Zīme

85 Hjūstona, Teksasas štats

Pilsētas otrā malā, Riveroksā, viņa svētība Nelsons Dārbijs sa­va nama kabinetā vērās milzīgā televizora ekrānā. Zvanīja fiksē­tais tālrunis.

Atkal.

Un mobilais tālrunis tāpat.

Sludinātāji, kurus viņš bija aicinājis uz skatuves, droši viep skatījās to pašu tiešraidi. Un arī viņi nebija sajūsmā.

Saniknots viņš dziļi ievilka elpu.

Paķēra no balsinātā ozolkoka galdiņa palielo tālruņa apa­rātu.

Aiz vada izrāva kontaktdakšu no ligzdas.

Un iemeta aparātu tieši televizora ekrānā.

Visi sēdēja I lobija lidostas pilna pakalpojumu kompleksa snie­dzēja atpūtas istabā un atviegloti skatījās nebeidzamos sižeta at­kārtojumus. Mērķis sasniegts, un pagaidām neviens nebija pau­dis savu kritiku - pat pasaulē ne. Viņi visi zināja, ka atvēruši milzīgu Pandoras lādi, atklājuši debates, kas noteikti plosīsies mēnešiem un gadiem ilgi. Taču tā bija iespēja, no kuras viņi ne­spēja atteikties.

Raidels bija rezervējis atpūtas istabu tikai viņiem. Kuru katru bridi vajadzēja ierasties lidmašīnai, kas no Losandželosas atvedīs Rebe­ku. Un pēc tam aizvedis viņus, kur nu katram vajadzēs: Greisiju un Doltonu uz Kolumbijas apgabalu, Raidelu, Metu un Deniju uz Bos­tonu. Tēvs Hieronims būs Raidela viesis līdz tam laikam, kad tiks izdomāts, kā atkal ievest viņu sabiedrībā; ja tas vispār notiks.

Sēdēdama labi apgādātajā atpūtas telpā, Greisija cieši raudzī­jās uz tēvu.Hieronimu, kurš vēroja sevi televizora ekrānā.

- Nenožēlojat? - viņa jautāja.

Priesteris palūkojās viņā siltām, smaidīgām acīm.

- Pilnīgi neko. Mums tas bija jādara. Bija vajadzīgs pilnīgi jauns apziņas līmenis, lai tiktu galā ar izaicinājumiem, kas tagad mums tiek piedāvāti. Kas zina? Varbūt tas izdosies.

-Jūs cilvēka dabai ticat vairāk nekā es, tēvs, - Raidels atzina.

- Tiešām? Tā taču bija jūsu ideja! - Priesteris pavērsa tievo pirkstu pret Raidelu. - Jūs esat radījis kaut ko tiešām brīnišķīgu. Un jums bija vislabākie nodomi. Būtu nožēlojami to visu palaist vējā, ja to var izmantot, darot labus darbus. Un jūs noteikti domā­jāt, ka viss izdosies, citādi nebūtu ķēries pie šī projekta. No tā es secinu, ka ari jūs ticat cilvēka tieksmei atsaukties aicinājumam un rīkoties pareizi, vai ne?

Pasmaidījis Raidels palocīja galvu.

- Varbūt, tēvs. Un varbūt viņi pārsteigs mani, ieklausīsies un ņems vērā kaut desmito dalu no tā, ko jūs teicāt. - Mirkli paklu­sējis, viņš turpināja: - Esmu jums dzīvību parādā, tēvs. Prasiet visu, ko vien vēlaties!

- Es zinu vairākas vietas šajā pasaulē, kur butu nepiecieša­mas slimnīcas un bāreņu nami, - tēvs Hieronims rāmi noteica.

- Iedodiet man sarakstu, - Raidels attrauca. - Es ar prieku visu nokārtošu.

Greisija sirsnīgi uzlika roku tēvam Hieronimam uz pleca un tad paraudzījās uz Doltonu, kurš uzmanīgi klausījās Denija stāsta par tehnoloģijām, ar kuru palīdzību rādīta zīme. Prātodama, vai Doltons pametīs viņu un pievienosies Denijam un Raidelam savādnieku pasaulē, viņa pamanīja Metu pie kafijas automāta, de­vās turp un nostājās līdzās.

- Tad nu izskatās, ka tavs Holivudas supergrāvējs netiks uz­ņemts, ko?

Mets savilka seju tēlotās mokās.

- Jā. Un labi vien ir. Es nezinātu, kā tikt galā ar visiem tiem pielūdzējiem. - Mirkli paklusējis, viņš piebilda: - Un tavs Vud- vorda un Bernšteina cienīgais triumfa bridis arī izkūpējis gaisā.

- Paldies, ka atgādināji, - Greisija novaidējās.

Izteiksme viņas acīs liecināja, ka tā nav bezbēdīga replika.

- Tev nekas nekaiš? - viņš jautāja.

- Nezinu. Jūtos savādi. Mēs taču izvērsām tādu operāciju! Es jūtos… mazliet… augstpratlga. It kā mums viss būtu labāk zināms. - Viņa iespurcās. - Es jūtos kā Džeks Nikolsons tajā liecinieka so­lā, atceries? Kad viņš uzkliedz: "Patiesību tu nespēsi izturēt!"

- Tu esi daudz aizraujošāka, - Mets uzdrošinājās piebilst.

Tieši tāds atbruņojošs brīdis Greisijai bija nepieciešams.

