt, ka viņa, drošībnieku pavadīta, jau ir ceļā uz šejieni. Man ir jāredz piekrišana naudas pārvedumam.”

Vēl viens manu datu avots bija Mensas iinplants — bet tas vēl neatbildēja uz klauvējieniem. Paralēli veicu vairākas analīzes, kas noteica attālumus un iespējamos maršrutus ceļā no augšējā tora uz šejieni, kā arī strādāju pie rezerves plāna gadījumam, ja viņiem līdzi būtu īsti drošībnieki (t.i., DrošVienības no Palisādes vai cita vietējā nodrošinājuma uzņēmuma). Tas viss varētu kļūt graujoši sarežģīti, bet es domāju, ka viss vēl bija izdarāms.

Tad viss kļuva graujoši sarežģīti.

Kanālā Rathi teica: Ēēē, DrošVientba? Lūdzu, palīdzi.

Mans pirmais idiotiskais impulss bija mēģināt pieslēgties Rathi ķiveres kamerai, kuras viņam nebija. Istabā nebija kameru, tikai audio, un es dzirdēju pliku elpošanu. (Tāda bija nelaime ar plānu 1A. Mums pieejamajā laikā nebija iespējams ievietot istabā kameru — vismaz ne tādu, kas būtu tikusi garām drošības pārbaudei, ko noteikti būtu gatavs veikt GrayCris pārstāvis.) Tad Pin-Lī teica: “Tā jūs naudu nedabūsiet. Un naudu jums vajag, ne tā? To GrayCris vajag tūlīt, lai tiktu vaļā no nodrošinājuma uzņēmuma.”

Serats neizteiksmīgi atbildēja: “Šī nav piekrišana naudas pārvedumam. Tas ir tikai īpašumu saraksts. Ko jūs iedomājaties?”

Satraukti grābstoties gar avotiem, pa galvu pa kaklu mēģinot nodrošināt vadību pār viesnīcDrošSistēmu, notvēru signālu, ko Serats bija tikko nosūtījis savā saziņas ierīcē. Tas noteikti bija trauksmes signāls, kas lika pārtraukt gūstekņa atbrīvošanu, un varbūt signāls, lai rezervisti nāk iekšā ar stroķiem. Man nebija laika smalkumiem — nobeidzu viesnīcas raidītāju, un pēc tam man nācās nogāzt vēl divus rezerves raidītājus, kas centās ieslēgties, lai pārņemtu saziņas plūsmu. Tad es atradu Serata savienojumu ar viesnīcas kanālu un to nobloķēju. Tā kā biju aizņemts, mans buferis teica: Dr. Rathi, lūdzu, raksturojiet problēmu.

Rathi kanāla balss šķita nervoza. Viņam ir ierocis. Tas ir neliels, ēēē, plaukstas lieluma. Enerģijas ierocis, pārāk mazs, lai šautu lodes.

Audio kanālā dzirdēju Guratinu sakām: “Šis ir pārveduma dokuments, kādu mums iedeva...”

“Un tie ir absurdi meli,” Serats atbildēja.

Uzturi sarunu, nosūtīju Pin-Ll. Es negribēju, lai Serats prāto, kāpēc viņa rezervisti nav nosūtījuši apstiprinājumu. Biju atmetis Patiesībā Ne Pilnīgi Briesmīgo Plānu un ķēries pie Teju Briesmīgā Plāna. Izgāju no lifta un, jau soļojot pa gaiteni, atdevu to atpakaļ MobSistēmai. Mans skeneris aiz līkuma uztvēra kustīgu mērķi, un es palēnināju gaitu līdz nevērīgas pastaigas solim, kas izskatījās tieši tikpat viltots un neveikls kā GrayCris pārstāvju izpildīšanās uzgaidāmajā zālē. Bet mans savienojums ar viesnīcDrošSistēmu parādīja, ka pirms divdesmit sekundēm šajā sekcijā ir atvērušās citas durvis, un iespēja, ka nākošie cilvēki bija naidnieki, bija mazāka par desmit procentiem.

Divi mazi cilvēki pagriezās ap stūri, ļoti aizņemti ar galvassegu un plecu somu kārtošanu. Viņi pagāja man garām, kas palēnināja manu gaitu uz mērķi — man bija jādodas garām istabas durvīm, līdz cilvēki bija pazuduši skatam, tad jāsagaida, līdz viņi sasniedz pieturu un iekāpj liftā. Beidzot varēju iet.

Pieklusināju kanāla audio, kur Pin-Lī, Rathi un Guratins skaļi protestēja pret ieroci un apliecināja savu nevainību, stāstot, ka banka, kas bija atbildīga par naudas pārvedumu, noteikti ir kļūdījusies, un Rathi ir biologs un vispār nesaprot visu to finanšu ezotēriku utt. Piespiedu ausi pie durvīm un pastiprināju dzirdi, lai saklausītu Seratu sakām: “Man nav laika jums mācīt korporatīvo attiecību pamatfaktus.”

Tas sniedza man informāciju par viņa atrašanās vietu telpā attiecībā pret mani. Piespiedu durvju atvēršanas pogu.

