Zīme

78 Hjūstona, Teksasas štats

Drošības labad viņi nomainīja viesnīcu, pārcēlās uz citu pil­sētas malu - lai gan Medokss bija smagi ievainots, daudzi viņa vīri miruši un šķita, ka ieroča tēmēklis par kādu collu pavirzījies sānis.

Denijs un Mets likās ieslīguši paši savā pasaulē. Abiem bija daudz pārrunājama, un viņi pārmaiņus stāstīja viens otram par mokpilno ceļu līdz satikšanās brīdim.

- Es gribu piezvanīt mammai un tētim, lai pateiktu, ka ar ma­ni viss ir kārtībā, - Denijs sacīja aizrautības pilnā balsī, joprojām priecādamies par izglābšanos.

Mets bija rūpīgi izvairījies no sarunas par vecākiem, bet ilgāk vilcināties vairs nevarēja. Skatīdamies Denijam acīs, viņš mēģi­nāja atrast īstos vārdus, lai pateiktu, kas noticis. Denijs visu sa­prata uzreiz.

- Kas? Mamma? - viņš pajautāja.

Lai arī Mets palocīja galvu, sāpes viņa sejā apliecināja, ka jā­runā ne tikai par vienu no vecākiem.

- Nē… abi? - neticības pārņemts, Denijs bez skaņas izgrūda vārdus pār lūpām.

Mets atkal palocīja galvu.

Sakodis zobus, Denijs iegrima mulsās pārdomās un tad sagu- ma dziļās sērās. Mets viņam jau bija izstāstījis par Belindžera nā­vi. Trīskāršais zaudējums viņam bija pamatīgs trieciens. Viņš sa­ļima uz grīdas un iespieda galvu plaukstās. Šķita, ka dzīslās plūst nevis asinis, bet lava.

Vēl skumjāka gaisotne istabā kļuva pēc tam, kad Denijs izstās­tīja Metam par savu izmisumu šo divu gadu laikā. Kā viņš mēģi­nājis slepus nosūtīt kādu elektroniskā pasta vēstuli un pieķerts. Kā domājis par pašnāvibu. Kā viņam draudēts un kā viņš pēc tam sazāļots.

- Tagad tu esi šeit, - Mets mierināja brāli. - Prom no viņiem un drošībā. - Mets pasmaidīja. - Un tas ir daudz vairak nekā viss, kas mums bija pirms pāris dienām.

- Pastāsti man vēl kaut ko! Par mammu un tēti. Par visu, kas noticis, - Denijs mudināja.

Blakus istabā viens pats sēdēja Raidels. Viņš secināja, ka jūtas neomulīgi Denija klātbūtnē - un gluži tāpat jūtas ari Denijs. Tur­klāt vajadzēja šo un to pārdomāt.

Viss beidzies, tas nu viņam bija skaidrs. Tiklīdz Greisija atgrie­zīsies, patiesība parādīsies atklātībā. Un tad - lai no kuras puses skatītos - beigas būs pienākušas arī viņam. Jo tieši viņam šajā stāstā būs atvēlēta liela loma. No tā viņu neviens nevarēs pasar­gāt. Ne Greisija, ne Mets, ne Denijs, ne Drakers. Pat tad, ja viņi gribētu, tas tomēr nebūtu iespējams. Ne šajā tīmekļa dienasgrā­matu laikmetā. Un bēgt viņš arī nebija gatavs. Nē, viņš apņēmās palikt un raudzīties patiesībai acīs.

Visgrūtāk bija domāt par to, kādu iespaidu notikušais atstās uz Rebeku. Tas būs milzu posts un lāsts, kas var sekot viņai visu mūžu. Viņš nemitīgi prātoja par to un izmisīgi pūlējās rast kādu risinājumu, lai pasargātu meitu, taču neko nespēja izgudrot.

Kad pēc pāris stundām viņiem beidzot pievienojās Greisija un Doltons, brāļu atkalapvienošanās jau bija izvērtusies par saldeni rūgtām, ne pārak trokšņainām svinībām. Jā, visi bija drošībā. Jā, Denijs bija dzīvs - un brīvs. Un Greisija ar Doltonu drīz kļūs par superzvaigznēm. Taču gaidāmajai mediju trakošanai bija arī kā­da ēnas puse. Krietni vien tumšāka par Raidela publisko krišanu nežēlastība. Šī šķita daudz biedējošāka, nekā ikvienam no viņiem gribējās atzīt.