- Es ļoti ceru, - viņa attrauca un tad veltīja Metam žilbinošu smaidu. - Bet paldies, ka esi to pamanījis. Vai tagad tu izdarītu man pakalpojumu un atrastu kādu citu sarunas tematu?

Mirkli gozējies viņas smaida saulītē, Mets sacīja:

- Tev patīk klasiskās automašīnas?

Autora piezīme

Tik tālu esam mūsdienās:

"Es atkal pievēršos praviešiem Vecajā Derībā un zīmēm, kas pareģo Arrnagedonu, un atkal prātoju, vai mēs esam tā paaudze, kura to piere­dzēs. Nezinu, vai jūs pēdējā laikā esat lasījuši šos pareģojumus, bet ti­ciet man, tie apraksta laiku, kurā mēs dzīvojam."

Ronalda Reigana runa 1983. gadā

"ja cilvēki nepalīdzēs ievēlēt dievbijīgos, tad mums būs valsts, kur valda sekulāri likumi. Ne tadu nākotni cēla mūsu Tēvi dibinātāji, un tāds noteikti nebija Dieva nolūks… Mums jāatgūst šī valsts… Ja mēs kā kristieši neiesaistīsimies, tad kā mēs to atgūsim? ļa jūs neievēlat uztica­mus, patiesus kristiešus, kas izturējuši sabiedrības pārbaudi, tad būtībā jūs dodat likuma spēku grēkam."

Un:

"Florida ir būtisks elements, lai šajā valstī sāktos parmaiņas, un tik­pat būtiskas neapšaubāmi ir arī šīs vēlēšanas Floridā. Tādēļ arī notiek šīs garīgās cīņas… Tēvs, jau atkal mēs slavēsim Tavu dēlu un ieviesīsim šajā valstī Tavu valdīšanu, Tavas valstības likumus un varu."

Floridas valsts sekretāre Keterina Herisa, savā runā skaidrojot, kāpēc viņa negrib pieļaut Floridas vēlētāju balsu pārskaitīšanu, lai gan izvirzītas neskaitāmas apsūdzības rezultātu viltošanā un norādīts uz daudzām kļūdām. Tādējādi sacensībā par Floridas vēlētāju atbalstu ALs Gors zaudēja Džordžam Bušam tikai dažus simtus balsu, un vēlēšanās uzvarēja Bušs.

"Es atminos vēlēšanas 2004. gadā. Holivuda bija pret mums. Medi­ji bija pret mums. Universitātes bija pret mums. Taču, par spīti visam, Jēzus Kristus baznīca atkal ieveda Džordžu Bušu Baltajā namā. Mēs esam uzvarētāju pusē. Mēs uzvarēsim, jo mūsu pusē ir taisnība. Mums ir ne­kļūdīgais Dieva vārds."

Džerijs Folvels

"jā, es domāju, ka vēl manas dzīves laikā mēs pieredzēsim Jēzus at­nākšanu."

Republikāņu partijas izvirzītā kandidāte viceprezidentes amatam Sāra Peilina, 2008. gadā atbildot uz jautājumu, vai viņa tic Pastarās dienas teorijai

Tik tālu bijām pirms divsimt gadiem:

"Tikai maniaka murgi - ne cienījamāki, ne saprotamāki par mūsu pašu nesakarīgajiem sapņiem."

Trešais ASV prezidents Tomass Džefersons, rakstot par Atklāsmes grāmatu

"Dažādu reliģisko sektu mācītāji… baidās no zinātnes sasniegumiem gluži tāpat kā raganas no dienas gaismas un drūmi noraugās uz likte­nīgo vēstnesi, kas ziņo par šo mācītāju izmantoto viltību iznīkšanu."

Atkal Tomass Džefersons

Cik labi, ka Džefersons dzīvoja toreiz. Viņam 21. gadsimta Amerikā nebūtu izredžu - viņš netiktu izvirzīts par kandidātu prezidenta amatam un nespētu uzvarēt vēlēšanās. Tas izteic vi­su, patiešām…

Reimonds Khuri

ZĪME

Redaktore Ingūna Jundze

Korektore Edīte Loze Maketētājs Igors Iļjenkovs Atbildīgais sekretārs Igors Iļjenkovs

"Apgāds "Kontinents"", LV-1050, Rīgā, Elijas ielā 17, tālr. 67204130. Apgr. formāts 130x200. Ofsetiespiedums. Iespiesta un iesieta SIA "Jelgavas Tipogrāfija", LV-3002, Jelgavā, Langervaldes ielā 1A.

R. Khuri

Kh 890 Zīme/ No angļu vai. tulk. Liene Akmens. - R., "Apgāds "Kontinents"". - 416 lpp.

Pasaule aiztur elpu, kad pēkšņi debesīs parādās milzīga, spilgta gaismas lode un tad nozūd tikpat noslēpumaini kā parādījusies. Spoži mirdzošais simbols pārsteidz iedzīvotājus dažādās pasaules malās - Ēģiptē, Antarktīdā, Amerika…

Žurnāliste Greisija un Mets sāk izmeklēšanu, lai noskaidrotu atbildi uz būtiskiem jautājumiem: Vai Dievs beidzot nolēmis parādīties? Vai varbūt kāds rosinājis jaunas ēras dzimšanu, kurā ticība, cerība un pārliecība kritīs varas, alkatības un nāves altāra priekšā? Cilvēcei piedāvātas divas iespējas - pestīšana vai iznīcība.

ISBN 978-9984-35-543-6