Kad durvis vērās vaļā, Serats sāka griezties uz manu pusi. Šķērsoju istabu, satvēru viņa plaukstas locītavu un pavērsu to lejup, kā arī nosūtīju pa savu roku tēmētu strāvas triecienu, lai nosvilinātu viņa mazā, mīlīgā ierocīša akumulatoru. Tad izmantoju otru roku, lai satvertu viņa rīkli un piespiestu pie sienas. Tas viss notika ļoti ātri.

Scrats izdeva gārdzošu skaņu un mēģināja man iešaut. Pat ja ierocis vēl arvien darbotos, tas būtu man trāpījis ceļgalā, no kā es tikai būtu sace-pies vēl vairāk. Saspiedu viņa plaukstas locītavu, un viņš nometa ieroci. Viņš vēl arvien turēja saziņas ierīci.

Rathi bija paklupis pār krēslu, mēģinot tikt projām, un Pin-Lī zaudēja dažas sekundes, lai tiktu viņam garām. Guratins mirkli sagrīļojās, bet tad metās uz priekšu un sagrāba Serafu pie otras rokas. Viņš atlauza vaļā Serafa pirkstus, un Pin-Lī paķēra saziņas ierīci.

“Vai tā ir aktīva?” Rathi jautāja, traušoties kājās.

Teicu: “Esmu to bloķējis, tāpat kā viņa kanālu.” Viens no maniem datu avotiem bija viesnīcas vadības līnija tās kanālā, un nupat jau to pārpildīja sūdzības par saziņas pārtraukšanu. Biju arī izslēdzis savienojumu starp viesnīcas pārbāzto kanālu un stacijas kanālu. (Varētu domāt, ka izdarīju to apzināti, bet patiesībā es biju steigā ar vienu signālu nobliezis visu.) (Njā, tiktāl nu būtu ar to slepeno operāciju.)

Serafs smagi elsoja, un, tik tuvu esot, mans skeneris fiksēja viņa paātrināto pulsu un sviedru dziedzeru aktivitāti. Viņš teica: “Tad šī ir it kā pazudusī DrošVienība.”

Es pārbaudīju viesnīcDrošSistēmas skatu uz uzgaidāmo zāli un ieraudzīju divus GrayCris rezervistus. Viņi vēl nebija reaģējuši, vēl arvien izlikās, ka nevērīgi slaistās pie produktu automātiem, bet man kā dirst vajadzēja dabūt viesnīcas kanāla sakarus atpakaļ, pirms viņi pamanītu to trūkumu.

Pin-Lī noliecās un paķēra ieroci no grīdas. “Vai Menšu patiešām ved uz šejieni? Vai arī tie bija meli?”

Vēl nav atbildei no viņas implanta, atbildēju kanālā. Vēl arvien varēju pieslēgties stacijas kanālam, un tas pārraidītu implanta signālu. Ja Gray-Cris patiešām veda Menšu šurp, viņi vēl nebija šķērsojuši galveno stacijas drošības barjeru.

Tā ka viss plāns vēl nebija sagājis dirsā, tas tikai aptuveni riņķoja ap to un gatavojās sākt nolaišanos.

Serats teica Pin-Lī: “Jūs paši esat meļi, iedomājoties, ka varētu mūs apmuļķot ar to absurdo viltojumu. Liec tai lietai laist mani vaļā. Jūs pārkāpjat stacijas likumus, draudot man ar nāvējošu ieroci.”

“Kādu nāvējošu ieroci?” Rathi noprasīja. Viņš pamāja uz ieroci Pin-Lī rokā. “Tu draudēji mums ar nāvējošu ieroci, mēs varētu izsaukt stacijas drošībniekus savākt tevi!”

Kanālā Guratins aizrādīja: Mēs nevaram izsaukt stacijas drošībniekus.

Es zinu! Rathi atcirta. Es blefoju!

Pin-Lī noteica: “Viņš domā DrošVienību. DrošVienība ir nāvējošais ierocis.” Viņa mirkli kavējās, tad nosūtīja kanālā ziņu: Es tev pieskaršos, neaizej pa pieskari.

E, labi. Piekrītoši atklauvēju atpakaļ, jo tajā laikā biju aizņemts, drudžaini cenšoties dabūt atpakaļ viesnīcas primāros un sekundāros raidītājus, kas man bija jāpaspēj pirms remontinženieriem.

Pin-Lī uzlika roku man uz pleca, un es neaizgāju pa pieskari. Viņa paliecās uz Serata pusi un teica: “Šis nav nāvējošs ierocis. Šī ir persona. Dusmīga persona, kas vēlas, lai tu atbildi uz jautājumu. Vai jūs vedat Menšu uz šejieni?”

Serats viņai uzsmaidīja. “Tā bija. Tagad esmu devis drošības vadībai signālu atcelt apmaiņu. Viņi zina, kur es esmu, un drīz būs šeit. Tā kā jūs esat pārkāpuši stacijas likumu, ievedot privātas personas īpašumā esošu DrošVienību, neviens jums nepalīdzēs.”