Fonā skanēja televizors, atstāstot vakara notikumus un neiz­laižot gandrīz neko, un aicinot studijā neskaitāmus komentētā­jus.

- Kā būs ar tiem cilvēkiem, kas šovakar ieradās uz pasākumu? - bažīgi jautāja Greisija, rādīdama uz ekrānu. - Un ne tikai viņiem, bet ar katru šīs valsts iedzīvotāju? Ar visiem uz pasaules, kas no­ticējuši Drakera blēdībai! Kas notiks ar viņiem? Kā viņi to uz­ņems?

- Un kāda ir alternatīva? - Doltons iebilda. - Mēs nedrīkstam pieļaut, ka cilvēkiem melo. Citādi mēs tikai izraksim dziļāku to bedri, kurā viņus iegrūdis Drakers. Jo ātrāk mēs tam pieliksim punktu, jo labāk.

- Zinu, - Greisija palocīja galvu. - Izklausās nepareizi. Zau­dēts būs kā vienā, tā otrā gadījumā. - Viņa paberzēja virsdeguni, tad izpleta pirkstus un pamasēja pieri. - Kā man tas nepatīk! - viņa novaidējās.

- Šīs krāpšanas dēļ gāja bojā Finčs, - Doltons atgādināja.

- Un Vinss ari, - Denijs piebilda. - Un Rīss. Un daudzi citi.

Greisija izdvesa smagu nopūtu.

- Viņus nogalināja, lai nekas netiktu izpausts līdz brīdim, kad Drakers būtu gatavs noraut pārklāju. Un tagad mēs to izdarīsim viņa vietā.

- Mums tas jādara, - paziņoja Denijs. - Jo ilgāk tas vilksies, jo sāpīgāk būs visiem, kad patiesība nāks gaisma.

Negribīgi palocījusi galvu, Greisija sacīja Raidelam:

- Mēs tevi ierakstīsim. Mums būs vajadzīgi pierādījumi.

- Vai tad man ir izvēle? - Raidels novilka, drūmi pamājis.

- Denij? - Greisija noprasīja, pievērsusies viņam.

- Pie velna, jā, - Denijs attrauca.

Atzinīgi novērtējusi šādu atbildi, Greisija atslīga krēslā. Bālā seja pauda vilšanos un izbailes.

Raidels pagriezās pret Deniju.

- Kā viņi bija plānojuši to izdarīt? Vai tu zini, kā viņš būtu atmaskots?

- Man lika izstrādāt īpašu atmaskošanas programmatūru. Tā tiktu iedarbināta, kad viņi butu gatavi atbrīvoties no priestera.

- Un ko tas nozīmē? - Raidels neatlaidās.

- Tiek simulēta kļūme tehnoloģijā. Piemēram, tu skaties televī­ziju un pēkšņi pazūd signāls. Zīme sāktu lēkāt un sprakšķēt, tad nogāztos. Viss izskatītos tieši tā, lai cilvēki saprastu, ka zīme ir cilvēku roku radīta. Tas būtu kā pēkšņi pārtraukts raidījums. - Denijs tikko jaušami pasmaidīja. - Vai nu tā, vai arī kā milzīga Coca-cola firmas zīme.

-Ja nu mēs neko nedarām un patiesība tā arī nenonāk atklātī­bā? - Greisija pajautāja, it kā skaļi domadama. - Ja nu ir iespēja panākt, ka Drakers ar saviem vīriem tur muti?

- Evaņģēlisti neatkāpsies no sava jaunā mesijas, un Dārbijs ar draugiem no labējā spārna tiks pie tiesībām izvēlēties mūsu nā­kamos prezidentus, - Raidels drūmi secināja.

- Palaižot ēterā visu patiesību un izstāstot cilvēkiem, kas reāli stāv aiz šī notikuma, mēs rīkosimies vēl ļaunāk, - Greisija iebil­da. - Lai vai kā, Dārbijs-ar saviem drauģeļiem pacelsies no šīm nepatikšanām vēl spēcīgāks. Tiklīdz sabiedrība uzzinās par tevi un Drakeru, šīs valsts pagāni un samaitātie liberāļi sāks trakot. Mēs ieliksim viņiem rokās spēcīgāko ieroci kopš ļaunuma impē­rijas laikiem. Apzīmējums "antiamerikānisms" iegūs pilnīgi jau­nu skanējumu. Viņi būs guvuši uzvaru desmit vēlēšanām uz priekšu un pārvērtīs šo valsti par kristiešu teokrātiju.

