Zīme

42 Sīriešu klosteris, Vādī en Natrūna, Ēģipte

Paslēpies aiz sienas drupām četrsimt jardus uz rietumiem no klostera un palīdis zem maskēšanās tikla, Lapsa Otrais ar abiem vīriem klusi raudzījās jaudīgajos binokļos un gaidīja.

Līdzās zem smagās automašīnas brezenta pacietīgi sēdēja tā­la darbības rādiusa akustiskās iekārtas apkalpe, kas bija gatava atkal vadīt neredzamo spēku. Iekārta speciāli šai misijai bija ma­tētā smilškrāsā - lai lieliski iederētos teritorijā ap klosteri un arī tālāk, kalna virsotnē virs alas. Virziena mikrofons atstāts apval­kā, jo tās dienas notikums bija plānots kā saruna vienā virzie­nā - atšķirībā no kalnā pavadītajām neskaitāmajām stundām vai­rāku nedēļu un mēnešu garumā, kad vajadzēja tvert mirkļus, ja tēvs Hieronims bija piemērotā stāvoklī, lai atbildētu uz pāris jau­tājumiem.

Lapsa Otrais vēroja nemierīgo pūli. Līdz šim viņam bija izde­vies rīkoties pareizi un bez problēmām izvilināt vajadzīgās atbil­des. Pēc nelielās pamudināšanas uz jumta, kad parādījās zīme, tēvs Hieronims uzvedās prognozējami - galu galā tā viņš bija mā­cīts. Pietika arī dažus vārdus iečukstēt ausī kaismīgākajiem no pūļa, lai izraisītu plašu reakciju un satracinātu cilvēkus, kas ie­raudzījuši automobili ar bēgļiem. Pūļa kontrolei izmantojot ļoti skaļu augstfrekvences vibrāciju, bija iespējams apvaldīt dedzīgu- mu, kad tas vairs nebija vajadzīgs, un piespiest cilvēkus atkāp­ties, lai bēgļi varētu atgriezties klosterī.

"Iespaidīgi," Lapsa Otrais nodomāja, lai arī tāla rādiusa dar­bības akustisko iekārtu bija lietojis tik bieži, ka tas kļuvis jau par ieradumu. Ideja bija tiešām vienkārša - troksnis tiek projicēts ļoti fokusētā audiostarā, gluži tāpat kā filmu projektora objektīvs pa­stiprina un fokusē gaismas strēli, lai to dzirdētu tikai tie cilvēki vai cilvēks, kurš atrodas iekārtas tēmēkļa krustā. Iekārta bija pre­cīza kā snaipera šautene. Pat no attāluma. Tā izraisīja nelabumu, ģīboni un sagrāva pat vissīkstāko ienaidnieku, izpaužoties vai nu kā dzīva vai ierakstīta cilvēka balss, radīdama objektam sajūtu par balsi viņa galvā, vai arī kā neciešami skaļa, grieziga vibrācija objektam ausis, ja tika izmantots smalkāks pūļa kontroles paņē­miens.

Vienkārši, bet ļoti efektivi.

"Viņa skolotāja balss," Lapsa Otrais domās uzjautrinājās.

Šis priekšlikums izrādījās īpaši efektīvs, jo subjekti jau bija ga­tavi darīt to, kas no viņiem tiek prasīts, - gan īpaši izvēlētie ob­jekti pūlī pie klostera mūriem, gan tēvs Hieronims bija pakļauti nedēļām ilgai piespiedu ideoloģiskajai apstrādei. Elektrošoks un miega deprivācijas seansi, kam sekoja metoheksitola kokteiļi, lai nebutu jūtamas šādas ietekmēšanas sekas. Transkraniālā prāta stimulācija. Pilnīgs psihoķīmiskais sabrukums. Slēdzīšu nospie­šana smadzenēs, atbruņojot tās pirms psiholoģiskas bombardē­šanas. Vīziju, domu, sajūtu implantēšana. Tādu apstākļu radīša­na smadzenēs, lai cilvēks pieņemtu alternatīvu realitād, piemēram, dzirdētu Dieva balsi vai pārvarētu pazemību un sāktu uzskatīt sevi par Izredzēto.

Lapsa Otrais binokli nopētīja tuksnesi uz rietumiem no savas atrašanās vietas. Lai gan viņš zināja, ko meklē, tomēr bija vaja­dzīga vismaz minūte, lai ieraudzītu Lapsu Pirmo un viņa vienī­bu. Arī šie četri vīri un aprīkojums bija praktiski neredzami zem maskēšanās tīkla smilšainajos pakalnos pārsimts jardu attālumā. Viņu darbs bija nevainojams, atstātais iespaids - satriecošs. Lap­sa Otrais bija to redzējis jau agrāk, videomateriālā par testiem tuk­snesī. Taču ierakstu nevarēja salīdzināt ar paša acīm skatīto. Tur­klāt notikumam bija auditorija, kura neko pat nenojauta.

Viņam bija aizrāvusies elpa. Pat tādam kaujās nocietinātam ci- niķim kā viņam sirds teju apstājās. Viņš zināja, ka šis veiklais gā­jiens gūs rezonansi visā pasaulē.

Atkal pievērsies pūlim pie klostera mūriem, Lapsa Otrais ar baudu domāja, ka drīz vien drīkstēs pamest šo mēslaini. "Šis bi­jis viens ellišķīgs darbiņš. Mūžīga slēpšanās gan rītausmā, gan krēslas stundā - pēc vajadzības, kāpšana kalnā un atkal lejā, ap­rīkojuma kravāšana dienu no dienas." Viņš saprata, ka jau pārāk ilgi uzturējies tuksnesī. Ilgojās sajust sievietes ādas siltumu un lieliski izceptas gaļas smaržu, taču visvairāk - pēc dzīvošanas kopā ar cilvēkiem.

"Drīz," viņš domās apņēmās.

Taču vispirms vajadzēja pārliecināties, ka misija tiek pabeigta tikpat gludi kā uzsākta.