“Jums vajag izpirkumu, lai piekukuļotu nodrošinājuma uzņēmumu, ne tā?” Pin-Lī noteica. Es nebiju novērsies no Serata, lai gan lielākā daļa manas uzmanības bija pievērsta, jāatzīst, diezgan rupji veiktai viesnīcu raidītāju atjaunošanai, kā arī Mensas implanta gaidīšanai. Viņa piebilda: “Skaidrs, ka GrayCris ir līdzekļi, ko tam atvēlēt. Vai arī ši ir atriebība?”

Serata vaibsti saviebās skeptiskā smīnā. Viņš neuztvēra pretiniekus nopietni — nu, skaidrs, es sapratu, kāpēc. Ja tu esi no GrayCris un darba laikā regulāri slaktē cilvēkus, tad droši vien tevi pārmēru nebiedē trīs saniknoti pētnieki no nekorporatīvas nomales planēteles. Un viņš bija pārliecināts, ka viņi mani kaut kā kontrolē. Viņš teica: “Atriebība? Jūs nopērkat DrošVienību un nosūtāt to uz Milu, lai atklātu svarīgu Gray-Cris īpašumu ieguves operāciju. Jūs un jūsu sīkās planētiņas savienība iedomājaties, ka varat sacensties ar korporāciju — ko tad jūs gaidījāt, kas notiks?”

Pin-Lī noteikti jutās satriekta, bet viņa atbildēja: “GrayCris uzbruka mums pirmie. GrayCris to iesāka. Mēs tikai vēlamies dabūt atpakaļ Dr. Menšu.”

Kanālā apjukušais Rathi jautāja: Milu?

Uzlabotajam Guratinam bija informācijas glabātuve. Viņš teica: Tas bija ziņās — viņi par to jautāja Mensai. Tā ir pamesta teraformē'sanas platforma.

Atjaunoju viesnīcas raidītājus, un sūdzības vadības līnijā strauji samazinājās. Abi GrayCris mērķi uzgaidāmajā telpā vēl arvien nebija pamanījuši, ka kaut kas ir nogājis šķērsām. Vēl arvien ne miņas no implanta.

Viņi neveda Menšu šurp. Viss velti. Viss — Milu, Miki nāve, ceļojums uz šejieni, it viss. Es teicu: “Milu bija mana ideja. Es esmu patvaļīga vienība.”

Viņš ignorēja mani, bet pievērsās Pin-Lī: “Patvaļīga vienība būtu atstājusi aiz sevis līķu kaudzi visā stacijā.”

Es ieminējos: “Varbūt es gribēju, lai kaudze sākas šeit.”

Viņš ieskatījās man acīs, un viņa zīlītes nedaudz paplašinājās.

Piebildu: “Jūs, cilvēki, esat tik naivi.”

Bija ļoti labi, ka tieši tajā mirklī ieklauvejās Mcnsas implants. Es vel nebiju līdz galam nolēmis sadragāt Scrata traheju, tikai apsvēru šo ideju. Tagad es atrāvu viņu no sienas un sažņaudzu viņu līdz ģībienam.

No cilvēku puses dzirdēju visādus: “Paga!” “Nē!" “Ēēē...” īSo

“Es negrasos viņu nobeigt,” noteicu un nometu Seratu uz dīvāna. “Es taču zinu, ko, dirsā, daru.”

Pin-Lī bija pieslēgusi savu kanālu implantam un tagad ķeksēja no jakas kabatas atslēgu, lai to pārbaudītu. “Viņa ir kustībā, viņa ir... Vai tu vari pateikt...”

Es jau salāgoju klauvējienu ar stacijas kartēm. “Viņi ir transport-caurulē.” Nu man bija jāiet. Teicu viņiem: “Dodieties atpakaļ uz atspoli. Atstājiet Seratu — kad viņš nāks pie samaņas, GrayCris jau zinās, ko mēs darām. Neņemiet līdzi viņa saziņas ierīci un ieroci, StacDrošība tos var noskenēt. Dodieties uz viesnīcas dārzu pirmajā stāvā un ar burbuli aizbrauciet līdz nākamajām veikalu kompleksam, tad pa cauruli no turienes.”

Biju ārā pa durvīm, pirms viņi paspēja ievilkt elpu, lai iebilstu. Gaitenis bija tukšs, un es aizskrēju uz lifta pieturu. Kanālā nosūtīju: GrayCris grupa ar Menšu ir mazāk nekā divu minūšu attālumā, laiks iet-, jums jābūt ārā no viesnīcas, pirms viņi ierodas šeit. Viņa ar jums sastapsies piejūsu atspoles. Nemēģiniet sazināties ar mani kanālā. Ja viņi uzpirks StacDrošību, tad viņi var noteikt mūsu atrašanās vietu.

Ejam jau, ejam, Rathi sūtīja pretī, un viesnīcDrošSistēma man teica, ka numuriņa durvis nupat ir atvērušās un aizvērušās. Esi piesardzīgs...

Pārtraucu kontaktu, Rathi, atbildēju viņam un iekāpu liftā.

Izslēdzu savu riska izvērtēšanas moduli.