- Pagaidi! Mēs taču runājam par saujiņu puišu, kas nāca kla­jā ar kaut kādu triku, nevis par veselu politisko partiju, - iebilda Denijs.

- Tam nav nozīmes, - Greisija attrauca. - Svarīgākais ir tas, kā viņi to pavērsīs. Kā to izmantos, lai vēl vairāk sašķeltu valsti. Viņi sabāzīs visus vienā maisā un skandēs, ka visi Drakera at­balstītāji ir ar viņu uz vienu roku. Tieši tā viņi arī dara. Un saso­dīti labi dara. Tikai iedomājies, ko ar šādu faktu varētu izdarīt Karls Rovs!

- Ei, varbūt nolīgsim viņu un pārējos neliešus, kas tā reklamē­ja karu Irākā, un piespiedīsim viņus pārliecināt sabiedrību, ka pie visa vainīga Irāna? - Doltons iesaucās. Kad pārējie palūkojās vi­ņā bez jebkādas jautrības izteiksmes sejā, viņš piebilda: - Kas ir? Es taču tikai jokoju. - Viņš protestēdams paplēta rokas.

Lstabā iestājās drūms klusums. Televizora ekrānā raidījuma va­dītājs kaut ko pastāstīja, un tad parādījās sižets par vardarbības aktiem Islāmābādā un Jeruzalemē. Bija redzams, kā sadursmēs ie­saistās saniknoti cilvēki, kam aiz muguras deg automobiļi. Poli­cija un karaspēks atradās pašā cīņas karstumā, mēģinot apturēt asinspirti.

Greisija izslējās.

- Ieslēdz skaņu, - viņa sacīja Doltonam, kurš sēdēja vistuvāk televizoram.

- …reliģiskie līderi mudinājuši savus sekotājus izrādīt saval­dību, kamēr tiks saņemtas atbildes uz jautājumiem par tēvu Hie­ronimu, taču tā vien liekas, ka vardarbība nemazinās, - stāstīja kadrā neredzams žurnālists.

Atkal parādījās raidījuma vadītājs, un uzraksts ekrāna apak­šā vēstīja: "Prezidents gatavo paziņojumu par notikumiem Hjūs- tonā."

- Reaģējot uz bezprecedenta notikumiem šovakar Hjūstonā, - skaidroja raidījuma vadītājs, - Baltā nama pārstāve norādīja, ka prezidents rīt nāks klajā ar īpašu paziņojumu.

Pārējais Greisijai un pārējiem vairs nešķita interesants.

Drakera tīkls jau kļuva nekontrolējams.

- Pat prezidents tiek ierauts šajā blēdībā, - Raidels secināja.

- To nedrīkst pieļaut, - Greisija sacīja, smagi nopūtās un sa- guma krēslā. - Tā dzelmē aiziesim mēs visi.

Telpā iestājās klusums. Pēc brīža Doltons pajautāja:

- Ko lai iesākam? Man šķiet, ka jārīkojas ātri, taču labi nebūs nevienā gadījumā. Neatkarīgi no tā, vai mēs viņu atmaskojam vai ne.

Raidels izslējās un paziņoja:

- Mēs varam viņu atmaskot. Mums tas jādara. Bet tikai tad, ja visu uzņemos es. Viens pats. - Pārējie pievērsās miljonāram, un viņš turpināja: - Tā ir vienīgā iespēja. - Balss mazliet drebēja, lai gan Lerijam Raidelam nervu trīsas līdz šim bija svešas. - Manam plānam nebija vajadzīgs grēkāzis. Es nekad nebiju domājis ielikt varu rokās vienai reliģijai vai iedragāt citu. Es tikai gribēju, lai cilvēki ieklausās. Bet tagad… pēc visa, ko viņi izdarījuši… par ko viņi to pārvērtuši… Mēs visi vienojāmies, ka šiem meliem jāpie­liek punkts. Bet Drakeram taisnība. Ja gribam pasargāt šo valsti no sašķelšanās, mums vajadzīgs grēkāzis, kam nav politisku mo- tlvu. Un šī grēkāža loma bija paredzēta man. - Viņš nopūtās un apņēmības pilns paraudzījās apkārt. - Citas iespējas nav. Ja kā­dam ir labāka ideja, esmu gatavs uzklausīt, bet… Es citu izeju ne­redzu.

- Lieliski, - Greisija izgrūda. - Tātad Drakers gūst uzvaru.

- Neuztraucies par Drakeru, - Raidels mierināja. - Es parūpē­šos, lai viņš samaksā par visu.

Greisija rāmi palocīja galvu. Viņi nespēja paskatīties cits citam acis. Raidelam bija taisnība, un visi to saprata. Taču doma, ka Dra­kera plāns dks realizēts - lai ari krietni agrāk, nekā cerējis viņš, - grieza kuņģi gluži kā sapuvis tuncis, kam pārdošanas termiņš beidzies pirms mēneša.

Tad Greisija palūkojās uz Metu. Viņš visu šo laiku nebija tei­cis ne vārda.

- Vai tu atradies cita pasaulē, kovboj? - Greisija jautāja, maz­liet provokatīvi pasmaidījusi, un viņas acīs atgriezās mirdzums.

- Mēs pavisam noteikti esam par kādu aizmirsuši, - Mets bil­da. - Vai saprotat?

Mets vēl nebija pabeidzis teikumu, kad Greisija jau uztvēra viņa domu.

- Tēvs Hieronims.

- Nolādēts! - ievaidējās Doltons.

- Vai varat iztēloties, kas notiks ar viņu, ja viss nāks gaismā? - Mets jautāja.

- Viņš dks saplosīts gabalos, - Raidels sacīja.

- Bet viņš nav vainīgs, - Doltons bilda. - To taču tu paskaid­rosi, vai ne? - viņš jautāja Raidelam.

- Tam nav nozīmes. - Mets sarauca pieri.

- Viņš dks pasargāts, - Doltons neatlaidās. - To mēs varam nokārtot. Pirms uzstāšanās dešajā ēterā aizvedīsim viņu uz kadu drošu vietu.

- Un pēc tam? - Greisija iesaucās emociju piesātinātā balsi. - Uz kurieni viņš dosies? Viņa dzīve bus sagrauta, un to būsim izdarījuši mēs. - Viņa paraudzījās uz Metu. - To mēs nedrīkstam pieļaut, - viņa turpināja jau daudz bargākā tonī. - Vismaz vajag viņam izskaidrot, kas notiks. Ari viņam jāpiedalās lēmuma pie­ņemšanā. Mēs nedrīkstam laist to visu viņam pār galvu, iepriekš nesagatavojot. Man ar viņu jāsatiekas. Jāaprunājas.

- Tu redzēji ziņas. Viņš aizvests uz Dārbija namu, - Raidels atgādināja. - Ja spersi savu kāju tur, Drakers parūpēsies, ka ārā tu vairs netiksi.

- Varbūt vari paziņot, ka gribi intervēt viņu viens pret vienu? - Denijs ierosināja.

- Pārāk bīstami, - Raidels attrauca. - Turklāt patlaban pries­teris ir pats apsargātākais cilvēks pasaulē.

Greisija paskatījās uz Metu, kurš šķita kaut ko apsveram.

- Ko domā? - viņa jautāja.

Mets pievērsās Denijam.

- Cik daudz aprīkojuma ir tajā furgonā? - Mets jautāja, ar īk­šķi norādījis moteļa stāvlaukuma virzienā.

- Ko tu ar to gribi teikt?

- Cik daudz aprīkojuma tur ir?

- Pilnīgi viss komplekts, - Denijs atbildēja.

- Un lāzera raidītājs? Tas taču atradās stadionā, vai ne?

- Viens no tiem. Bet mums bija ari otrs. Brīdim, kad zīme pacē­lās virs stadiona jumta.

Acīmredzami kaut ko pārlikdams prātā, Mets palocīja galvu.

- Un cik daudz gudro putekļu tev palicis? - Mets pamanīja Greisijas sejas izteiksmi un viņas apņēmīgo izsliešanos.

- īsti nezinu. Kas ir?

- Mums tie būs vajadzīgi. Mēs nedrīkstam izbarot tēvu Hiero­nimu vilkiem. - Mets palūkojās apkārt. - Viņš tika ievilkts šai lie­tā, tāpat kā Denijs. Un viņš taču ir krietns vīrs, vai ne? Krietnāks vairs nevar būt, vai ne tā tu reiz teici? - viņš jautāja Greisijai. - Mēs nedrīkstam pieļaut, ka Drakers izposta priesterim dzīvi. Vis­pirms jādod viņam iespēja izteikties. - Viņš apklusa, lai novērtē­tu savu biedru reakciju, un tad pagriezās pret Greisiju. - Kāds ir tas Dārbija savrupnams?